Iesaki rakstu: 
Pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža nozīmīgākais privātbizness ir nonācis kraha priekšā, - kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, ko šodien publiskojam, viņam piederošajām SIA Sensum Solutions un SIA Hansaworld.lv no šā gada 1. marta ir atņemti HansaWorld programmatūras distribūcijas līgumi. Pats Sprūdžs, kurš no SIA Sensum Solutions aizņēmies iespaidīgas naudas summas, šo faktu nevēlas komentēt.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Hansaworld.lv vienīgā īpašniece ir SIA Lobyte, kuras īpašnieks savukārt ir Sprūdžs. Ministram pieder arī 100% kapitāldaļu SIA Sensum Solutions, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA HansaWorld Latvia un kura iepriekš bija pazīstama kā Hansaworld datorprogrammatūras izplatītāja un apkalpotāja. Taču nu abiem Sprūdža uzņēmumiem to nozīmīgais ienākumu avots ir oficiāli atņemts, un tas nozīmē, ka Sprūdža uzņēmumi zaudēs arī līdzšinējos Hansaworld licences līgumus.
"2013. gada 1.martā tika lauzti HansaWorld programmatūras Distribūcijas līgumi ar Hansaworld.lv SIA un Sensum Solutions SIA. HansaWorld Development SIA, kas ir HansaWorld uzņēmumu grupas 100% meitas uzņēmums, kļuva par vienīgo uzņēmumu Latvijas teritorijā, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, kas ir saistīti ar datorprogrammu uzturēšanu, jaunu licenču piegādi un darbu ar partneriem," teikts SIA HansaWorld Development vēstulē, kas nonākusi Pietiek rīcībā.
Jau 2011. gadu SIA Sensum Solutions bija beigusi ar gandrīz 11 tūkstošu latu zaudējumiem, bet tad uzņēmuma vadība vēl bija optimistiski noskaņota. "Nākamajā finanšu gadā tiek plānota biznesa restrukturizācija ar mērķi paaugstināt darba efektivitāti un nodalīt uzņēmuma tirgus daļu starp valsts un privātā sektora klientiem. Ņemot to vērā, uzņēmums paredz būtisku apgrozījuma kritumu. Neskatoties uz to, uzņēmumam tiks ievērojami samazinātas fiksētās izmaksas, kas nodrošinās uzņēmumam peļņu," bija teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.
Nekādus riskus saistībā ar globālo Hansaworld Sprūdža uzņēmums nesaskatīja: "Būtiskākie riski ir pircēju un pasūtītāju parādu finanšu aprites risks. Finanšu riska pārvaldīšanai ir piešķirta īpaši liela nozīme, pastāvīgi tiek veikta sākotnējā sadarbības partneru pārbaude, monitorings un regulāra sadarbības procesa analīze. Riska vadība tiek veikta uzņēmuma vadības līmenī. Risku menedžments tiek pielietots un riski tiek izvērtēti, līdz ar to tiek samazināta risku iestāšanās varbūtība, risku izraisītās sekas, kā arī uzņēmums ir sagatavots risku seku likvidēšanai un tādējādi tiek samazināti iespējamie zaudējumi."
Aizvadītajā nedēļā Sprūdžs nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu par to, kā viņš var komentēt līgumu laušanu ar viņa uzņēmumiem. Viņš arī neizteica nekādas prognozes par to, kā šis fakts var ietekmēt viņa uzņēmējdarbību.
Sprūdžam vienpersoniski piederošās SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskats (neskaidru iemeslu dēļ apstiprināts tikai šā gada sākumā) atklāja, ka jau 2010. gada beigās šis uzņēmums savam vienīgajam īpašniekam bija aizdevis kopumā 258,4 tūkstošus latu. 2011. gada laikā šis aizdevums, kā rāda Lursoft datu bāze, bija pieaudzis vēl par vairāk nekā 89 tūkstošiem latu, pārsniedzot 347,5 tūkstošus latu.
Savukārt Hansaworld grupas darbības menedžere Jūlija Bruhanova aģentūrai LETA paziņojusi, ka runāt par Sprūdža biznesa "krahu" neesot pamata: Hansaworld.lv un Sensum Solutions tagad esot partneru statusā un "varot darboties ar pašreizējiem un jauniem klientiem, kam interesē Hansaworld uzņēmumu vadības un grāmatvedības programmatūras risinājumi". Mainījušies gan esot ieņēmumu sadales principi. To, ka Pietiek publicētie dokumenti rāda, ka Hansaworld klientiem jāslēdz jauni līgumi jau ar jaunoi distributoru, Bruhanova nav komentējusi.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
