Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par atteikumu sniegt informāciju no Iedzīvotāju reģistra

Uldis Apsītis, PMLP Iedzīvotāju reģistra departamenta direktora pienākumu izpildītājs
02.04.2012.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ierindas pilsonim, kam nav pieejas publiskajām datu bāzēm un personu datiem, var izrādīties ļoti grūti tiesā pēc piekritības iesniegt civilprasību pret kādu augstu valsts amatpersonu. Kā jau ziņots, par to pārliecinājās Pietiek pārstāvis, gatavojoties iesniegt prasību par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi: saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uzskatu ierindas pilsonim vispirms ir, „izmantojot personiskos kontaktus”, jānoskaidro amatpersonas personas kods. Turklāt pat šādā gadījumā ierindas pilsonim neesot tiesību oficiālā ceļā uzzināt amatpersonas deklarēto adresi, lai iesniegtu prasību tiesā pēc piekritības. Šodien ar nebūtiskiem īsinājumiem publicējam PMLP pārstāvja oficiālo skaidrojumu:

„Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamentā (turpmāk - Departaments) tika saņemts izskatīšanai Lato Lapsas 2012.gada 19.janvāra pieprasījums, ar kuru L.Lapsa papildina savu 2012.gada 18.janvāra pieprasījumu. Pieprasījumā L.Lapsa lūdz izsniegt informāciju par LR pilsones Jutas Strīķēs (pieprasījumā norādīts personai piešķirtais personas kods) deklarēto dzīvesvietas adresi.

Pieprasījumā L.Lapsa norāda, ka pieprasītā informācija tiks izmantota prasības pieteikuma sagatavošanai un iesniegšanai tiesā sakarā ar personisko prasījumu par goda un cieņas aizskārumu publiskā telpā. Informācija tiek pieprasīta, jo, sniedzot tiesā prasības pieteikumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 2.punktu, jānorāda personas dzīvesvieta un tiesas nosaukums.

Pieprasījuma pielikumā tika pievienots dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu LVL 6,00 (seši lati) apmērā par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra.

Izskatot L.Lapsas pieprasījumus, Departaments konstatē, ka pieprasījumos netika norādīta pieprasīto ziņu saņemšanas nepieciešamības pamatojuma būtība un netika pievienots dokuments, kas to apliecinātu, proti, pieprasījumiem nav pievienots dokuments, kas apliecina L.Lapsas pieprasījumā norādīto informāciju, kā rezultātā Departamentam nav tiesiska pamata L.Lapsam sniegt pieprasīto informāciju no Iedzīvotāju reģistra. (..)

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 2.panta otro daļu, Iedzīvotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Pārvalde. Šā likuma 3.pantā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu uzskaiti, likumā noteiktajā kārtībā Iedzīvotāju reģistrā iekļaujot un aktualizējot ziņas par šim personām.

Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija par fiziskās personas privāto dzīvi. Šā likuma 8.pantā noteiks, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Tādējādi, Iedzīvotāju reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, kas tiek aizsargāta ar likumu.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 17.pantu, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Pārvalde, attiecīgās pašvaldības un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs savas kompetences ietvaros izsniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas. Šā likuma 19.pantā noteikts, ka fiziskās un juridiskās personas var saņemt Iedzīvotāju reģistra informāciju par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata.

Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība" 8.punktā noteikts, ka pieprasījumā norāda:

8.1. ziņu pieprasītāja vārdu (vārdus), uzvārdu un personas kodu (juridiskai personai - nosaukumu un reģistrācijas kodu Nodokļu maksātāju reģistrā);

8.2. dzīvesvietas adresi (juridiskai personai - juridisko adresi);

8.3. nepieciešamo ziņu apjomu un izsniegšanas veidu;

8.4. pieprasot ziņas par citu personu:

8.4.1. pamatojumu ziņu saņemšanas nepieciešamībai un to apliecinošu dokumentu;

8.4.2. ziņu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikta cita kārtība;

8.4.3. datus, pēc kuriem var identificēt personu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski. Līdz Departamenta noteiktajam termiņam L.Lapsa nav iesniedzis dokumentu, kas apliecina pamatojumu ziņu saņemšanas nepieciešamībai.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.punktā noteikts, ka ikvienai fiziskai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Ziņas no Iedzīvotāju reģistra par citas fiziskās personas dzīvesvietu ir tiesības saņemt, ja tas atbilst kādam no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem tiesiskajiem nosacījumiem.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantam, personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1)   ir datu subjekta piekrišana;

2)   datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3)   datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4)   datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5)   datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6)   datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Departamentam, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, ir pienākums nodrošināt likumīgu personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Departamentam ir pienākums pārliecināties par personas datu apstrādes atbilstību Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, tajā skaitā tiesības pieprasīt dokumentu, kas pamato ziņu saņemšanas nepieciešamību.

Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmajā daļā noteikts, ka lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā. (..)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta ceturto daļu, Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4.punktu un 8.pantu, Iedzīvotāju reģistra likuma 17. un 19.pantu, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6., 7. un 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, kā arī un Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumu Nr.130 "Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība" 8.4.1. apakšpunktu, nolemts: atteikt Lato Lapsam izsniegt no Iedzīvotāju reģistra ziņas par Jutas Strīķes deklarēto dzīvesvietas adresi.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...