Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada 12. decembra vēstulei Nr. 2-4.3/1380-N, kas ir reģistrēta 2017. gada 15. decembrī ar Nr. LU-A- A18/623, un paskaidroju, ka es kā LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas administratīvā sekretāre ievietoju informāciju komisijas interneta lapā Latvijas Universitātes lapas sadaļā lu.lv/vdkkomisija, iepriekš esmu to ievietojusi un tikai es esmu atbildīga par lapas saturu.

Es neapstrādāju, ievietojot lapā, fizisko personu datus Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē, bet ievietoju zinātniskos pētījumus, kurs regulē Zinātniskās darbības likums. Līdz ar to, ja Latvijas Universitāte uzskata, ka notiek fizisko personu datu apstrāde, tad par to esmu atbildīga es.

Vienlaikus Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. panta 3. un 5. punkts paredz, ka personas datu apstrāde ir atļauta, ja datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai vai ja datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai. Komisijas uzdevums ir zinātniskā izpēte. Zinātnes jēdziens ietver zinātnisko publikāciju aprobāciju, apspriešanu, izvērtēšanu.

Vēršu uzmanību, ka, ja Latvijas Universitāte uzskatītu, ka zinātniskā darbība vēsturē ir fizisko personu datu apstrāde atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumam, tad šī likuma 1. panta 4. punkts paredz, ka jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Šajā gadījumā komisijas darba nodrošināšanai būtu nepieciešams pieņemt darbā vairākus personas datu aizsardzības speciālistus. Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojuma, ar kuru izveidota komisija, 7.1. apakšpunktā paredzētas komisijas tiesības reproducēt un fotografēt jebkuru dokumentu; ja tā piemērotu minētā likuma 1. panta 4. punktu, tad tā būtu vākšana un nodošana.

Šobrīd komisija strādā Latvijas Nacionālajā arhīva (LNA), kā arī citos arhīvos. Piemēram, komisija pēta LNA Latvijas Valsts arhīva 2745. fonda 2. aprakstu, kas ietver informāciju par personām, kurām LPSR Valsts drošības komitejas aģentūras kartotēkā ir kartītes.

Šo personu vidū, iespējams, spriežot pēc vārdiem un uzvārdiem, ir vairāki pašreizējie, 12. Saeimas deputāti, kā arī bijušie Saeimas deputāti un Ministru kabineta locekļi, ļoti augstas tiesu varas amatpersonas, bijušās valsts pārvaldes amatpersonas, taja skaitā augsta ranga diplomāti, augstas Izglītības un zinātnes ministrijas resora iestāžu amatpersonas, pašvaldību vadītāji, Latvijā atpazīstami ļoti turīgi uzņēmēji, banku īpašnieki un vadītāji, brīvostu valdes locekļi, atpazīstamu politiķu, tajā skaitā bijušo Saeimas deputātu un ministru ģimenes locekļi, politisko partiju aktīvisti, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, taču komisija ir nodrošinājusi, ka šī informācija netiek izpausta publiski. Šobrīd šī fonda analīzi veicu tikai es viena. Bez fizisko personu datu aizsardzības speciālista un apsardzes.

Ja Latvijas Universitāte uzskata, ka pētnieciskais darbs, arhīva informācijas vākšana un zinātnisko pētījumu veikšana ir fizisko personu datu apstrāde Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē, tad kā komisijas administratīvā sekretāre nespēju nodrošināt datu pārziņa funkciju veikšanu, ko paredz šis likums, to nespēj nodrošināt Latvijas vēstures institūts, tāpēc šādā gadījumā būtu nepieciešams apjomīgs finanšu resursu un cilvēkresursu piesaistīšanas darbs, lai izveidotu šata vietas fizisko personu datu aizsardzības speciālistiem.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka, piemēram, manā darbā, kas vēl nav publicēts, bet vēl tiks publicēts, ir veikta personāliju analīze, salīdzinot šo personu dzīvesgājumu, tajā skaitā sociālo izcelsmi, karjeru, ģimenes locekļus, lai demonstrētu kopīgo un atšķirīgo un sniegtu lasītājam, piemēram, informāciju par PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības darbinieku saskarsmi ar valsts drošības komiteju, kur ģimene, dzīvesvieta, izglītība un iepriekšējā karjera, ģimenes locekļu esība vai neesība ļauj izdarīt secinājumus par to, vai ir ticams, vai arī nav ticams, ka LPSR Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā esošās ziņas, bijušo LPSR Valsts drošības komitejas štata darbinieku liecības, prokuratūras un tiesas darbs ir objektīvs, pārbaudot vai augstas diplomātiskā dienesta amatpersonas ir bijušas valsts drošības komitejas aģentūrā Intūristā, vienlaikus tikai Personāla dokumentu valsts arhīva informācijas apjomīga analīze un publicēšana ļauj veikt zinātnisko kopdarbu ar citiem zinātniekiem, pārbaudīt avotus un konstatēt, piemēram, LPSR VDK štata darbinieku kā rezidentu vai aktīvās rezerves virsnieku darbību Intūristā.

Savukārt šo štatu darbinieku dzīvesvietas adrese (nenorādot konkrētu dzīvokli, bet ēku) norāda uz piederību Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras elitei, kurai piešķīra dzīvokļus speciāli projektētajās ēkās Sporta, Vesetas, Mičurina, Gorkija un citās ielās. Bieži tieši radnieciskas saites ļauj skaidrot notikumus plašākā kontekstā. Piemēram, dzejnieces Vizmas Belševicas vīra Zigurda Elsberga brālis bija LPSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs no 1962. gada līdz 1980. gadam Rihards Elsbergs (1929 - 2017), kas vēlākajā karjerā kā priekšsēdētāja Staņislava Jaškuļa pirmais vietnieks vadīja arī LPSR Valsts ārzemju tūrisma komiteju, kas līdz ar citām LPSR VDK piesegstruktūrām - Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju, Latvijas Jaunatnes organizāciju komiteju, Latvijas komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību atradās šo piesegstruktūru mītnē Gorkija ielā 11a, Rīgā.

Apstākļi ļauj arī secināt, ka augsti stāvošu nomenklatūras funkcionāru radinieki nebija imūni pret LPSR Valsts drošības komitejas un PSKP organizētām represijām. Šis piemērs uzskatāmi demonstrē, ka no amatpersonu un darbinieku radinieku analīzes bieži nav iespējams izvairīties un tas būtu neobjektīvi un neproduktīvi analizējot tikai pazīstamus dzejniekus vai literātus, bet neanalizējot citas amatpersonas un darbiniekus. Šāda analīze arī demonstrē, vai personai un tās radiniekiem ir vai nav piešķirtas kādas PSKP funkcionāru privilēģijas.

Objektīva un visaptveroša LPSR Valsts drošības komitejas un Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras analīze ir nepieciešama patiesai vēstures analīzei un totalitārās varas izgaismošanai, bet radinieku morālais vērtējums par kādas personas rīcību gulstas uz tās personas sirdsapziņas, kas izvēlējās karjeru totalitārās iekārtas varas struktūrās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...