papildināts - Pie planšetdatoriem tikusi arī "Rīgas satiksme", to izmaksas tiek slēptas
PIETIEK25.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ne jau tikai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta ierēdņi vien kaut uz laiku bija tikuši pie planšetdatoriem, - tādus iegādājusies arī pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Taču, atsaucoties uz noslēgtā līguma slepenību, uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens (attēlā) atsakās atklāt šī iepirkuma izmaksas.
Kā jau informēts, domes departaments pagājušā gada rudenī bija iegādājies kopumā 14 iPad planšetdatorus - vienu iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā. Kad Pietiek publiskoja šo informāciju, domes vadība uzdeva departamenta ierēdņiem dārgās rotaļlietas nodot tās Rīgas jauniešu centram Kaņieris.
Taču, kā izrādās, augstās tehnoloģijas ir vilinājušas arī saistībā ar izšķērdību un nesaimnieciskumu bieži pieminēto pašvaldības SIA Rīgas satiksme. Oficiāli it kā sabiedriskā transporta kontrolieru "pilotprojekta" vajadzībām uzņēmuma vadība noslēgusi nomas līgumu ar SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) par planšetdatoru izmantošanu.
Saskaņā ar šo līgumu "kontrolieru funkciju nodrošināšanai pilotprojekta ietvarā" Rīgas satiksme no mobilā operatora LMT nomā kopumā 21 planšetdatoru - astoņus Samsung Galaxy Tab II un trīspadsmit Samsung Galaxy Note I.
Taču informāciju par to, cik tieši Rīgas satiksmei izmaksā šo planšetdatoru noma, uzņēmuma vadītājs Bemhens atsakās izpaust, atsaucoties uz to, ka publiskot nomas cenu Rīgas satiksmei liedzot noslēgtā līguma nosacījumi.
"Noslēdzot nomas līgumu, līdzēji vienojušies tā nosacījumus neizpaust trešajām personām, jo nomas maksas apmēram iznomātājs noteicis komercnoslēpuma statusu. Konfidencialitātes atrunas iekļaušana līguma noteikumos nav aizliegta saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem," - šādu oficiālo skaidrojumu sniedz pašvaldības uzņēmums.
Interesanti, ka pagaidām Rīgas satiksme nav spējusi vai vēlējusies paskaidrot, tieši kādiem mērķiem tās kontrolieriem ir nepieciešami planšetdatori.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs Pietiek apliecināja - atšķirībā no departamenta "rotaļlietām" šīs esot normālas vidējas cenas ierīces, ko sabiedriskā transporta kontrolieri izmantojot, lai varētu piemērot līgumsodus par braukšanu bez biļetes atbilstoši jaunajai sodu sistēmai un piekļūt datu bāzei. "Šoreiz bērniem neko neatdosim," norādīja Ušakovs.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
