Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gads jau ir iesācies, un daudzi veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir saņēmuši un noslēguši līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu 2018. gadam ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Starp tiem ir gan slimnīcas, gan privātās ambulatorās aprūpes iestādes, gan ģimenes ārsti, kuri veic primāro aprūpi.

Visi mediķi ar nepacietību gaida februāra algas lapiņas, kur cer atrast lielo algas pielikumu pēc veselības ministres Andas Čakšas solījumiem, ka slimnīcu personālam algu pieaugums būšot pat par 60%. Tikmēr neoficiāli slimnīcu sapulcēs vadība atzīst, ka īsti nesaprot, kā un kādas algas maksāt. Pēc aprēķiniem vidēji sanāk par 50 eiro, dažiem varbūt par 100 eiro vairāk.

Veselības ministrijas (VM) algu pielikuma bruto skaitļos ir pieaugums, bet pakalpojumu tarifos ir aizmirsts par darbaspēka nodokļiem, elektrības cenu kāpumu, dārgāku benzīnu, medicīnas preču un pārtikas izmaksām. Šos abus kopā - it kā iedoto un reālās izmaksas – tad nākas salikt slimnīcu un ambulatoro pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu vadībai, uz kuru atbildību jau norāda VM un NVD.

Līgumi ir svarīgi arī, lai paredzētu, kur un kādus pakalpojumus nākamajā gadā varēs saņemt iedzīvotāji, pacienti. No šiem līgumiem atteikties arī nevar, jo tad nesaņems nekādu naudu vispār, kaut iekļautie tarifi ir pilnīgi kropli.

Tikai ar uzjautrinājumu var uztvert VM paziņojumus, ka visa centrā ir kvalitatīva pacienta ārstēšana, kaut līdz šim ne VM, ne NVD nav pacentušies ieviest ārstniecības standartus vai kaut vai vadlīnijas, kvalitātes uzraudzības sistēmu un visvienkāršākos kvalitātes indikatorus. Nav skaidrs, kā VM, NVD tiek vērtēts kvalitatīvi ārstēts pacients.

Vai kvalitāte ir tāpēc, ka neviens dikti nesūdzas? Tās ir kārtējās tukšas frāzes. Jau šobrīd no ārstējamām slimībām mirst ļoti augsts pacientu procents un nav kara, krīzes, kad būtu ekstremāli apstākļi. Latvijas ārstniecības iestādēs nemitīgi tiek pirkta medicīniskā aparatūra, ieviestas jaunas metodes, taču rezultāti ir tie paši vecie - pēdējā vieta visās pozīcijās ES. Un nebūt ne naudas apjoms ir vienīgais iemesls, jo tādās valstīs kā Slovākija, Čehija ar nebūt tik lielu finansējumu ārstniecības rādītāji ir ievērojami labāki.

Jau ilgāku laiku VM skandina par reģionālo slimnīcu reformu un darba optimizēšanu. No padomju laikiem ir skaidrs, kuri ir reģionu centri ar savām slimnīcām, kuru nominēšana arī pirms diviem gadiem tika pasniegta kā sasniegums no VM puses. Tika izveidots informatīvais ziņojums par svarīgāko slimnīcu kartējumu, kas gan vairāk bija nepieciešams ES struktūrfondu sadalījumam, nevis balstījās uz reālo analīzi par nepieciešamo veselības pakalpojumu pieejamību un to veidiem reģionos. NVD ik ceturksni apkopo datus par valsts sniegtajiem pakalpojumiem un ir pieejama informācija pilnā apmērā.

Tieši šī iemesla dēļ nav saprotama šī vilcināšanās konkrēta kartējuma plāna izstrādei, kur esot nepieciešams vēl 1,5 gads, lai saplānoto pārējo slimnīcu darbu nākotnē pa profiliem un gultu skaitu. Lai cik skaļi paziņotu par slimnīcu reformu, realitātē tās šobrīd turpina strādāt bez īpašām izmaiņām un arī tikušas pie ES pīrāga vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā. Faktiski arī šeit nekādas reformas nenotiek.

Visa slavenā Eiropas Savienības 2014. - 2020.gada plānošanas perioda Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" īstenošanas noteikumu projekts faktiski ir esošās situācijas fiksācija.

Slimnīcu sadalīšanai 5 līmeņos nav nekādu aprēķinu par nepieciešamajiem veselības aprūpes apjomiem, veidiem reģionā, to attīstību, reģiona perspektīvām. Ir tikai centieni esošo slimnīcu faktisko pakalpojumu apjomu salikt daudzmaz līdzīgi pa kategorijām, salīdzinot tās vienu ar otru... Nesanāca reģionos tās visas salīdzsvarot, satilpināt divos līmeņos, nav problēmu, izdomāja, ka sākotnējie līmeņi būs trīs. Ja vajadzētu, izveidotu arī četrus... Absurdi, bet no viena slimnīcas līmeņa uz otru, nākamo, augstāko dažas slimnīcas var nokļūt piecu minūšu laikā - noslēdzot tik vienu līgumu ar vienu papildu speciālistu... Nekur pasaulē tik krasa slimnīcas līmeņa izaugsme nav paredzēta.

Vēl jo vairāk, skatot kritērijus slimnīcas līmeņu vērtēšanai, rodas apmulsums - kā kritērijs tiek izvirzīta veselības pakalpojuma darbība pēc veselības profilu skaita, un tikai tad pakārtoti arī pēc to veida... Rodas amizanta sajūta, lasot slimnīcu līmeņu kritērijos - "papildus var tikt nodrošināta darbība...". Vārdu sakot - gluži kā pokerā, paskaties, cik un ko vari savākt pa profiliem savā slimnīcā no apkārtnes, un, šādi kombinējot, pacelsi slimnīcu nebijušos līmeņu augstumos.

Latvijas slimnīcas sāk atgādināt VM jaunievestu spēli - "izveido pats", gluži kā IKEA vai LEGO moduļu klucīšus, kur galu galā ar dažādām iespējām izveidot dažādus veselības aprūpes darbības profilus zūd nojēga, vai tam ir kāda saistība ar reģionam nepieciešamo veselības aprūpi vai arī tās ir tikai attiecīgā reģiona slimnīcas īpašnieka biznesa spēlītes, lai viņa rīcībā esošos veselības aprūpes resursus deklarētu NVD pēc iespējas "skaistākā iepakojumā" (lasīt - augstākā slimnīcas līmenī) un lai noslēgtu lielāku peļņu nesošu līgumu...

Tikpat saprotama ir ZZS nevēlēšanās meklēt vainīgos e-veselības ieviešanā valstī, jo tā ir tieša ZZS atbildība, kas veselības nozari ir paņēmusi savas partijas pārziņā nu jau pēdējos 4 gadus. Iespējams, ka ir bijušas problēmas izstrādes gaitā, taču skaļie veselības ministres paziņojumi, ka sistēma esot gatava darbam un tai pretojoties tie, kas negrib caurspīdīgumu un uzskaiti veselības aprūpes sistēmā, neiztur nekādu kritiku. Šobrīd nav ne caurspīdīguma, ne uzskaites, ir vienkāršs brāķis, kurš atšķirībā no tikpat neizdevušās e-skolas tiek uzspiests pilnīgi visiem Latvijas mediķiem.

Izbrīnu raisa VM nevēlēšanās diskutēt, runāt par e-veselību ne ar mediķiem, ne ar pacientiem, ne ar IT speciālistiem, kaut daudzi eksperti ir ļoti argumentēti norādījuši uz e- veselības sistēmiskām problēmām, kuras neizzudīs pašas no sevis, tās neizdosies pielabot, jo to atrisināšanai jābūt kardinālām izmaiņām e-veselības informācijas sistēmas pamatos. Bet to paveikt VM nav iespēju, tad būtu jāatzīst, ka esošā e-veselība ir brāķis, atmaksājot ES vairāk nekā 10 miljonus eiro.

Vai VM cer, ka ar laiku visiem apniks runāt "kā pret sienu", viss apklusīs un tad varēs beidzot uzsākt reālo e-veselības ieviešanu, t.i. veidot to no jauna, no nulles? Atgādināsim, ka e-veselībā ar grūtībām darbojas tikai e-recepte un e-darbnespējas lapa, bet vēl jāievieš pacientu medicīniskās informācijas un pacientu pieraksta moduļi... Kā būs ar tiem?

Vārdu sakot, pašreizējās VM reformas norit ar faktisko saukli "esam, kādi esam" jeb "izmainies uz to, kas esi", t.i. nekas nemainās... Bet toties kādas prēmijas un piemaksas par to var saņemt, pat neko neuzsākot darīt...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...