papildināts - Tiesa atrod trūkumus „Latvenergo” krimināllietā, nosūta to augstākam prokuroram
PIETIEK15.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
12. novembrī Ģenerālprokuratūra skaļi izziņoja, ka tās Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nosūtījis daļu tā dēvētās Latvenergo amatpersonu krimināllietas. Taču Ērika Kalnmeiera vadītā iestāde nevēlas komentēt faktu, ka jau 13. novembrī tiesa pieņēmusi lēmumu par šīs krimināllietas nosūtīšanu amatā augstākam prokuroram atklāto trūkumu novēršanai.
Tiesai nodotajā krimināllietas daļā apsūdzības celtas trim valsts amatpersonām – bijušajam Latvenergo viceprezidentam Aigaram Meļko, kā arī kādreizējiem AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Ivaram Liuzinikam un viņa toreizējam vietniekam Andrejam Stalažam. Savukārt kopumā šajā ilgi un smagi izmeklētajā krimināllietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis saukt pie kriminālatbildības 17 personas.
Kā ziņoja prokuratūra, viens no trim cilvēkiem, kam jau celtas apsūdzības, saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, bet vēl divi – gan pēc šī panta, gan pēc Krimināllikuma 326.panta pirmās daļas par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos.
Taču, kā Pietiek šorīt apstiprināja Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tās tiesnese Dina Bondare 13. novembrī pieņēmusi lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai. Pagaidām nav zināms, kādi tieši trūkumi konstatēti pazīstamā prokurora Māra Lejas virzītajā lietā, - ne viņš pats, ne Ģenerālprokuratūra nekādus komentārus sniegt nevēlas.
Prokurors Leja, kurš, kā noprotams, par šo Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu uzzināja no Pietiek, ceturtdienas rītā norādīja tikai: "Ja jums ir kādi papildus jautājumi, lūdzu tos iesniegt atbilstoši Iesniegumu likumam, un jums tiks sniegta atbilde likumā noteiktā kārtībā."
Savukārt pēcāk prokurors jau bija atguvies un ziņu aģentūrai LETA apgalvojis, ka iemesls tiesas lēmumam esot bijis tas, ka daži lietas materiālos esošie nopratināšanas protokoli un dokumenti, kas ir krievu valodā, neesot bijuši iztulkoti valsts valodā. Tas faktiski rādot, ka tiesa šos apstākļus vērtējusi "ļoti formāli". Atkārtoti kriminālprocess uz tiesu, visticamākais, tikšot nosūtīts novembra beigās.
Tikmēr kāds Pietiek lasītājs norādījis uz nedaudz komisku prokurora ķibeli: kā zināms, prokuratūra līdz šim ir cieši apgalvojusi, ka neesot tiesīga izpaust Latvenergo krimināllietā aizdomās turēto un apsūdzēto vārdus. Taču Leja pozējis šajās dienās iznākušajam žurnālam Lietišķā Diena (attēlā), uz un viņa turētā krimināllietas sējuma vāka pietiekami skaidri izlasāmi vismaz divu apsūdzēto vārdi.
Uz Pietiek jautājumu, vai viņš šādai datu izpaušanai saņēmis augstākstāvoša prokurora atļauju, izlēmis par šāda veida izpaušanu pats vai arī ir cits skaidrojums, Leja sniedza šādu atbildi:
„Izskaidroju, ka no publicētās fotogrāfijas Lietišķajā Dienā ar normālu redzi ir saskatāms tikai krimināllietas numurs, nevis apsūdzēto vārdi. Šī ir krimināllieta, kas izdalīta no tā dēvētās Latvenergo krimināllietas, un ir nosūtīta uz tiesu, resp., tā nav nemaz tā dēvētā Latvenergo lieta, par kuru Jūs uzdevāt jautājumu.
Tātad par personām, kas ir aizdomās turētās vai apsūdzētās Latvenergo lietā, nedz prokuratūra, nedz es personīgi neesmu sniedzis informāciju masu saziņas līdzekļiem, tai skaitā Jūsu pieminētajā intervijā šādas ziņas nav izpaustas. Turklāt, pat ja tas būtu noticis, šādu saskaņošana ar amatā augstāku prokuroru neparedz nedz likums, nedz prokuratūras iekšējie normatīvie akti.
Bez tam papildus varu paskaidrot, ka pat tādā gadījumā, ja kāda persona šajā fotogrāfijā varētu salasīt arī šajā lietā apsūdzētās personas, izskaidroju, ka no masu saziņas līdzekļos publicētās informācijas, atsaucoties uz TIS datu bāzē reģistrēto informāciju, jau ir publicēti to apsūdzēto vārdi, kas nodoti tiesai šajā kriminālprocesā. Līdz ar to šādā veidā nebūtu izpausts nekas vairāk, kā jau ir darīts zināms publiski.”
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
