papildināts - Zatlera partijai – vesels pulks aizdomīgu tūkstošlatu ziedojumu
L. Lapsa12.08.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vismaz septiņi mazpazīstami cilvēki vecumā no 22 līdz 27 gadiem un bez vērā ņemamiem īpašumiem, kapitāldaļām un amatiem uzņēmējsabiedrībās augusta sākumā dažu dienu laikā spējuši Zatlera reformu partijai saziedot pa 950 – 1050 latiem katrs. Partija neatklāj, vai tā ir pārliecināta, ka gados jaunie ļaudis tai ziedojuši pašu uzkrātos līdzekļus.
Četri gados visjaunākie tūkstošlatu ziedotāji bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera jaundibinātajai partijai ir 1988. gadā dzimušie Edgars Indrāns, Ilze Štromberga, Edgars Logins un Mikus Freimanis: pirmie divi ziedojuši pa 1050 latiem katrs, divdesmitdivgadīgais Logins partijai atvēlējis 1000 latu, bet Freimanis – 950.
No šiem ziedotājiem kaut jel kāda uzņēmējdarbība, kā rāda Lursoft datu bāze, ir tikai Štrombergai, kura šā gada februārī nodibinājusi mikrouzņēmumu GST Plus ar viena lata pamatkapitālu.
Edgara Indrāna ienākumi visā 2010. gadā kopumā, kad viņš bijis Valsts policijas koledžas kadets, saskaņā ar amatpersonas deklarāciju ir bijuši mazāki par tagad ziedoto summu, - 928 lati. Viņam arī nav bijuši nekādi uzkrājumi vai īpašumi.
Savukārt 1984. gadā dzimušajai Oksanai Kazancevai, kura Zatlera partijai ziedojusi 1000 latu, un tādu pašu summu ziedojušajam 1987. gadā dzimušajam Artūram Tarzierim saskaņā ar Lursoft datiem nav ne amatu uzņēmējsabiedrībās, ne kādu ienesīgu kapitāldaļu.
No šiem ziedotājiem skaidrība ir par Tarzieri: piektdienas pēcpusdienā viņš informēja Pietiek, ka vairākus gadus dienējis Francijas ārzemnieku leģionā un Latvijā atgriezies tikai šogad. Viņa ienākumi atļāvuši partijai šo summu ziedot, un Tarzieris to darījis kā patriots, jo uzskata, ka Zatlera reformu partija tiešām varēt palīdzēt valstij un sabiedrībai. Viņš arī piedalījies partijas dibināšanas kongresā un esot gatavs visos iespējamos veidos partiju atbalstīt arī turpmāk.
Uzņēmējdarbībā gan nosacīti ir iesaistīta tāpat 1000 latu ziedojusī 1986. gadā dzimusī Sintija Caune, kura ir SIA Gars valdes locekle. Taču, ja vien nepieņem, ka viņa ir partijai ziedojusi visus uzņēmuma pērn apgrozītos līdzekļus, arī šīs jaunās sievietes finanšu avoti nav skaidri: kā rāda Lursoft dati, SIA Gars pagājušo gadu beigusi ar 1066 latu apgrozījumu un 37 latu peļņu.
Faktiski vienīgais no gados jaunajiem Zatlera partijas tūkstošlatu ziedotājiem, par kura finanšu avotiem nav jautājumu, ir 1987. gadā dzimušais Pāvels Lotahs, - viņš ir pietiekami veiksmīgs jaunais bokseris.
Zatlera reformu partijas preses pārstāve Daiga Holma pagaidām nav izsmeļoši atbildējusi uz jautājumu, vai partijas vadība ir pārliecināta par to, ka minētajām personām varētu būt bijuši personiskie līdzekļi to veiktajiem ziedojumiem partijai, un, ja jā, ar kādām metodēm gūta šī pārliecība, bet, ja ne, kā partija rīkosies saistībā ar šiem ziedojumiem.
Viss, ko uz šiem jautājumiem varēja atbildēt partijas preses pārstāve, bija: "Kā jau iepriekš esam norādījuši, mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim visus ziedojumus un aizdomu gadījumā par neskaidras naudas izcelsmi ziedojumu atgriezīsim ziedotājam."
Arī par šiem faktiem Pietiek jau ir vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
