Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība ir viena no 10 nozarēm, kas valstij ienes visvairāk nodokļu, bet meža nozares šajā sarakstā nav.”

Izlasīju "Twitter" šo ornitologa Viestura Ķerusa atklāsmi un pirmajā brīdī padomāju sliktu gan par skolotājiem, kas kaut ko nav spējuši iemācīt, gan par nepietiekamo ekonomikas pamatzināšanu apguvi skolā, gan par bērniem piemītošo dabisko slinkumu utt. Taču tad sapratu, ka laikam nav pamata vainot skolu, jo šāds izteikums ir nevis pierādījums neizglītotībai, bet gan raksturo jaunā cilvēka un veselas sabiedrības grupas domāšanas veidu.

Šiem cilvēkiem nekad pašiem nav nācies domāt, kā nopelnīt naudu, viņi to vienmēr ir saņēmuši, tāpēc ar nicinājumu skatās uz tiem, kas spiesti mežā zāģēt kokus (iznīcina zaļo dabu!) vai art laukus (izjauc dabas bioloģisko daudzveidību!), vai celt mājas (apbūvē dabas teritorijas!). Un tad nav brīnums, ka viņi nezina, ka vispirms nodokļus valsts budžetā samaksā šie cilvēki, tad iekasētā nauda tiek iedalīta veselības nozarei, kas to izlieto un daļu līdzekļu atkal ieskaita atpakaļ valsts budžetā. Protams, arī pelna, sniedzot maksas pakalpojumus.

Es pieļauju, ka ekonomikai par tikpat nozīmīgu nodarbi kā, piemēram, mēbeļu ražošanu, viņi uzskata semināru rīkošanu, tiem izlietojot piešķirto Eiropas naudu. Jo vairāk semināru rīko, jo vairāk nodokļu nomaksā. Respektīvi, jo vairāk semināru rīko, jo lielāks ieguldījums tautsaimniecībā.

Vienīgā problēma, ka šādai "ekonomikai" vajag sēklas naudu, kuru pēc tam apgūt. Tāpēc jāraksta projekti, lai saņemtu naudu no visiem, no kā vien to var dabūt. Pamatā no Eiropas Savienības fondiem un tā paša valsts budžeta. Nesen internetā un pilsētvidē bija izvietotas reklāmas ar nosaukumu “100 kailcirtes Latvijas simtgadei?”. Starp atbalstītājiem bija norādīts arī Sabiedrības integrācijas fonds, kas patiesībā izrādījās arī īstais naudas devējs – piešķīris 14 205 eiro lielu ES finansējumu. Mulsināja tas, kāpēc fonds, kura darbības mērķis ir "finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju", patiesībā finansēja konfliktu provocējošu kampaņu, kas tika vērsta pret vienu no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Tad izrādījās, ka projekta iesniedzējs – biedrība "Zemes draugi" - naudu fondam izvilinājis, stāstot, ka projektā sabiedrība tiek aicināta izteikt savu viedokli, iesaistīties un nepalikt vienaldzīga pret biedrībai aktuālajiem jautājumiem, no kuriem viens ir Latvijas mežu izciršana. Projekta pieteikumā gan piemirsies pieminēt konkrēto iniciatīvu (reklāmu izvietošanu). Ko par šādu aizmāršību saka naudas devējs – ES - un vai tā netiks kvalificēta kā izkrāpšana, pagaidām nav zināms. Bet viens gan ir skaidrs – dabas draugus sirdsapziņa nemoka, jo mērķis taču bija tik cēls, arī paši sevi viņi pieskaita pie "gaišajiem spēkiem", tāpēc līdzekļu izvēlē nav jāceremonējas.

Un vispār - “Zemes draugu” pārstāvis Jānis Priednieks pie viena pamanījies izrunāties, ka dabas daudzveidības saglabāšana taču ir svarīgāka par Latvijas tautsaimniecību.

Šādas kampaņas ir nepieciešamas tāpēc, ka sabiedrība, kas ir informēta par tādām patiešām nozīmīgām problēmām pasaulē kā lietusmežu izciršana vai smogs lielajās Āzijas valstu pilsētās, kam nav rasts risinājums, ar neuzticību uzklausa vietējo profesionālo dabas draugu apgalvojumus, ka "mežu jomā esam starp sliktākajām valstīm pasaulē". Taču kaut ko tādu var mēģināt sabiedrībai iestāstīt. Atcerēsimies kaut vai 2014. gadā portālā "TVNET" īstenoto kampaņu, kam, kā izskatās, nauda netika žēlota, vai tuksnešainajā Katarā bāzētās telesabiedrības "Al-Jazeera" pēkšņas intereses rezultātā radīto dokumentālo filmu par to, "cik dramatiski un kā tiek iznīcinātas retas ekosistēmas" Latvijā. Filma gan speciālistu aprindās Latvijā un kaimiņvalstīs izpelnījās tikai pavīpsnāšanu, taču tagad atkal ir uzpeldējusi Lietuvā - laikā, kad tur tiek veikta mežus apsaimniekojošo dienestu reforma. Protams, ka tas ir spiediens uz Lietuvu, biedējot ar "drausmīgo Latvijas pieredzi", kuru Lietuvas valdība sazin kāpēc uzskata par atdarināšanas cienīgu.

Šāda propaganda nodrošina darbu un pastāvēšanas iespējas daudzām mazskaitliskām "zaļajām" organizācijām. Jautāsiet, kāpēc tās neapvienojas, neveido lielākas un ietekmīgākas? Patiesībā naivs jautājums – ja Latvijā darbotos tikai viens Pasaules dabas fonds, tad algu saņemtu tikai viens priekšsēdētājs. Bet ir jau arī Latvijas Dabas fonds, un tam ir savs priekšsēdētājs.

Kopumā gan labuma guvēju nav nemaz tik daudz, kā šķiet, iepazīstoties ar organizāciju skaitu, jo virkne īstu dabas draugu ieņem amatus vairākos veidojumos. Piemēram, viens no jau minēto "Zemes draugu" vadoņiem Jānis Ulme raujas pušu arī vadošos amatos "Vides izglītības fondā" un "Aliansē ilgtspējīgai attīstībai", bet otrs "Zemes draugu" vadonis Ģirts Strazdiņš – tajā pašā "Vides izglītības fondā" un vēl "Latvijas Dabas fondā".

Varētu tikai novēlēt, lai visiem profesionālajiem dabas draugiem veicas naudas saņemšanā un apgūšanā, tā sildot Latvijas ekonomiku. Taču šīs savdabīgās "zaļās ekonomikas" problēma slēpjas apstāklī, ka Eiropas Savienības nauda kaut kad tomēr beigsies vai vismaz krietni saruks. Protams, ja tajā brīdī valsts būs pārtikusi, tad varēs pabaroties arī no līdzekļiem, ko budžetā iemaksājuši visādi mežsaimnieki, lauksaimnieki, celtnieki un citi. Taču gadījumā, ja valstij naudas būs pārāk maz, nāksies sekot kāda bijušā premjera skumjajam secinājumam pēc zaudētām vēlēšanām: "Būs jāiet strādāt!"

* Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...