Par advokātu Mārtiņu Kvēpu, viņa unikālajiem padomiem un unikālo pieredzi
Pietiek lasītājs02.07.2023.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Ir gudri un principiāli advokāti. Ir ne visai gudri un ne visai principiāli advokāti. Un tad vēl ir arī advokāts Mārtiņš Kvēps ar saviem unikālajiem padomiem un tikpat unikālo personisko pieredzi. Domāju, daudziem lasītājiem varētu būt interesanti uzzināt zemāk pausto viedokli par šo ekscentrisko – maigi izsakoties – juristu.
Mārtiņš Kvēps ir ļoti pieredzējis kriminālprocesos. Pirmām kārtām jau personiski. Pirmā krimināllieta ir tā saucamā digitālā lieta, kur Kvēpam bija uzrādīta apsūdzība par krāpšanu lielos apmēros. Tā vilkās vairāk nekā desmit gadus un noslēdzās ar attaisnojošu spriedumu pilnīgi visiem. Vismaz pagaidām.
Tiesnešu vidū tas tiek skaidrots ar „sveicienu” tagadējam ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, kurš savulaik šajā lietā piesprieda bargus sodus un šī bardzība kalpoja par pamatu viņa personīgajam karjeras izrāvienam. Tiesnešu cunftei likās svarīgi pateikt, ka uz citu nelaimes karjeru būvēt nav tas pareizākais ceļš, vienlaikus pasveicinot viņu kā necienītu ģenerālprokuroru.
Jau cita krimināllieta bija Mārtiņa Kvēpa apsūdzība par kukuļdošanu kādam slavenam maksātnespējas administratoram. Šīs lietas ietvaros Kvēps pamanījās nedaudz pasēdēt arī cietumā un no lietas izkūlās tāpēc, ka KNAB tā laika darbinieki bija pamanījušies pie aizturēšanas izņemto kukuļa naudu… iztērēt savām vajadzībām, - tāda varētu būt visticamākā versija.
Sajutis spēku personīgajos kriminālprocesos, Mārtiņš Kvēps metās sevi piedāvāt kā prasmīgu aizstāvi klientiem, kuri bija nokļuvuši konfliktā ar likumu. Te nu gan sekmes bija apgriezti proporcionālas personīgajiem panākumiem.
Viena no neveiksmīgajām krimināllietām ir Kvēpa nodrošinātā aizstāvība OIK izkrāpšanas lietā, kur apsūdzētais ir SIA Tukums DH valdes loceklis Jānis Tenbergs. Ja pirmā līmeņa tiesa Tenbergu notiesāja uz 3 gadiem cietumā, tad, visticamākais, tieši Kvēpa iesniegtās apelācijas rezultātā Tenbergs, ak vai, saņēma dubultā – jau 6 gadus cietumā.
Šis šķiet rets gadījums, jo notiesājoša sprieduma rezultātā apelācijas instance parasti vai nu to atceļ, vai piespriesto sodu groza minimāli. Zinātāji stāsta, ka Kvēps tik ļoti nokaitinājis otrās instances tiesas tiesnesi, ka soda mēru viņa klients saņēmis nevis par saviem OIK nedarbiem, bet gan Kvēpa nodarījumiem tiesas zālē. Turklāt nedrīkstētu aizmirst arī tādu sīkumu kā Kvēpa veikto izkrāpšanu Tenberga lietās – viņa trešo personisko krimināllietu,
Komiska bija arī Kvēpa nodrošinātā aizstāvība Leonīdam Loginovam viņa apsūdzībā par šeptēm Rīgas brīvostā. Pēc tam, kad Loginovs ar Kvēpa īstenoto aizstāvības taktiku bija notiesāts jau divās instancēs, Kvēpam tika uzdots gatavot un iesniegt izšķirošo dokumentu - kasācijas sūdzību. Taču… ir aizdomas, ka Kvēps pavisam vienkārši aizdzērās, aizmirsa par nabaga Leonīdu un noteiktajā termiņa sūdzību neiesniedza, kas nozīmēja negaidīti ātras un nelabas beigas Loginovam.
Tad nu tika meklēti rokā izmanīgi pastnieki, kuri prata uz aploksnes uzlikt vēsturisku zīmogu, kas nozīmēja, ka viss iesniegts pēdējā dienā, tikai pasta darbinieku tūļības dēļ nomētājies pa pasta kastēm un tiesā nonācis vēlāk nekā līdzīgos gadījumos. Visi šie virpuļi gan nelīdzēja, un Loginovam notiesājošais spriedums stājās spēkā.
Nākošā neveiksmīgā pārstāvība ir ar Mārtiņa Bondara „brendu”. No sākuma Mārtiņš Kvēps uzņēmās Bondaru glābt Krājbankas maksātnespējas lietā, kur no Bondara kā valdes locekļa tika pieprasīts piedzīt milzīgu zaudējumu summu – kopā ar kompanjoniem nedaudz virs 15 miljoniem EUR.
Kad šī tiesa Kvēpa vadībā tika pazaudēta, tika uzsākta sprieduma izpilde un naudas piedziņa. Tika iztirgota Bondara divstobrene, vecais džips un citas „antikvāras” vērtības. Taču kad nonāca pie ģimenes mājas izsolei, izrādījās, ka tā jau it kā sen laulāto vienošanās rezultātā ir tikai sievas Ievas Bondares īpašumā.
Zinātāji stāsta, ka tas bijis prasts un primitīvs Kvēpa ieteikums – parakstīt laulāto vienošanos ar vecu datumu (pirms sprieduma spēkā stāšanās, lai izvairītos no piedziņas) pie notāres, kas pilsētā bija labi zināma ar savu spēju ceļot laikā. Kad prokuratūra veica savas pārbaudes par visu šo situāciju, tā nonāca pie viedokļa, ka valsts vārdā ceļama apsūdzība pret Mārtiņu un Ievu Bondari par dokumentu viltošanu. Tātad jāsecina, ka Mārtiņa Kvēpa konsultācijas bija jau kārtējo klientu novedušas pie kriminālprocesa un apsūdzību uzrādīšanas.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
