papildināts - Tiesa liek vēl vairāk apšaubīt FKTK darbības „Krājbankas” naudas izmaksā, apliecina – daži naudas izņēmēji bijuši „vienlīdzīgāki”

Ārvalstniekam P.B. apturētajā Krājbankā bija un joprojām ir palikuši iespaidīgi finanšu līdzekļi – 1,37 miljoni dolāru un nepilni 94 tūkstoši eiro. Pagājušā gada 17. novembrī P.B. bankas klientu apkalpošanas centrā bija iesniedzis maksājuma rīkojumus 750 000 dolāru un 75 000 eiro pārskaitīšanu uz norēķinu kontu Rietumu Bankā, norādot, ka tie ir ekspresmaksājumi ar valutēšanas datumu tajā pašā datumā. Taču tāpat kā daudziem citiem klientiem šie maksājumi bankā tā arī „iestrēga”, kaut gan, kā norādīts P.B. pieteikumā tiesai, „AS Latvijas Krājbanka bija jānodrošina minēto maksājuma rīkojumu izpildi nekavējoties”.

Kā rāda Pietiek jau iepriekš publiskotie dokumenti, vesela virkne šādu maksājumu ar FKTK svētību nākamajās nedēļās pēc bankas darbības apturēšanas tika nokārtoti un nauda aizplūda no bankas. Arī pašlaik FKTK apgalvo, ka tās pilnvarnieku rīcība bijusi pilnīgi likumīga, jo, „ņemot vērā, ka no 2011. gada 17. līdz 21. novembrim pieauga klientu veikto maksājumu apjoms un Latvijas Krājbanka nespēja laikus apstrādāt un veikt minētos darījumus, pēc bankas darbības apturēšanas, šos uzsāktos maksājumus (valutācijas datums no 17.11.2011. līdz 21.11.2011.) bija nepieciešams izpildīt”.

Taču ārvalstnieks nevis nekavējoties sācis uzmākties FKTK pilnvarniekiem ar Brazovski priekšgalā, bet gan tikai 15.decembrī vērsies ar iesniegumu FKTK un arī Latvijas Krājbankā, lūdzot nodrošināt savu maksājumu izpildi. Tad arī izrādījies, ka FKTK pilnvarnieku acīs P. B. nav bijis tik „vienlīdzīgs” kā citi līdzīgu maksājumu autori, kam ar Brazovska atļauju izdevies saņemt naudu no apturētās bankas.

Ārvalstnieks atbildi no FKTK saņēmis tikai divus mēnešus vēlāk – jau šā gada 17. februārī, un FKTK viņam skaidrojusi, ka tā esot „vērsusies pie AS Latvijas Krājbanka administratora, lūdzot izpildīt minētos maksājumus, kas kļūdaini nav izdarīts”. Taču administrators bijis citās domās un ārzemniekam paskaidrojis, ka viņa nepārskaitītie līdzekļi „atbilstoši Kredītiestāžu likuma 172.pantam iekļaujami maksātnespējīgās bankas mantas sarakstā, uz kuru maksātnespējas procesā vēršami kreditoru prasījumi, un administrators neesot tiesīgs pieņemt lēmumu viena kreditora interesēs par norādīto maksājumu izpildi”.

Administratora viedokli nu par pareizu atzinusi arī Rīgas apgabaltiesa, pasludinot, ka ārvalstniekam P.B. nav bijis pamata cerēt uz savas naudas pārskaitīšanu, ja reiz viņš nav paspējis ar tādām vai citādām metodēm un FKTK svētību „izraut” naudu no bankas, kā tas, izrādās, izdevies daudzām citām fiziskām un juridiskām personām, līdz pagājušā gada 1.decembrim, kad tiesā tika iesniegts Latvijas Krājbankas maksātnespējas pieteikums.

Tā kā šajā datumā „sūdzības iesniedzēja AS Latvijas Krājbanka noguldītie naudas līdzekļi, tostarp 2011 .gada 17.novembra maksājuma rīkojumos (uzdevumos) norādītie naudas līdzekļi 750 000 USD un 75 000 EUR apmērā, joprojām glabājās sūdzības iesniedzēja kontos AS Latvijas Krājbanka, tiesa atzīst, ka administrators pamatoti šos noguldījumus un par tiem aprēķinātos procentus pilnā apmērā iekļāvis maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka mantas sarakstā”, teikts tiesas lēmumā.

Tiesa arī pietiekami skaidri norādījusi, ka FKTK rīcība, dodot atļauju naudas aizplūšanai pēc bankas apturēšanas, varētu būt no likuma viedokļa apšaubāma: „To, ka prasījumi, kas izriet no neizpildītiem kredītiestādes klientu maksājuma rīkojumiem (uzdevumiem), kredītiestādes maksātnespējas procesa laikā apmierināmi vispārējā kārtībā, ievērojot Kredītiestāžu likumā noteikto kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, apstiprina Kredītiestāžu likuma 192.panta 4.punkts, kas noteic, ka vieni no prioritārajiem prasījumiem, kas tiek apmierināti pēc maksātnespējas procesa izdevumu segšanas ir tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos.”

Līdz ar to tiesas lēmumā faktiski norādīts – „iestrēgušo” maksājumu veicēji, kas nav spējuši operatīvi motivēt FKTK pilnvarniekus, var vainot paši sevi: „Tiesa atzīst, ka pēc AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas administratoram nebija tiesisks pamats izpildīt sūdzības iesniedzēja iepriekš iesniegtos maksājuma rīkojumus par naudas līdzekļu 750 000 USD un 75 000 EUR apmērā pārskaitīšanu, jo, pretējā gadījumā, tiktu pārkāpta Kredītiestāžu likuma 192. un 193.pantā noteiktā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, nodarot zaudējumus citiem kreditoriem. Turklāt Kredītiestāžu likuma 148.panta pirmā daļa noteic, ka līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.”

Vēl vairāk, tiesa skaidri norādījusi, ka bankas administrators rīkojies pilnīgi pareizi un likuma normām atbilstoši, neizpildot divās FKTK vēstulēs izteiktos lūgumus izpildīt P.B. maksājuma rīkojumus. Attiecībā uz to tiesas argumentācija ir šāda:

„Kredītiestāžu likuma 100.panta pirmā daļa noteic, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību, ja likumos nav noteikts citādi. Tāpat šā likuma 154.panta ceturtā daļa noteic, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu.

Savukārt Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmā daļa noteic, ka kredītiestādēm ir saistoši saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi par informācijas atklāšanu, kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām un kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. Tāpat Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pants noteic, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un lēmumi.

Kā redzams no iepriekš minētajām Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2012.gada 10.janvāra un 2012.gada 13.februāra vēstulēm, tās nav uzskatāmas par kādu no Kredītiestāžu likuma 7.panta pirmajā daļā vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 8.pantā uzskaitītajiem normatīvajiem noteikumiem, lēmumiem vai rīkojumiem, līdz ar to tajās izteiktie lūgumi nav saistoši administratoram un administrators, lemjot jautājumu par sūdzības iesniedzēja kontos esošo naudas līdzekļu iekļaušanu kredītiestādes mantas sarakstā un atsakoties izpildīt viņa pirms kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas iesniegtos maksājuma rīkojumus (uzdevumus) par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, pamatoti vadījies no spēkā esošajām tiesību normām.”

Kā jau bija prognozēts, FKTK publiskoto tiesas lēmumu komentē citādi – tas parādot, ka „FKTK rīkojusies tiesiski un Latvijas Krājbankas klienta uzsāktie maksājumi, kas iesniegti līdz 2011. gada 21. novembrim un uz tiem valutēšanas datums bija līdz 21. novembrim, bija jāizpilda. Pārbaudot klientu maksājuma uzdevumus, FKTK pilnvarnieku grupa tos vērtēja pēc vienādiem kritērijiem – iesniegšanas datums un valutēšanas datums bija jābūt līdz 2011. gada 21. novembrim”.

FKTK pamatojums tās viedoklim ir šāds: „Tiesas lēmums pēc būtības ir par administratora tiesībām pildīt konkrētos maksājuma uzdevumus jau pēc bankas maksātnespējas procesa uzsākšanas 2011. gada 23. decembrī, nevis par FKTK pilnvarnieku rīcību pēc bankas darbības apturēšanas, pildot uzsāktos maksājuma uzdevumus.

Tiesas lēmumā teikts: “Apstāklis, ka maksājuma rīkojumi netika izpildīti rada sūdzības iesniedzējam, kā kreditoram prasījuma tiesības pret Latvijas Krājbanku par saistību izpildi.” Tas nozīmē – tiesa lēmumā skaidri norādījusi, ka klienta maksājuma uzdevumi bija jāizpilda, un ir tiesības saņemt savus naudas līdzekļus.

Privātpersona bija veikusi ekspresmaksājumus, kur iesniegšanas un valutēšanas datums bija 2011. gada 17. novembris. Savukārt 2011. gada 30. novembrī FKTK pilnvarnieku grupa pēc maksājuma uzdevumu pārbaudes uzdeva Latvijas Krājbankas Operāciju pārvaldei izpildīt minētos maksājumu uzdevumus, jo tie atbilda izpildes kritērijiem. Bankas darbinieku pieļauto operacionālo kļūdu dēļ iesniegtie maksājumu uzdevumi netika izpildīti.

2011. gada 15. decembrī privātpersona vērsās Latvijas Krājbankā un FKTK ar iesniegumu izpildīt viņa iesniegto maksājuma uzdevumu. FKTK, izskatot iesniegumu, 2012. gada 10. janvāra vēstulē vērsās pie administratora ar lūgumu lemt par privātpersonas maksājumu izpildi, jo tie atbilda definētajiem kritērijiem: 1) iesniegts 2011. gada 17. novembrī; 2) valutēšanas datums – 2011. gada 17. novembris. Šāda rīcība norāda, ka FKTK bija vienāda attieksme pret visiem bankas klientiem, kuru maksājumu uzdevumi bija iesākti, bet netika izpildīti.”

Pietiek šodien publicē pilnu tiesas lēmumu šajā lietā.

Novērtē šo rakstu: