Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par akcīzes nodokļiem tabakai, alkoholam un neveselīgam uzturam

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
25.08.2013.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā nodokļu sistēma ir amorāla. Mēs iekasējam par maz nodokļu, lai uzturētu valsts funkcijas. Nodokļu masa, kas rada valsts budžetu, Latvijā proporcionāli ir trešā mazākā Eiropā, bet šie nodokļi galvenokārt ir darbspēka nodokļi.

Pilnīgi pareizi valdība darbspēka nodokļus samazina, taču tai nepietiek drosmes celt citus – apgrozījuma nodokļus, piepildīt valsts budžetu, un lietot valsts budžeta līdzekļus medicīnai, izglītībai, kultūrai, drošībai (policijai, glābšanas dienestam, robežsardzei).

Visa Latvijas prese un sabiedriskā doma vienlaikus kliedz – samaziniet nodokļus, dodiet vairāk naudas skolotāju, kultūras darbinieku vai policistu algām un ceļu remontam. Pat brīdī, kad sadeg Rīgas pils jumts (Stradiņa slimnīca, „Rīgas ūdens” ēka utt.), un vainojami patiesībā jau ir celtnieki, visi prasa valsts budžetam naudu.

Tātad – valstij nav un nevar būt vairāk naudas, kā no nodokļiem un nodevām ievākts, ja vien nav vēlmes kaut ko privatizēt vai pārdot. Vienosimies, ka nevaram vairāk palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo iemaksu. Kas mums atliek – nekustamā īpašuma nodokļi, kas šobrīd aiziet pašvaldībām, kuras tad nu šim nodoklim dod milzu atlaidi, kā arī apgrozījuma nodokļi – pievienotā vērtība 21% apmērā un akcīzes nodokļi.

Protams, valstij ir tiesības pievienotās vērtības nodoklim dot ne vien samazinājumu, bet arī palielinājumu, proti, noteikt paaugstinātu pievienoto vērtību, teiksim 31% apmērā, lietām, bez kurām vienkāršais Latvijas iedzīvotājs itin viegli varētu iztikt, piemēram, Harley motocikliem vai Bentley mašīnām, zelta izstrādājumiem, kažokādām vai modes precēm. Tieši šo izstrādājumu pircēji un tirgotāji ir raženākie partiju sponsori, tādēļ vismaz šogad valdībai pietrūks politiskas gribas kaut ko tādu uzsākt.

Patiesībā vienīgie nodokļi, ko valdība var paaugstināt, nepasliktinot iedzīvotāju dzīves apstākļus, ir akcīzes nodokļi, kas ļauj izpildīt valdības deklarācijā paredzēto nodokļu masu - 1/3 no IKP. Pie kam akcīzes nodokļus var izmantot lai samazinātu atsevišķu produktu iegādi un lietošanu.

Nosakot augstāku akcīzes nodokli energonesējiem (gāzei, benzīnam), tieši tiek ietekmētas ražošanas izmaksas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju. Tad nu mūsu skatiens pavēršas uz tiem izstrādājumiem, kas nodara postu un kaitējumu cilvēku veselībai, bet joprojām tiek nopietni lietoti.

Akcīzes nodoklis tabakai

Tabakas izstrādājumi ir vienīgais produkts, ko Latvijā neražo, ko lieto pārmēru, kam nav nekāda pozitīva pienesuma. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 400 miljoni latu, liela daļa no tā – kontrabandas cigaretes, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

Smēķētājs gadā nokūpina 500 –1000 latu. Smēķētājam nav tiesības gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Dažādās valstīs šis slogs ir atšķirīgs, bet Eiropas savienībā pieņemts uzskatīt, ka vismaz ceturtā daļa (24 – 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus ātrāk nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Otrs ekonomisks trieciens, ko dod tabakas smēķēšana, ir netiešās izmaksas, jo smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz pasīvajiem smēķētājiem. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu – smēķēšanas rezultāts ir samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Turklāt smēķētājs pamanās darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.

Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas statistikas Latvijā, bet ceļu policisti apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi, kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību novērsusi aizsmēķēšana. No 170 pērn Latvijā ugunsgrēkos dzīvi sadegušajiem vismaz trešdaļa šo ugunsgrēku izraisījuši smēķējot (parasti gultā dzērumā). Tātad 60 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas. Vismaz trešdaļa no dzīvojamo māju ugunsgrēkiem ar lielām sekām (Latvijā > 300 gadā) ir smēķēšanas sekas.

Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu un arī milzīgiem mežu ugunsgrēkiem.

Tabakas industrijai ir fantastisks lobijs – gandrīz katrā partijā ir kāds deputāts, kas ar putām uz lūpām atkārtos tabakas industrijas mantras – ja jūs paaugstināsiet akcīzes nodokli – pieaugs nelegālais tirgus, cilvēkiem nepieciešamas izvēles iespējas – smēķēt vai ne, tiks piesauktas cilvēktiesības, kā arī rūpes par mazajiem veikaliem un kioskiem, kuri pārtiek no tabakas tirdzniecības.

Tabakas lobijs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā panāca Eiropas minimālās tabakas akcīzes (90 eiro uz 1000 cigaretēm, šobrīd Latvijā tas ir 74 Eiro, bet vidēji Eiropā 180 eiro) atlikšanu līdz 2018. gadam. Kopš tā laika tabakas lobisti Igaunijā brīdina par zemo akcīzi Latvijā un to, ka visi igauņi brauks pirkt cigaretes Latvijā, bet Latvijā stāsta par zemajām cenām Igaunijā, un to, ka visi plaušu vēža kandidāti trauksies blokiem pirkt cigaretes Igaunijā.

Igaunija šo minimālo akcīzi sasniegs jau 2014. gada 1. janvārī, bet cigarillām un cigāriem jau sen to ir pārsniegusi. Latvijas Veselības ministrija aicina to sasniegt 2015. gada 1. janvārī, taču loģiski būtu visām Baltijas valstīm vienlaikus to veikt 2014. gadā – lietuvieši tam piekritīs, jo viņu budžets šobrīd ir vēl caurāks.

Šādam nodokļa kāpumam ir divi argumenti – samazināsies smēķēšana bērnu un jaunatnes vidū, jo šiem pircējiem tiešām pirkumu nosaka cena, otrkārt, valsts budžetā ienāks 10 – 15 miljoni vairāk atkarībā no akcīzes pieauguma. Es saprotu, ka Saeimas finansu, budžeta (nodokļu) un tabakas lobēšanas komisijā šāda nodokļu paaugstināšana būs asiņaina kauja, bet īsti valdībai un Saeimai nav alternatīvas.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem

Latvijā šobrīd alkohola jomā ir divas problēmas: alkoholisms bērnu un jaunatnes vidū, kā arī ļoti augstais nelegālā alkohola īpatsvars. Pievienojot lielāku akcīzi, alkoholam samazinātos dzeršana bērnu vidū (kas viegli iegādājas 7% alu plastmasas pudelē par 1,15 latiem vai mistiskus kokteilīšus skārdenēs), bet pieaugušie vairāk dzertu nelegālo alkoholu.

Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir vismaz trešdaļa visa alkohola un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā. Principā tas nozīmē 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna Latvijā ik dienas. Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur to var iegādāties. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena „točka”. Katrā ciemā atrodama „točka”, par kuras esamību tikai ciema policists vienīgais neko nav dzirdējis.

Nelegālais alkohols galvenokārt tiek šķaidīts uz vietas vai nāk pāri Krievijas vai Baltkrievijas robežām veselām fūrēm, kas vairāk vai mazāk ir pietiekami augstas kvalitātes, bet valstij netiek nodokļi. Tas, kas tiek šķaidīts no nezināmas izcelsmes spirta, kā likums, satur denaturēta spirta sastāvdaļas, metanolu un dietilftalātu, acetaldehīdu, gaistošos spirtus, bioloģiski aktīvas smaržvielas, smagos metālus un tiek ražots no piesārņota ūdens.

Jādomā, ka augstā mirstība Latvijas alkoholiķiem no aknu slimībām un sirds slimībām galvenokārt saistās ar šā šķaidītā alkohola lietošanu. Pie kam šis šķaidītais alkohols sastopams ne tikai „točkās”, bet arī visai cienījamos krogos un tiek tirgots kā kaimiņienes iznests no Latvijas balzāma lielās plastmasas pudelēs.

Protams, šie šķaidītie dzērieni nav tik kaitīgi kā metanols, etilēna glikols, izopropanols vai glikola ēteri, ko mūsu līdzcilvēki pamanās iedzert garāžās, ražotnēs vai vienkārši kompānijā, bet šo dzērienu lietotāji parasti nonāk tiešā pataloganatoma aprūpē un citiem mediķiem galvassāpes vairs nerada.

Jauniešu alkoholisms ir vairāk saistīts ar legālo alkohola tirdzniecību. Visvairāk jaunieši nodzeras ar veikalā pērkamiem dzērieniem. Tādēļ Eiropas Savienības nostādne ir stingra – alkohola akcīzes nodoklis ir jāceļ. Igaunijā alkohola akcīze ir 170%, salīdzinājumā ar akcīzi Latvijā, un igauņi veiksmīgi turpina ražot savu Vana Tallinn, dzer vēl vairāk nekā latvieši, pie kam vairāk lieto legālus ražojumus.

Veselības ministres Ingrīdas Circenes uzstādījums akcīzes nodokļa paaugstināšanai bija ciets – paaugstināt pakāpeniski, divas reizes gadā, līdz tiek sasniegts igauņu akcīzes nodokļa līmenis. Pat optimālā variantā – ceļot akcīzi pa 10% divas reizes gadā, Igaunijas pašreizējo nodokli varam sasniegt tikai četros gados, bet igauņi taču arī savējo pakāpeniski paaugstina.

Alkohola akcīzes pakāpenisku, noteiktu un likumā ierakstītu paaugstināšanu būtu jāaizstāv arī alkohola ražotājiem un tirgotājiem, jo jebkura cita valdība, ja to nevadīs piesardzīgais un stabilais Dombrovskis, naudas dēļ akcīzi palielinās divkārt. Cits jautājums – kāds ir pakāpeniskā palielinājuma solis – Veselības ministrijas ieteiktie 10%, Atturības biedrības proponētie 20% vai kāds mazāks skaitlis, ko proponētu paši alkohola ražotāji.

Katrā ziņā, kā pierādīts PVO pētījumos, nodokļu likmju paaugstināšana ietekmē sabiedrības paradumu maiņu un veicina tās izpratni par veselīgu dzīves stilu. Alkohola akcīzes paaugstināšana ir valdības ziņa, ka dzeršana un pļēgurošana nav valdības atbalstīts dzīves veids. Toties valdībai būtu laiks atcerēties, ka Eiropā alkohola ierobežošana nenozīmē tikai akcīzes celšanu, bet arī cita veida nodokļu un nodevu politiku, piemēram, ļoti dārgas licences par alkohola tirdzniecību gan mazumtirdzniecībā, gan izlejamā veidā.

Ja valdība paaugstina alkohola akcīzi, vismaz daļu iegūtās naudas (pašreizējie aprēķini liecina, ka tas varētu būt aptuveni 13 miljoni latu) būtu jānovirza Iekšlietu ministrijai tādu struktūru stiprināšanai, kas var un vēlas apturēt „točku” darbību, pastiprināt muitas kontroli un pieķert negodprātīgus muitniekus un robežsargus, kas pāri Latvijas robežām pumpē nelegālu alkoholu un cigaretes.

Akcīzes nodoklis vārāmajai sālij

Pārmērīga vārāmās sāls (NaCl) lietošana Latvijā ir galvenais faktors, kas ietekmē asinsspiediena paaugstināšanos. Hipertonija ir būtisks iemesls nieru mazspējai, insultam un infarktam. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Latvijas medicīnas priofesionāļi pārmēra sāls lietošanu ierindo ceturtajā vietā kaitīgo ieradumu topā aiz smēķēšanas, mazkustīga dzīvesveida un alkohola pārmēra lietošanas. Ēdiena pārsālīšana mūsu valsts iedzīvotāja vidējo dzīves ilgumu samazina par 2 –3 gadiem salīdzinot ar vidējo skandināvu, bet 3 –4 gadus, salīdzinot ar japāni vai dienvidkorejieti.

Ikdienā cilvēkam nepieciešams 1 – 2 grami vārāmās sāls (NaCl). Šādu daudzumu var uzņemt ar gaļu, zivīm, citiem uzturproduktiem, kas nav speciāli sālīti. Latvieši sāli uzņem 10 – 12 gramus dienā (PVD pētījuma dati) vai 12 – 15 gramus dienā (ēšanas paradumu pētījumu dati).

Par daudz sāli Latvijas iedzīvotāji saņem galvenokārt ar rūpnieciski gatavotiem pārtikas produktiem. Lai mūsu maizīte iznāktu mīksta un kraukšķīga, tai ir par daudz vārāmās sāls. Daudz par daudz sāls ir čipsiem, desu izstrādājumiem, sieram un citiem produktiem. Pat, ja vienam produktam šis nātrija hlorīds nepārsniedz pieļaujamās devas, kopumā ikdienas iedzīvotājs, kas pārtiku pērk lielveikalā, sāli saņem par daudz.

Veselības ministrija ilgstoši centusies pārliecināt ražotājus, ka produktos Latvijā nevajadzētu būt vairāk kā 1,25 gramiem sāls uz simts gramiem produkta. Protams, marinētās siļķēs un gurķos šis skaitlis nemainīgi būs daudz augstāks. Toties, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts ražo desas un cīsiņus ar pazeminātu sāls sastāvu, lai tos varētu lietot bērni skolās un bērnudārzos. Liepkalnu maiznieki ražo ļoti labu un garšīgu graudu maizīti ar pazeminātu sāls saturu, un viņiem cenšas līdzināties Fazer maiznieki. Un tomēr – ja vidēji pusotru procentu no mūsu apēstajiem pārtikas produktiem ir vārāmā sāls, tad dienā sanāk daudz daudz vairāk par nepieciešamajiem 2 gramiem un nepārprotama slodze mūsu nierēm.

Daļai sabiedrības jau kopš bērnības ir ieradums lietot daudz vairāk sāls, nekā fizioloģiski nepieciešams, to papildus pieberot klāt nemaz nepagaršotam ēdienam. Tradīcijas sāls lietošanā nāk no seniem laikiem, kad NaCl bija būtiskākais konservants, sālīja gaļu, zivis, gurķus un sēnes. Sāls ātri notrulina garšas kārpiņas un cilvēks sāk sāli bērt arvien vairāk pie zupas, kartupeļiem, tomātiem un gurķiem. Nez kādēļ lielākā daļa no sāls atkarīgajiem kļūst par pavāriem un pārsāla jebkuru zupiņu restorānā vai ātro uzkodu ēstuvē. Ir zināma arī atkarība no sāls. Ar šo kaiti laikam visvairāk slimojuši tie, kas radījuši ātro uzkodu restorānus ar pamatēdienu – frī kartupeļus ar sāli un nedaudz gaļas.

Agri vai vēlu Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem nāksies saprast, ka sāls un cukura lietošana ierobežojama jebkurā veidā. Kaut vai tādēļ, ka tieši cukura diabēts, adipozitēte, arteriāla hipertenzija un sirds asinsvadu mazspēja kopā ar sirds vai smadzeņu infarktu ir tā buķete, ko ārstēt cilvēkam ir visdārgāk un visgrūtāk. Pārmērīga sāls un cukura lietošana jebkurā gadījumā vēlāk atsaucas uz valsts un iedzīvotāju pašu maciņu, dārgos medikamentus gadiem lietojot.

Veselības ministrijas piedāvājums aplikt ar akcīzes nodokli produktus ar paaugstinātu sāls daudzumu, nevis pašu sāli, ir pamatots. Tomēr būtu mērķtiecīgi pirmajā nodokļa piemērošanas reizē ar nodokli aplikt tikai pārsālītos produktus, kam sāls saturs pārsniedz 2%, nevis tos, kas vienkārši pārsniedz ieteicamos 1.25%. Šobrīd Veselības ministrijas piedāvājums ir aplikt desas un tamlīdzīgus izstrādājumus no gaļas, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta, kā arī sālītu, sālījumā, žāvētu vai kūpinātu gaļu un gaļas subproduktus ar 5 latu (7 eiro) akcīzes nodokli par 100 kilogramiem jeb 5 santīmiem par kilogramu.

Šāds nodoklis attiektos gan uz importētiem, gan pašmāju ražojumiem, tirgu neiespaidotu. Tomēr nomērīt šos 1.25% sāls nenāksies viegli, un pašreizējās ražošanas iekārtas šādu sāls daudzumu pievieno praktiski jebkuram gaļas izstrādājumam.

Tāpat Veselības ministrija iesaka aplikt ar akcīzes nodokli – 15 lati (21 eiro) par 100 kilogramiem – kartupeļu čipsus, popkornu un sāļās kukurūzas uzkodas, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta. Tās tiešām visas satur daudz par daudz sāli un būtu samazināmas iedzīvotāju uztura racionā, kaut mēs labi zinām pašmāju ražotājus, kas šobrīd cenšas ražot čipsus ar pazeminātu sāls saturu. Trešā ražojumu grupa, ko iesaka ar nodokli aplikt Veselības ministrija, ir sāļās rūpnieciski ražotās zupas un buljonu kubiciņi.

Manuprāt, konsekventi būtu aplikt ar nodokli arī pārlieku sāļus cepumus, maizi, sieru un citus produktus, taču par normu pieņemot pārlieku augstu sāls daudzumu, piemēram, Skandināvijā ieteiktos 2%.

Tieši diskusijai par sāls samazināšanu būtu jākļūst par sarunu priekšmetu starp Veselības ministriju, veselības profesionāļiem no vienas puses un Zemkopības ministriju, pārtikas ražotājiem no otras puses, nevis psihopātiskai bļaušanai par nabaga ražotāju, kam nodoklis atņems pēdējo maizes riecienu. Akcīzes nodoklim sālij būtu jākļūst nevis par valsts iespējamās peļņas avotu, bet par ceļa stabu virzībai uz patiesi veselīgu produktu ražošanu.

Akcīzes nodoklis transtaukskābēm

Publikācijas pēdējās dienās liecina, ka Latvijā tiešām cilvēki neko nezina par taukiem, un publicē melīgu informāciju, ka Veselības ministrija gatavojas ierobežot taukus un aplikt tos ar nodokļiem.

Bez taukiem cilvēka organisms dzīvot nevar, tauki ir vajadzīgi šūnas uzbūvei, hormonu transportam, enerģijai, vielmaiņai. Vislabākie tauki ir zivs tauki, par labiem taukiem mēs uzskatam olīveļļu, spiestas augu eļļas, sliktāki tauki ir dzīvnieku un piena tauki, kā arī rafinētas augu eļļas, taču arī tos cilvēkam mērenās devās ir ieteicams lietot uzturā.

Vienīgie sliktie tauki ir transtauki, kas veidoti augu eļļu rūpnieciskas apstrādes (nepilnīgas hidrogenācijas) rezultātā. Parasti šie tauki ražoti mākslīgi no palmu eļļas, tie ir termoizturīgi, veido produktam nepieciešamo konsistenci (nu gluži kā plastmasa). Tādēļ šie tauki tiek plaši izmantoti margarīna ražošanā, bet īpaši kulinārijā. Lielā tortes roze mūsdienās nekad nav ražota no dabīga saputota sviesta, bet no transtaukiem. Transtaukus, kā jau mākslīgu produktu, cilvēka organisms nevar pārstrādāt un izmantot, tie izgulsnējas no iekšpuses uz asinsvadu sieniņām kā pangas un kļūst par iemeslu infarktam, insultam vai artērijas trombozei.

Kardiologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība jau daudzkārt aicinājusi Latvijas valdību veikt izmaiņas likumdošanā (kādas tās jau šobrīd ir Skandināvijā, Šveicē, Islandē), kas Latvijā atļautu tikai tādu produktu ievešanu, pārdošanu un izmantošanu, kuros transtaukskābes sastāda <2% no kopējā tauku daudzuma, pie kam tas attiektos gan uz gatavo produktu, gan izejvielām.

Diemžēl Zemkopības ministrija šobrīd iestājas kā lielais neveselīga dzīvesveida lobijs, un likumdošana šajā jomā nekust ne no vietas. Tāpat kā nekust no vietas Latvijas Ārstu biedrības aicinājums visiem produktiem ieviest marķējuma prasības, kurās tiek norādīts tauku sastāvs, izsakot procentos, gramos un kalorijās (norādot kopējo tauku daudzumu un paskaidrojot tauku veidu proprcionālo sadalījumu: piesātinātie tauki, mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki, transtauki) uz 100 g produkta.

Kaut akcīzes nodoklis nav pats iedarbīgākais līdzeklis, kā izmainīt ražošanas un gatavošanas paradumus, Veselības ministrija Ingrīdas Circenes vadībā ir nolēmusi spert šādu argumentētu soli savu iedzīvotāju veselības saglabāšanā un pieprasa valdībai aplikt ar akcīzes nodokli margarīnu, augu tauku maisījumus un palmu eļļu. Ja šis solis izdosies, Ingrīda Circene savas valsts iedzīvotāju veselībai būs veikusi nozīmīgu darbu, jo ražotāji atgriezīsies pie konditorejas izstrādājumiem no dabiskiem taukiem, pārstās ražot „krējuma produktu” un „siera produktu”, kas nav ne siers, ne krējums, bet transtauku maisījums.

Tie, kas atceras aizpērnā gada skandālu, kad Kopenhāgenas Gentoftes Universitātes profesors Stēns Stenders pārbaudīja Laimas ražotās vafeles un atklāja, ka tajās transtauki sastāda vairāk nekā 16% produkta masas, kas vienkāršotā valodā nozīmē – lēnais ciankālijs. Kaut Laima publiski centās atmazgāties, tās vadībai pietika saprāta defektu pārvērst par efektu un tieši konkrētās vafeles turpmāk ražot no dabiskiem taukiem. Es tagad varētu šīs vafeles ieteikt visiem un Laimu minēt kā labu piemēru, ja vien Laima būtu taukus nomainījusi visiem saviem izstrādājumiem.

Vismaz šobrīd Latvijā bulciņas, kūkas, tortes, kā arī nezināmas izcelsmes saldējumu pirkt ir pašnāvnieciski (es pats lietoju Skrīveru mājas saldējumu, kura dabisko izcelsmi esmu noskatījis viņu ražotnē).

Akcīzes nodoklis cukuram un saldinātajiem dzērieniem

Iespējams, tieši šis akcīzes nodoklis varētu būt sarežģītākais un valdībai nepieņemamākais. Tomēr statistika nepielūdzami saka, ka Latvijā normāla ķermeņa masa konstatēta tikai 52,9% vīriešu un 49,6% sieviešu, bet paaugstināta ķermeņa masa vai aptaukošanās – 44,8% vīriešu un 45,4% sieviešu. Aptaukošanās kļūst par bērnu slimību. Normālas ķermeņa masas īpatsvars pirmklasniekiem samazinās. Latvijā vidēji 22,7% septiņus gadus vecu pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, astoņus gadus veciem pirmklasniekiem – 23,8%.

Aptaukošanās galvenais iemesls, protams, ir mazkustīgs dzīvesveids un sporta neesamība skolās. Atsevišķas Izglītības ministrijas ierēdnes mums kļuvušas par Latvijas aptaukošanas simboliem, jo kategoriski pretojas trešajai sporta stundai (kur nu vēl ceturtajai un piektajai, kā rekomendē PVO) skolā. Tomēr otrs iemesls ir neveselīgs uzturs, un galveno lomu šeit spēlē cukura pārmērīga lietošana.

Veselības ministrija, vēloties ar nodokļu politiku mainīt uztura paradumus, aicina cukura konditorejas izstrādājumus (karameles, īrisus, dražejas) – aplikt ar akcīzes nodokli 5 lati (7 eiro) par 100 kilogramiem, kā arī palielināt akcīzes nodokļa likmi saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem – 10 lati (14 eiro) par 100 litriem. Iespējams, tieši šeit parādās lielākā problēma, jo saldināti dzērieni ir gan tādi, kur cukura saturs ir ļoti zems, kā ūdens ar aromatizētājiem, sporta dzēriens vai mazsaldinātās ledus tējas, bet ir dzērieni ar pārmērīgu cukura daudzumu (15 –18%) kā kvass, tarhūns un kola, ko nudien nevienam nevajadzētu dzert vairāk par ēdamkaroti.

Iespējams, ka akcīzes nodoklis būtu piemērojams tikai tiem dzērieniem, kam cukura daudzums pārsniedz 7%. Kopš 2011. gada akcīzes nodoklis saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 5,2 lati par 100 litriem, kas ir salīdzinoši zems, jo pagaidām šie dzērieni cenas ziņā ir pieejami patērētājiem, t.sk. jauniešiem un šo dzērienu lietošana lielā daudzumā noved pie liekā svara un aptaukošanās problēmām.

2013. gada nogalē Latvijai ir izdevība savu nodokļu politiku pavērst iedzīvotāju veselības interesēs. Jautājuma būtība slēpjas apstāklī, ka nenovēršami Latvija pie šiem risinājumiem nonāks agrāk vai vēlāk, jautājums ir – vai drosmīga un godīga būs šī Saeima un šī valdība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...