papildināts - Sprūdžs apsver Ventspils domes atlaišanu; tā konfrontē ar ministru, lemjot, ka atstādinātais Lembergs vēl aizvien ir mērs
PIETIEK26.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) gatavo juridisko pamatojumu Saeimas lēmumam par Ventspils domes atlaišanu un jau meklē politisko atbalstu šādam lēmumam, kas ir apgrūtinoši, ņemot vērā Vienotības rezervēto attieksmi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kuru ministrs nekomentē. Par šādu nodomu ministrs informējis Reformu partijas Saeimas frakcijas deputātus. Tikmēr Ventspils dome piektdien sasauktā ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu, ka arī pēc tam, kad ministrs atstādinājis no amata pilsētas mēru Aivaru Lembergu, viņš "savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā".
Ventspils pilsētas dome, kurā vairākums ir Aivara Lemberga partijai Latvijai un Ventspilij, piektdien ārkārtas sēdē pieņēma īpašu lēmumu, ka arī pēc pašvaldību ministra Sprūdža lēmuma par Lemberga atstādināšanu no amata Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs savu amatu nav zaudējis un joprojām atrodas šajā amatā.
Lēmums arī paredz no ministra Sprūdža steidzami pieprasīt "dokumentārus pierādījumus" tiem apgalvojumiem par Lemberga pieļautajiem normatīvo tiesību aktu pārkāpumiem, uz kuriem viņš balstījis savu 22. oktobra rīkojumu Nr.343 par Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata.
Ventspils dome no Sprūdža pieprasa sniegt tādus dokumentārus pierādījumus, "kas nav krimināllietas apsūdzībā ietverts viedoklis, kuru joprojām skata vispārējās jurisdikcijas tiesā un par kuru spēkā nav stājies notiesājošs tiesas spriedums, kā arī personīgi ierasties Ventspils pilsētas domes sēdē, lai šos pierādījumus pamatotu".
Tikmēr Sprūdža gatavība rosināt valdību virzīt Saeimā lēmumu par Ventspils domes atlaišanu pašlaik rādās grūti realizējama, jo Reformu partijai pagaidām tam nav nepieciešamā politiskā atbalsta koalīcijas partneru vidū. Vienotības līderi, premjeru Valdi Dombrovski, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu un partijas Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi ieskaitot, pauduši "mulsumu" par Sprūdža lēmumu atstādināt no amata Lembergu.
Vienotības jaunatnes organizācija šonedēļ vēstulē partijas valdei gan aicināja rosināt Ventspils domes atlaišanu. "Mēs pilnībā atbalstām ierosinājumu partijas valdes locekļiem paust skaidru nostāju jautājumā par naudas un varas attiecībām politikā un Ventspils domes atlaišanas virzīšanu, un lūdzam partijas valdi šo pozīciju apspriest atklātā valdes sēdē," uzskata Vienotības jaunieši.
Likums Par pašvaldībām noteic, ka pašvaldības dome tiek atlaista ar likumu, kura projektu Saeimai iesniedz Ministru kabinets pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma. Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Bet, tā kā jau pašlaik līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ir mazāk par likumā noteiktajiem 15 mēnešiem, ārkārtas vēlēšanas Ventspils gadījumā nenotiktu.
Kā pamatojums Saeimas lēmumam par domes atlaišanu saskaņā ar likumu Par pašvaldībām var būt kāds no šādiem apstākļiem: dome atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus; atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, Ministru kabineta, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē; divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas; nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.
Foto no ventspils.lv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
