Paputējusi uzņēmēja radusi iespēju ziedot Latvijas Zaļajai partijai 9000 eiro
PIETIEK28.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne tikai Latvijas Attīstībai, Vienotībai un Saskaņai vien biedru naudās un ziedojumos vēl aizvien ieplūst apšaubāmu avotu nauda. Ja ticēt oficiālajiem datiem, pēdējos ziedojumus Latvijas Zaļā partija saņēmusi pagājušā gada beigās, kad divu nedēļu laikā pār to nolijis īsts finansējuma lietus, četros ziedojumos partijas kasē nonākot 68 400 eiro. Ja trīs ziedotāji ir zināmi uzņēmēji, tad ceturtais ziedojums 9000 eiro apmērā ir nācis no faktiski izputējušas uzņēmējas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, laikā no pagājušā gada 18. decembra līdz 30. decembrim partijas kase ir papildinājusies ar 20 000 eiro no SIA Knauf valdes priekšsēdētāja Jāņa Krauļa, kā arī ar tādu pašu summu no nekustamo īpašumu uzņēmēja Igora Rapoporta un 19 400 eiro no uzņēmēja Askolda Kļaviņa.
Taču ceturtais iespaidīgais ziedojums ir saņemts no 1981. gadā dzimušās Anitas Āboliņas, - viņa pagājušā gada 30. decembrī Latvijas Zaļajai partijai ziedojusi deviņus tūkstošus eiro, un, kā rāda Lursoft datu bāze, viņas oficiālais finansiālais stāvoklis ir gluži cits nekā pārējiem trim partijas lielziedotājiem.
Formāli A. Āboliņai gan pieder veselu divu uzņēmumu kapitāldaļas – 50% SIA Amber Circle 12 000 eiro nominālvērtībā un 45% SIA In Progress 1260 eiro nominālvērtībā, turklāt uzņēmumā In Progress viņa ir arī valdes locekle. Taču, tuvāk ieskatoties, izrādās, ka ne viens, ne otrs uzņēmums vismaz oficiāli nevar nodrošināt A. Āboliņai oficiālus ienākumus, kas būtu pietiekami ievērojamā ziedojuma veikšanai.
2015. gadā reģistrētā SIA Amber Circle oficiāli nodarbojas ar autokravu pārvadājumiem, taču uzņēmējdarbība ir bijusi izcili neveiksmīga: uzņēmuma nodokļu parādi ir vairāk nekā 21 tūkstotis eiro, jau kopš pagājušā gada jūnija sākuma – tātad pusgadu pirms 9000 eiro ziedojuma veikšanas – SIA Amber Circle ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aizliegts veikt darījumus, un tāpat ir pieņemts arī lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Tikai nosacīti veiksmīgāka ir bijusi otra Latvijas Zaļās partijas lielziedotājas uzņēmuma - SIA In Progress darbība. Šī SIA, kas it kā sniedz juridiskos pakalpojumus, vispār nav iesniegusi gada pārskatu par 2019. gadu, kad tā līdzīpašniece veikusi 9000 eiro ziedojumu. Savukārt 2018. gadā SIA strādājusi ar nulles apgrozījumu un dažus desmitus eiro lieliem zaudējumiem.
Nekādu citu oficiālu uzņēmējdarbību Latvijas Zaļās partijas lielziedotāja, kā rāda Lursoft dati, neveic.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
