Par "Kuldīgas Vasaras Vitrāžas" svētku tirdziņu: pārdomām man un, ceru, arī Tev!
Jana Ķirse28.07.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sestdien ar bērniem pastaigājāmies svētku tirdziņā parkā pie Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju tehnikuma. Parka malā, kur nevienam netraucēja, meitenes (varēja būt apmēram 10 gadus vecas) neuzkrītoši tirgoja paštaisītu limonādi. Meitenes bija uzzīmējušas smuku plakātu, kurā bija norādīta cena; ka limonādei var pievienot ogas vai ledu. Protams, mani bērni gribētu limonādi nopirkt (un atbalstam, lai mazajām tirgotājām krājas naudiņa saviem mērķiem).
Kamēr gaidām savu limonādi, pie meitenēm pienāk sieviete un ļoti nopietnā balsī saka, lai pārdod šiem pircējiem savu limonādi, tūlīt savāc visas mantas un zvana savām mammām. Citādi būšot problēmas ar Kuldīgas pašvaldības policiju.
Viena no meitenēm satraukusies, tūlīt zvana mammai un pastāsta par radušos situāciju. Lieki piebilst, ka bērns bija patiešām satraucies!
Nopirku limonādi saviem bērniem, samaksāju un aizgāju. Un mans septiņgadnieks priecājas, cik garšīga ir limonāde, bet nevarēja saprast, kāpēc meitenēm ir jāvāc viss nost; ko sliktu viņas dara, ja nevar turpināt tirgoties!
Jā, meitenēm nebija tirgošanās atļaujas, bet vai tagad pie katra mazā bērna piebrauks pašvaldības policija? Sodīs? Sodīs vecākus? Vai tad ir labāk, ja šie bērni sēž mājās, baksta telefonus vai planšetes?
Vai nav atzīstami un forši, ka meitenes darbojas, izprot naudas vērtību? Un pats galvenais - saprot, kā naudiņu var nopelnīt?
Ja šo varbūt lasa to meiteņu mammas, tad Jūsu meitenes ir tiešām malači un limonāde bija tiešām garda!
Bet es ļoti gribētu zināt Tavu viedokli un Kuldīga pašvaldības policijas viedokli! Un kādu pilsētu mēs veidojam saviem bērniem, Inga Bērziņa?
Paldies, ja izlasīji līdz galam!
Pārpublicēts no Facebook
Attēlā - Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
