Iesaki rakstu: 
Pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža nozīmīgākais privātbizness ir nonācis kraha priekšā, - kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti, ko šodien publiskojam, viņam piederošajām SIA Sensum Solutions un SIA Hansaworld.lv no šā gada 1. marta ir atņemti HansaWorld programmatūras distribūcijas līgumi. Pats Sprūdžs, kurš no SIA Sensum Solutions aizņēmies iespaidīgas naudas summas, šo faktu nevēlas komentēt.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Hansaworld.lv vienīgā īpašniece ir SIA Lobyte, kuras īpašnieks savukārt ir Sprūdžs. Ministram pieder arī 100% kapitāldaļu SIA Sensum Solutions, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA HansaWorld Latvia un kura iepriekš bija pazīstama kā Hansaworld datorprogrammatūras izplatītāja un apkalpotāja. Taču nu abiem Sprūdža uzņēmumiem to nozīmīgais ienākumu avots ir oficiāli atņemts, un tas nozīmē, ka Sprūdža uzņēmumi zaudēs arī līdzšinējos Hansaworld licences līgumus.
"2013. gada 1.martā tika lauzti HansaWorld programmatūras Distribūcijas līgumi ar Hansaworld.lv SIA un Sensum Solutions SIA. HansaWorld Development SIA, kas ir HansaWorld uzņēmumu grupas 100% meitas uzņēmums, kļuva par vienīgo uzņēmumu Latvijas teritorijā, kas ir tiesīgs sniegt pakalpojumus, kas ir saistīti ar datorprogrammu uzturēšanu, jaunu licenču piegādi un darbu ar partneriem," teikts SIA HansaWorld Development vēstulē, kas nonākusi Pietiek rīcībā.
Jau 2011. gadu SIA Sensum Solutions bija beigusi ar gandrīz 11 tūkstošu latu zaudējumiem, bet tad uzņēmuma vadība vēl bija optimistiski noskaņota. "Nākamajā finanšu gadā tiek plānota biznesa restrukturizācija ar mērķi paaugstināt darba efektivitāti un nodalīt uzņēmuma tirgus daļu starp valsts un privātā sektora klientiem. Ņemot to vērā, uzņēmums paredz būtisku apgrozījuma kritumu. Neskatoties uz to, uzņēmumam tiks ievērojami samazinātas fiksētās izmaksas, kas nodrošinās uzņēmumam peļņu," bija teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.
Nekādus riskus saistībā ar globālo Hansaworld Sprūdža uzņēmums nesaskatīja: "Būtiskākie riski ir pircēju un pasūtītāju parādu finanšu aprites risks. Finanšu riska pārvaldīšanai ir piešķirta īpaši liela nozīme, pastāvīgi tiek veikta sākotnējā sadarbības partneru pārbaude, monitorings un regulāra sadarbības procesa analīze. Riska vadība tiek veikta uzņēmuma vadības līmenī. Risku menedžments tiek pielietots un riski tiek izvērtēti, līdz ar to tiek samazināta risku iestāšanās varbūtība, risku izraisītās sekas, kā arī uzņēmums ir sagatavots risku seku likvidēšanai un tādējādi tiek samazināti iespējamie zaudējumi."
Aizvadītajā nedēļā Sprūdžs nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu par to, kā viņš var komentēt līgumu laušanu ar viņa uzņēmumiem. Viņš arī neizteica nekādas prognozes par to, kā šis fakts var ietekmēt viņa uzņēmējdarbību.
Sprūdžam vienpersoniski piederošās SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskats (neskaidru iemeslu dēļ apstiprināts tikai šā gada sākumā) atklāja, ka jau 2010. gada beigās šis uzņēmums savam vienīgajam īpašniekam bija aizdevis kopumā 258,4 tūkstošus latu. 2011. gada laikā šis aizdevums, kā rāda Lursoft datu bāze, bija pieaudzis vēl par vairāk nekā 89 tūkstošiem latu, pārsniedzot 347,5 tūkstošus latu.
Savukārt Hansaworld grupas darbības menedžere Jūlija Bruhanova aģentūrai LETA paziņojusi, ka runāt par Sprūdža biznesa "krahu" neesot pamata: Hansaworld.lv un Sensum Solutions tagad esot partneru statusā un "varot darboties ar pašreizējiem un jauniem klientiem, kam interesē Hansaworld uzņēmumu vadības un grāmatvedības programmatūras risinājumi". Mainījušies gan esot ieņēmumu sadales principi. To, ka Pietiek publicētie dokumenti rāda, ka Hansaworld klientiem jāslēdz jauni līgumi jau ar jaunoi distributoru, Bruhanova nav komentējusi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
