Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zatlera reformu partijas (ZRP) valde šodien pieņēmusi lēmumu par viena no partijas dibinātājiem, zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka izslēgšanu no partijas rindām, un tas saistīts ar apšaubāmas izcelsmes finansējuma iespējamu piesaisti ZRP kasei. ZRP valdes loceklis Reinis Tukišs svētdienas vakarā apstiprināja, ka par to ir spriests un visticamāk jau pirmdien valde varētu pieņemt konkrētu lēmumu par Zvejsalnieka izslēgšanu. Pirmdien tas arī tika izdarīts.

"Tas iemesls ir gana vienkāršs - no Zvejsalnieka ir bijuši mājieni par to, ka viņš varētu piedāvāt naudu, par kuru nav nekādas skaidrības, no kurienes tā varētu būt, tikai kaut kādi mājieni. Tie mājieni ir uz Ventspils pilsētas pusi, minēta kaut kāda mistiska "V nauda". Ko tas nozīmē - ei nu sazini," Pietiek stāstīja Tukišs, uzsverot, ka šī ir tikai partijas valdē izskanējusī informācija un viņš pats tamlīdzīgas runas no Zvejsalnieka nav dzirdējis.

Pats Artūrs Zvejsalnieks Pietiek iepriekš uzsvēra, ka par izslēgšanu nav informēts, un iespējamos iemeslus nodēvēja par „pilnīgām muļķībām”. Zvejsalnieks plašāk pazīstams ar to, ka savulaik kandidēja uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, bet zaudēja Normundam Vilnītim. Vēl iepriekš Zvejsalnieks bijis saistīts ar sociāldemokrātiem.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Zvejsalnieks meklējis tikšanās iespējas ar atsevišķiem ZRP vadošiem biedriem, minot, ka viņam ir klienti, kas varētu palīdzēt finansēt partiju. „Vārds „ziedojums” netika lietots un radās iespaids, ka viņš vairāk grib būt kā starpnieks. Konkrēti viņš neatšifrēja, kas varētu būt tie finansētāji, bet, tā kā teica, ka tie ir „V klienti”, es sapratu, ka runa ir par Ventspils naudu,” lūdzot neminēt viņa vārdu, Pietiek atstāstīja viens no ZRP dibinātājiem, kam bijusi saruna ar Zvejsalnieku.

Pats Zvejsalnieks jautājumu, vai kādas viņa sarunas par finansējuma piesaisti ZRP varētu būt iztulkojamas šādā veidā, atbildēja: „Noteikti, nē. Nekad neko tādu, ko varētu iztulkot šādā formātā.” Zvejsalniekam neesot „ne tādas pilnvaras, ne intereses, ne idejas”, lai viņš runātu par finansējuma piesaisti ZRP. „Pirmo reizi kaut ko tādu dzirdu. Tās ir pilnīgākās muļķības. Neesmu es nevienam par starpnieku piedāvājies, visas tās ir muļķības,” vairākkārt atkārtoja Zvejsalnieks.

Pēc ar Ventspils tranzītbiznesu saistītu avotu stāstītā, Zvejsalnieks kā zvērināts advokāts pārstāv vairākus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētus uzņēmumus - tādus kā a/s Kālija parks un a/s Ventbunkers. Savukārt Zvejsalnieks atteicās atbildēt, vai starp viņa klientiem ir kādi Ventspils uzņēmumi, kurus varētu apzīmēt ar slengu „V klienti”. „Man nav jākomentē un jāatskaitās, kas man ir klienti, kas man nav klienti. Man arī nav tiesības uz šo jautājumu atbildēt,” uzsvēra Zvejsalnieks. Publiski pieejamā informācija liecina, ka vēl šā gada ziemā Zvejsalnieks kā zvērināts advokāts pārstāvējis Meroni intereses konfliktā ap a/s Ventbunkers.

Šveices advokāts Rūdolfa Meroni, kurš savulaik pārstāvēja Ventspils mēra Aivara Lemberga intereses, bet jau vairākus gadus ir nostājies viņam opozīcijā, pašlaik kontrolē vairākus Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumus. Saskaņā ar Lursoft datiem Meroni ir padomes priekšsēdētājs  a/s Kālija parks, a/s Latvijas Naftas tranzīts, a/s Ventspils tirdzniecības osta, a/s Ventbunkers, kā arī padomes loceklis a/s Ventspils nafta.

Zinoši avoti Pietiek norādījuši uz Meroni ieinteresētību mazināt Lemberga varu pār Ventspils pašvaldības lēmumiem, kuri ietekmē Ventspils brīvostas darbību un līdz ar to arī tādu kompāniju kā Ventbunkers un Kālija parks biznesu. „Es nezinu, vai viņš ir nobriedis investēt Latvijas politikā, bet ir cilvēki šeit, kas varētu runāt viņa vārdā,” izteicās kāds informēts avots. Neoficiāli izskan, ka Meroni būtu ieinteresēts atbalstīt Lembergam opozīcijā esošus politiskos spēkus, kas varētu viņu nostumt no varas vai vismaz mazināt viņa ietekmi 2013. gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Ventspilī.

Šādus apsvērumus iedrošinājuši Valda Zatlera iniciētā referenduma rezultāti par 10. Saeimas atlaišanu. Ja vidēji valstī pret Saeimas atlaišanu nobalsoja nedaudz vairāk kā 5%, Ventspilī šis rādītājs bija 11,2%. Lai gan Ventspilī pret Saeimas atlaišanu nobalsoja procentuāli vairāk cilvēku nekā visā valstī, šis rādītājs nebija tik liels, kā varēja sagaidīt Lemberga kontrolētajā pilsētā. Līdz ar to secināts, ka ventspilnieku vairākums varētu būt atvērts pārmaiņām. 

ZRP mājaslapā internetā publicētie principi ziedojumu piesaistīšanai noteic, ka ZRP nav sponsoru, bet ir atbalstītāji, kas ziedo līdzekļus, atbalstot partijas idejiskos uzstādījumus un darbu sabiedrības labā. ZRP neuzņemsies saistības ziedotāju priekšā attiecībā uz partijas politiku un partijas pārstāvju darbu valsts amatos. Informācija par visiem ZRP saņemtajiem ziedojumiem ir publiski pieejama. Atskaiti par ziedotājiem ZRP iesniegs KNAB un to varēs apskatīt KNAB mājaslapā. ZRP centīsies gūt atbalstu no pēc iespējas plašāka atbalstītāju loka. Nevienam ziedotājam vai ziedotāju grupai nebūs “kontroles paketes”. ZRP atbalstītājiem nebūs ekskluzīvas ietekmes uz ZRP darbu un lēmumiem. Partija viedos savu politiku, ņemot vērā visu iesaistīto sabiedrības grupu viedokļus un intereses. ZRP nepieņems ziedojumus no personām, kuru rīcība vai reputācija ir pretrunā ar ZRP pamatprincipiem, solīts partijas deklarētajos ziedojumu piesaistes pamatprincipos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...