papildināts - Pēc pusgada pārdomām Sprūdžs sper soli Lemberga atstādināšanas virzienā
PIETIEK12.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pusgadu pēc tam, kad Pietiek informēja par to, ka pretrunīgi vērtētais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs neoficiālās politiķu sarunās nācis klajā ar apņemšanos izcīnīt cīņu par tā sauktā „vecā oligarha” Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, politiķis šim solim tiešām „nobriedis”.
Aprīļa vidū Pietiek informēja, ka Sprūdžs neoficiāli izteicis gatavību cīnīties un ar likumdošanai atbilstošiem paša vadītās ministrijas lēmumiem panākt, lai Lembergs beidzot tiktu atstādināts no Ventspils mēra amata, par ko nesekmīgi līdz šim iestājušies atsevišķi partijas Vienotība biedri.
Pēc Pietiek tobrīd rīcībā esošās informācijas, Sprūdžs vairākās neformālās gan ministrijas vadošo darbinieku, gan valdības koalīcijas politiķu sarunās bija norādījis, ka ir gatavs „iet līdz galam” cīņā ar Lembergu, lai saskaņā ar likumu par pašvaldībām panāktu Lemberga atstādināšanu.
Nu ministrs šādu soli patiešām spēris, taču izvēlējies juridiski citu risinājumu, - saņemot savas ministrijas juristu atzinumu par Ģenerālprokuratūras iesniegto informāciju par Lemberga darbību, viņš tajā saskatījis tik, izsakoties ministrijas vārdiem, „šokējošus faktus”, ka pieprasījis Lembergam trīs dienu laikā sniegt par tiem paskaidrojumus.
Šie fakti ir - Lembergs kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs piedalījies un atbalstījis vismaz 350 lēmumu pieņemšanu par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju stratēģiski svarīgos uzņēmumos, aizdevuma piešķiršanu uzņēmumiem, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, atbrīvošanu no nodokļu parāda nomaksas pašvaldības budžetā, pašvaldībai piederošu zemju iznomāšanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, nomas maksas pazemināšanu, ar vidi saistīto atļauju izsniegšanu un to papildināšanu utt., būdams šajos lēmumos personiski ieinteresēts.
Lembergam trīs kalendāro dienu laikā ir jāsniedz rakstveida paskaidrojumi par šiem faktiem, un pēc to izvērtēšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt pašvaldības vadītāju no pienākumu pildīšanas.
Savukārt Lemberga vārdā piektdienas vakarā izplatītajā paziņojumā teikts - viņš uzskatot, ka "tā ir speciāli rīkota ministra Edmunda Sprūdža akcija, izmantojot [Lembergam izvirzītajā] apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008.gada augusta".
Šādā veidā Sprūdžs atriebjoties par Lemberga "uzdrīkstēšanos kritizēt nekompetentu, neprofesionālu viņa kā ministra darbu", un šī esot kārtējā "reize, kad kāds grib izmantot manu popularitāti, lai paaugstinātu savu ne visai augsto reitingu".
Kā zināms, Lembergs ir apsūdzēts virknē sevišķi smagu noziegumu, kas atbilstoši prokuratūras viņam uzrādītajai apsūdzībai tiek saistīti ar Ventspils mēra amata pilnvaru izmantošanu. Formāli Lembergs aizvien ieņem Ventspils mēra amatu, lai arī tiešu šo pienākumu izpildi viņam liegusi Rīgas apgabaltiesa, kurā kopš 2009.gada tiek iztiesāta ar viņu saistītā krimināllieta.
Aprīļa sākumā VARAM, aicinot ministriju sasaukt Ventspils domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par mēra Lemberga un viņa vietnieka Jāņa Vītoliņa atbrīvošanu no amata, ar atkārtotu iesniegumu vērsās Ventspils domes opozīcijas deputāti, taču atsaucību neguva.
Pirmoreiz ar iesniegumu par ārkārtas Ventspils domes sēdes sasaukšanu un Lemberga atbrīvošanu no amata Ventspils opozicionāri vērsās 2010.gada 30.augustā, kad ministriju vadīja ar Lemberga interesēm saistītās Zaļo un Zemnieku savienības ministre Dagnija Staķe. Toreiz Staķes vadītā ministrija uz Ventspils opozicionāru iesniegumu par Lemberga atstādināšanu atbildēja formāli, un nekāda reāla rīcība nesekoja.
Lembergs Ventspils mēra amatu ieņem kopš 90. gadu sākuma un šo gadu laikā, iespējams, kā slēpts Ventspils tranzīta biznesa uzņēmumu īpašnieks kļuvis par vienu no bagātākajiem Latvijas cilvēkiem.
Lembergam krimināllietas ietvaros uzrādītas apsūdzības sevišķi smagos noziegumos, tai skaitā kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā. Kopā ar Lembergu uz apsūdzēto sola sēž arī Lemberga dēls Anrijs.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
