Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazīstoties ar vairāku valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidenta, Ministru prezidentes, tieslietu ministra un tiesībsarga publiskajiem paziņojumiem saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu lietā par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu meiteni, kā tiesu sistēmai piederošas personas, zvērināti advokāti, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi un nodokļu maksātāji paužam viedokli, ka ar šo ir notikusi nepieļaujama iejaukšanās tiesu darbā un to neatkarībā, kas, mūsuprāt, būtu kvalificējama kā valsts tiesiskuma vai pat konstitucionālā krīze un demokrātijas jeb valsts varas dalīšanas tiešs apdraudējums.

Norobežojoties no konkrētās lietas, konkrētās tiesas un tiesnešiem, faktiskajiem lietas apstākļiem, kā arī apsūdzības un apsūdzētajiem, tomēr nevar nepamanīt bīstamu tendenci, kas apdraud to tiesiskuma daļu, kas Latvijā šobrīd pastāv, nekādi nepalīdzot vairot tiesiskumu tur, kur tā trūkst.

Neaizstāvot nevienu no iesaistītajiem lietas dalībniekiem vai tiesnešiem, kā arī piebilstot, ka arī mums kā zvērinātiem advokātiem ne reizi vien ir bijuši un arī šobrīd ir konflikti ar Kurzemes tiesu apgabalā esošo Liepājas tiesu un tās tiesnešiem (tostarp par tiesnešu nemotivētu atkāpšanos no judikatūras, kā sakarā šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājs izskata mūsu sagatavotās sūdzības un informācijas pieprasījumus, kas esot nodoti izvērtēšanai tiesnešu sapulcei), tomēr norādām, ka ir nepieļaujama Satversmē un citos likumos nostiprinātā tiesu neatkarības principa un taisnīgas tiesas principa tik klaja pārkāpšana no citu valsts varas atzaru puses kā šajā gadījumā, kas, mūsuprāt, robežojas ar linča tiesu, par ko liecina jaunākās publikācijas šai sakarā, norādot uz publiskiem aicinājumiem sabiedrība pašai izrēķināties ar apsūdzētajiem.

Atgādinām, ka lielākā daļa lietu, kas nonāk tiesās, tiek skatītas trijās tiesu instancēs, turklāt augstākas tiesu instances lietas izskata vairāku tiesnešu sastāvā. Jāņem vērā tas, ka arī tiesneši ir cilvēki, kas pieļauj kļūdas, parasti sava profesionālā riska robežās. Ja pieņemam, ka tiesneši attaisnojamas kļūdas pieļauj aptuveni 10% gadījumu (pretēji autobusu vadītājiem vai lidmašīnu pilotiem, kuru darba specifika tik lielu kļūdas procentu nepieļauj), tad, izejot trīs tiesu instances, kļūdas varbūtība dinamiski samazinās līdz ne vairāk kā 0,1% (10%x10%x10% = 0,1%; faktiski vēl vairāk, jo otrajā un trešajā instancē lietus skata nevis vairs viens, bet nu jau trīs tiesneši.) Sekojoši tiesu kļūdas bija, ir un būs arī turpmāk, bet gala nolēmuma aplamības riskam ir jābūt niecīgam un pieņemamam kā neizbēgamam faktam, kur katram sabiedrības loceklim un jo vairāk valsts amatpersonām ir pienākums cienīt likumā noteiktajā kārtībā spēkā stājušos un spēku nezaudējušu spriedumu, pat ja tas ir pilnīgi aplams, jo risks, ka tiesa taisīs nepareizu vai netaisnīgu lēmumu vienā gadījumā no tūkstoša, ir ļoti labs rādītājs demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā, savukārt kāda ieskatā „nelikumīgu" tiesas spriedumu nepildīšana radīs anarhiju un veicinās sabiedrības un valsts sabrukumu.

Tomēr šis princips darbojas vien gadījumā, ja katra nākamā tiesu instance pārbauda iepriekšējās tiesas taisīto nolēmumu un, izvērtējot pušu norādītos argumentus, to labo. Un otrādi - ja katra nākamā instance skata lietu no jauna un taisa neatkarīgu nolēmumu, kļūdas procents paliek nemainīgs (~10%). Turklāt, tiesnešiem iespaidojoties vai ņemot vērā sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu un augstāko amatpersonu izteikto viedokli, kļūdas varbūtība vien pieaug!

Tieši tāpēc, ka ir vairākas tiesu instances, parasti netiek publiskoti un oficiālo valsts amatpersonu publiski analizēti vai iztirzāti vēl spēkā nestājušies tiesu nolēmumi, jo tikai tam spriedumam, kas nav ticis pārsūdzēts, ir likuma spēks, tikai tas ir visiem saistošs un tikai tas ir jāievēro (likuma "Par tiesu varu" 16. pants). No otras puses, laikā, kamēr notiek lietas iztiesāšana, visai demokrātiskajai sabiedrībai - Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām - ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību .

Likumā "Par tiesu varu" expresis verbis ir ierakstīts: "Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā."

Uz šo principu ir norādījusi arī Satversmes tiesa, kuras spriedumos paustās atziņas ir obligātas visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām: ".. no vispārējiem tiesību principiem, tostarp varas dalīšanas principa, izriet secinājums, ka iejaukšanās tiesas darbībā nav pieļaujama. Likuma "Par tiesu varu" 11. pantā nostiprinātais aizliegums iejaukties tiesas darbībā ietver citu publiskās varas institūciju pienākumu atturēties pieņemt lēmumus jautājumos, sakarā ar kuriem tiesā jau tiek izskatīta lieta. Ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieņemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā."

Bet kā gan lai citādi kā vien par rupju iejaukšanos tiesas darbā nosaukt visus publiski izskanējušos paziņojumus - pat ja Valsts prezidents šos paziņojumus izsaka kā parasts pilsonis: „.. kā Latvijas iedzīvotājs notikušo vērtē negatīvi, piebilstot, ka pašlaik gatavo arī vēstuli tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK), kurā lūgs izvērtēt tiesas darbu, vai lēmumu pieņemšanas procesā nav notikuši kādi pārkāpumi."  - rodas jautājums - vai arī minētās vēstules ministram Valsts prezidents rakstīs kā parasts Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs? Vai arī Ministru prezidentes izteikumi vērtējami kā parastas pilsones viedoklis: „Ģenerālprokuratūra, protams, izvērtēs, bet tas ir vienkārši nepieņemami."  Turpat konstatējams, ka „arī Tieslietu ministrija pēc pilna sprieduma pieejamības 20. jūlijā sola pārbaudīt šo situāciju". Savu oficiālo viedokli ir paudis arī tiesībsargs, kurš, pat neiepazīstoties ar sprieduma motīviem un lietas materiāliem, ir atļāvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi Liepājas tiesa, ir neadekvāts.

Šādā situācijā aktuāls kļūst jautājums - vai Latvijas Republika vairs būs spējīga nodrošināt Satversmei un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai atbilstošu tiesas procesu apsūdzētajiem konkrētajā lietā, jo sabiedriskās domas vadīta linča tiesa pēc būtības jau ir notikusi?  Proti, pat ja izrādīsies, ka lietas materiālos vispār nav pierādījumu notiesājoša sprieduma pasludināšanai, diez vai atradīsies kāds tiesnesis, kas ar tā konstatēšanu gribēs nonākt uz sabiedrības un valsts amatpersonu rīkotā sārta (uzsveram, ka savas vainas atzīšanu neuzskatām par argumentu atkāpei no nevainīguma prezumpcijas).

Turklāt šī jautājuma publiskošana ir aktualizējusi vēl kādu jautājumu: līdz šim, vēršoties Tieslietu ministrijā ar lūgumu izvērtēt tiesneša, mūsuprāt, klaji nelikumīgu un spēkā stājušos (nepārsūdzamu) nolēmumu, kas pirmsšķietami un ievērojami pārsniedz tiesneša kompetenci vai profesionālā riska robežas (proti, pieļaujot būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus), Tieslietu ministrija tās valsts sekretāru un valsts sekretāru vietnieku personā mums nemainīgi ir atbildējuši ar frāzi "tiesneši ir neatkarīgi, un Tieslietu ministrija nav tiesīga iejaukties tiesas darbā".

Rodas jautājums - vai tiesneši, kuri pieņem nepārsūdzamus nolēmumus, tiek vērtēti un sistemātiski pārbaudīti vispār? Jo pašreizējā pieredze liecina, ka tiesnešu darbu izvērtēšana notiek vien gadījumos, ja iesaistās prese, bet tad - neatkarīgi no tā, vai lietas izskatīšana jau ir pabeigta vai tā joprojām tiek izskatīta (kur tiešām būtu pamats runāt par tiesas neatkarības apdraudējumu).

Nav šaubu, ka arī tiesnešu darbu nepieciešams uzraudzīt, pretēji tam, ko parasti savās atbildēs personām, kas amatpersonu ieskatā nav masu informācijas līdzekļu jeb ceturtās varas pārstāvji, pauž Tieslietu ministrija. Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, ka nav faktiski nekādas kontroles pār Augstākās tiesas vai Satversmes tiesas tiesnešiem, jo arī tie var pieļaut vieglākas vai rupjākas kļūdas. Nav pieļaujams, ka atsevišķi tiesneši var dzīvot savas neatkarības aizsegā, labticīgi vai, kaut nu tā nebūtu, bet nav pilnīgi izslēgts - arī ļaunticīgi izmantojot savu neaizskaramību, paļaujoties uz to, ka viņu pieņemtos lēmumus neviens nekad nepārskatīs un nevērtēs. Un otrādi - nav pieļaujama likumdevēja un izpildvaras uzraudzība par tiesu nolēmumiem, kas ir pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā augstākā tiesu instancē. Taču šobrīd ir vērojama pretēja aina - izpildvara reglamentē lietas virzības kārtību vien zemāko instanču tiesās, arī uzraudzību lielākoties veicot pār tiesām, kuru lēmumi nav galēji.

Šobrīd Latvijā sāk nostiprināties prakse, ka tiesnešu rīcība un lēmumi konkrētās lietās tiek vērtēti, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos atspoguļotu skandalozu informāciju, nereti pat tiešāk vai netiešāk tā iejaucoties lietas izskatīšanā. Mūsuprāt, šāda situācija nav ne pareiza, ne likumīga.

Tāpēc lūdzam valsts amatpersonas norobežoties no lietām, kas vēl atrodas izskatīšanas stadijā tiesās, konkrētajā lietā norādot, ka emocionālie izteikumi radušies faktisko apstākļu, kas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, ietekmē.

Vienlaikus arī aicinām Tieslietu ministriju gadījumos, ja tā saņem sūdzības par konkrētu tiesnešu pieļautiem iespējamiem likuma pārkāpumiem jau izskatītā lietā (neatkarīgi no tā, vai sūdzība iesniegta par rajona tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesnesi), sūdzību izvērtēt pēc būtības, nevis realizēt dubultus standartus - publiska skandāla neesamības gadījumā neskatot sūdzību pēc būtības (to pat nenododot izskatīt ministram personīgi), aizbildinoties ar tiesnešu neatkarību, un otrādi - aktīvi iejaucoties tiesas darbā masu informācijas līdzekļos aktualizētos gadījumos.

* Zvērinātu advokātu biroja iLAW zvērināti advokāti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...