Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažām dienām kāds Pietiek lasītājs interesējās: "Mediji 18. augustā informēja, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) veikusi iepirkumu 6 000000 eiro apjomā un par šo naudu iegādāti 5 miljoni tehniskās apskates uzlīmju un 2 miljoni transporta līdzekļu reģistrācijas apliecību vāciņu. Piegādātājs būs kāda Vācijas firma. Domāju, ka būtu ļoti vērtīgi noskaidrot, cik lietderīgs un nepieciešams ir šāds iepirkums un kāpēc šos plastmasas vāciņus un uzlīmes nevarētu piegādāt kāds Latvijas uzņēmums." Pietiek ir saņēmis izvērstu skaidrojumu par šo tēmu:

"No uzdotā jautājuma saprotam, ka lasītājs interesējas par CSDD iepirkumu par transportlīdzekļu tehniskās apskates uzlīmēm un reģistrācijas apliecību vāciņiem.

Ievērojot, ka 2013.gada nogalē beidzas iepriekšējais līgums, CSDD izsludināja atklātu konkursu „Transportlīdzekļu informācijas sistēmas elementu (vizuālās informācijas nesēju) izgatavošana un piegāde”. Atbilstoši konkursa nosacījumiem uzvarētājam piecu gadu laikā CSDD ir jāpiegādā 5,5 miljoni tehniskās apskates uzlīmju un 1 miljons reģistrācijas apliecību vāciņu. Pirmā piegāde jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2013.gada 2.decembrim.

Tehniskās apskates uzlīmes un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības vāciņu komplekts ir daļa no transportlīdzekļu hologrāfiskās identifikācijas sistēmas (saukta arī par HoloCIS), kas saistīta ar transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrāciju. Visi Latvijā izsniegtie dokumenti ir izdrukas no reģistra, kas tajos ietverto informāciju ļauj viegli salīdzināt un pārbaudīt, līdz ar to vēl papildus samazinot negodīgas rīcības iespējas. Šī sistēma Latvijā darbojas vairāk nekā 16 gadus. To vēl pirms Latvijas iestāšanās ES augstu novērtēja starptautiskie eksperti.

Nevar noliegt, ka 1990. gados, kad reģistrācijas apliecībām nebija hologrāfisku aizsargvāciņu, uzlīmēm nebija tik augsts aizsardzības līmenis un tās tika izgatavotas ne tik augstām drošības prasībām atbilstošos uzņēmumos, CSDD un tiesībsargājošajām institūcijām bieži nācās saskarties ar tehniskās apskates uzlīmju, kā arī ar reģistrācijas dokumentu viltošanu un to nonākšanu „melnajā tirgū”. Tas faktiski nozīmēja, ka ceļu satiksmē piedalījās transportlīdzekļi bez tehniskās apskates un bez nodokļu un nodevu nomaksas.

Lai izvairītos no šādām situācijām, CSDD izveidoja pieminēto sistēmu un izvirzīja daudz augstākas drošības un aizsardzības prasības uzlīmēm un reģistrācijas apliecību aizsargvāciņiem. Tā rezultātā jau vairākus gadus CSDD nav konstatējusi ne tehniskās apskates uzlīmju viltojumus, ne arī transportlīdzekļu zādzības, kas būtu saistītas ar viltotu Latvijas transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentu izmantošanu.

Latvijas dokumentu augstā aizsardzības pakāpe nodrošina to, ka mēs neesam kļuvuši par noziedzīgā ceļā iegūtu transportlīdzekļu legalizācijas valsti. Latvijā bieži vien tiek atklāti viltoti dokumenti no tādām valstīm, kā Francija, Šveice, kuru dokumenti nav tik droši aizsargāti pret viltojumiem.

Izsludinot atklāto konkursu, līdztekus juridiskajiem un iepirkuma aspektiem, uzlīmēm un vāciņiem būtiski bija nodrošināt visaugstāko drošības un aizsardzības līmeni. Proti, ka uzlīmes un vāciņus piegādā starptautiski sertificēts ražotājs, tādējādi pasargājot dokumentus no viltojumiem, transportlīdzekļu īpašniekus no spēkratu zādzībām un citām nelikumībām. Vienlaikus bija svarīgi, lai produkcijas ražošana notiktu pilnīgi drošā vidē un lai tiktu nodrošināta pilnīga uzlīmju un vāciņu uzskaite – no ražotāja līdz pat CSDD klientam.

Tāpat uzlīmju un vāciņu praktiskās izmantošanas procesā svarīgas bija vēl vairākas lietas. Piemēram, ātra, ērta un precīza tehniskās apskates uzlīmes sagatavošana bez papildu ierīču izmantošanas; apdrukāšana, uzlīmes pašlīmējošo daļu savienošana, noņemšana no uzlīmes nesēja, uzlīmēšana uz paredzētās virsmas; neatgriezeniska hologrāfiskās daļas sabojāšana, nesaglabājot uzdrukātos individualizētos reģistra datus, ja uzlīme tiek noņemta no stikla un plastikāta pamatnes; apliecības vāciņš kopā ar tajos ielaminētu reģistrācijas apliecību veido vienotu reģistrācijas dokumentu.

Jāuzsver, ka, veicot iepirkumus, pasūtītājam ir jānodrošina virkne Publisko iepirkumu likuma mērķu – iepirkuma procedūras atklātums, piegādātāju brīva konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem, kā arī valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Tādējādi neradot kādam piegādātājam priekšrocības vai tieši pretēji – neierobežojot dalību iepirkuma procedūrā pēc tā valsts piederības.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu pasūtītājs nav tiesīgs noteikt aizliegumu iepirkuma procedūrā piedalīties komersantiem, kas nav reģistrēti Latvijā. Līdz ar to šajā iepirkumā varēja piedalīties jebkurš piegādātājs, tai skaitā Latvijas uzņēmums, kurš atbilst nolikumā izvirzītajām prasībām.

Ņemot vērā šī iepirkuma būtisko ietekmi uz sabiedrības, īpaši – uz transportlīdzekļu īpašnieku un vadītāju drošību, izvirzāmās prasības nav jāpielāgo kādam konkrētam komersantam, bet gan jāvadās no apsvērumiem, kas saistīti ar šīm sabiedrības drošības interesēm."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...