Par 2. pensiju līmeņa 1. pusgada ieguldījumu bēdīgajiem rezultātiem: varbūt pietiek nesaprātīgi apieties ar finanšu līdzekļiem?
Aivars Strakšas20.09.2023.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas mājas lapā ir publicēti 2. pensiju līmeņa rezultāti par 1. pusgadu. Ņemot vērā to, ka 2. pensiju līmenis ir gan sabiedrības, gan politiķu uzmanības centrā, vēlos pievērst uzmanību dažiem faktiem. Turklāt mums ir jauna valdība un jauns labklājības ministrs, uz kura pleciem tagad gulstas arī atbildība par 2. pensiju līmeņa ieguldījumiem un turpmāko politiku. Tātad kādā situācijā jaunais ministrs saņem 2. pensiju līmeni, un cik liela naudas izteiksmē paliek atbildība uz iepriekšējiem ministriem G. Eglīti un Eviku Siliņu, kas šobrīd ir arī valdības vadītāja?
Ja skatāmies uz vidējo ienesīgumu 6,5% un to, ka visi ieguldījumu plāni ir strādājuši ar peļņu, var šķist, ka viss ir labi un pensiju ieguldījumi ir drošībā. Diemžēl tas ir tālu no patiesības. Privātie pensiju fondi, kuriem ir uzticēti ieguldījumi, nespēj nodrošināt pat pamatsummas saglabāšanos, par ienesīgumu, kas vismaz tuvu segtu inflācijas radītos zaudējumus, nemaz nerunājot.
Kopš 2019. gada beigām, kad sākās ar Covid saistītās ekonomikas problēmas, VSAA ir pārskaitījusi pensiju fondiem 4,25 miljardus eiro, saņēmusi 2,13 miljardus eiro. Tātad pensiju fondu palielinājumam, neņemot vērā peļņu/zaudējumus no ieguldījumiem, jābūt 2,12 miljardiem eiro. Ja 2019. gada beigās uzkrājums bija 4,5 miljardi eiro, tad uz 30.06. 2023. būtu jābūt 6,62 miljardiem, taču ir tikai 6,37 miljardi, tātad zaudējumi ir 260 miljonu eiro apmērā. Ja paskatāmies no citas puses, tad 2022. gada zaudējumi bija 880 miljoni eiro, un šogad 1. pusgadā ir atpelnīti 367 miljoni eiro. Zaudējumi joprojām kopā ar pagājušā gada rezultātiem ir 513 miljoni eiro.
Un tagad pats bēdīgākais - uzkrātā inflācija kopš 2019. gada decembra ir 32,6%. Tātad naudas, kas bija ieguldīta uz 2019. gada beigām pirktspēja ir samazinājusies par apmēram trešdaļu.
Vai 2. pensiju līmenis tiek labi pārvaldīts?
Es neko neteiktu, ja ieguldījumi būtu brīvprātīgi. Cilvēkiem tiek dota iespēja izvēlēties un atbildēt pašiem par savām kļūdām. Taču 2. pensiju līmenis ir obligāts, neatstājot iespēju izvēlei. Turklāt politiķi zina, ka pensiju fondu turētāju rokās nav instrumentu, kas varētu garantēt vismaz bezzaudējumu rezultātu.
Vai var būt citādi?
Jā, igauņi parādīja, ka var. Tā bija Igaunijas politiķu izšķiršanās dot brīvu izvēli.
Mūsu bijušais labklājības ministrs G. Eglītis, kuram bija iespēja un pienākums pret sabiedrību rūpēties par 2. pensiju līmeņa ieguldījumu saglabāšanos, savu pienākumu neizpildīja un šo jautājumu nevirzīja kaut vai publiskai apspriešanai, nemaz nerunājot par kādiem priekšlikumiem valdībā vai Saeimā.
Iepriekšējā labklājības ministre E. Siliņa kaut kādu diskusiju uzsāka, taču piedāvājumi tika veidoti pensiju fondu turētāju lobija ietekmē. Par brīvprātību nebija ne runas.
Varbūt pietiek nesaprātīgi apieties ar finanšu līdzekļiem?
Ja pensiju fondi nevar garantēt ieguldījumu saglabāšanu, tad nedrīkst arī ar varu uzspiest ieguldīt daļu savas algas 2.pensiju līmenī. Tiem, kuri nevēlas paļauties uz veiksmi un labu laimi, ir jādod iespēja pašiem lemt par saviem uzkrājumiem vecumdienām.
Parūpēsimies paši par savu nākotni un nobalsosim par brīvprātīgu 2. pensiju līmeni!
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
