papildināts - Pavļuts ceturtdien varētu lemt par PA valdes atlaišanu, iemeslus saista ar ministra interesēm „Citadeles” jautājumā

Oficiālais PA valdes atlaišanas iemesls būšot nesen pabeigtais PA personālvadības un vadības procesu audits, kurā konstatētas nepilnības darbinieku virsstundu darba atalgojuma aprēķinos un vēl vairāki citi pārkāpumi.

Tikmēr neoficiāli sagaidāmais lēmums tiek skaidrots ar ministra interesēm iegūt lielāku kontroli PA, lai tādējādi nodrošinātu vajadzīgo lēmumu pieņemšanu par valstij piederošās bankas Citadele pārdošanu. Par Citadeles pircēju aizvien vēloties kļūt zviedru Swedbank, ar kuras interešu lobēšanu kā bijušais bankas darbinieks Pavļuts tad arī netieši nodarbojoties. Turklāt Pavļutam jau ilgāku laiku bijusi vēlme mainīt bankas Citadele padomi, taču līdzšinējā PA valde šai ministra iecerei neesot vēlējusies atsaukties.

Kā ministra uzticamības persona, kas „kārtojot lietas” saistībā ar PA valdes nomaiņu, tiek minēta Pavļuta biroja darbiniece Inese Druviete.

Druviete pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saistībā ar iespējamo PA valdes atlaišanu. Savukārt Pavļuta preses sekretāres Daigas Grūbes skaidrojums bija šāds:

"Rītdien, 9.augustā, plānotās PA akcionāru ārkārtas sapulces darba kārtībā ir viens jautājums – „Par VAS Privatizācijas aģentūra revidenta – SIA MOI sniegto iekšējās revīzijas ziņojumu”. 

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts bija uzdevis līdz šā gada 7.augustam Privatizācijas aģentūrai (PA) sagatavot rakstiskus paskaidrojumus par ārējā, neatkarīgā audita, kas veica izvērtējumu par personālvadību un vadības procesiem PA, secinājumiem. Valdes priekšsēdētājs rakstisks paskaidrojums vēl nav saņemts un attiecīgi ministram nav bijusi iespēja iepazīties ar visu valdes locekļu sniegtajiem rakstiskajiem paskaidrojumiem.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzdevis izveidot komisiju, kas veiks visu valdes locekļu darbības, kompetenču un atbildību izvērtējumu. Tikai pēc komisijas darba pabeigšanas tiks lemts par izmaiņām esošajā PA valdes sastāvā. Tuvāko nedēļu laikā plānots sagatavot arī grozījumus PA statūtos, lai, ņemot vērā PA darba apjoma un darbinieku skaita pakāpenisku samazināšanos, kā arī darbības izbeigšanas stratēģiju, PA valdes locekļu skaits no pašreizējiem četriem locekļiem tiktu samazināts līdz diviem.

Atgādinām, ka ārējs neatkarīgs izvērtējums par PA darba organizāciju, personāla vadības procesiem, tostarp, personāla politiku, darbinieku novērtēšanu, pieņemšanu un atbrīvošanu u.c. jautājumiem tika veikts pēc tam, kad medijos tika publicēta PA darbinieku anonīmā vēstule."

Starp jaunajiem PA vadītāja amata kandidātiem tiek minēts Pavļutam labi pazīstamais Swedbank Baltijas Finanšu pārvaldes vadītājs un Swedbank padomes priekšsēdētaja vietnieks Toms Siliņš, kurš maijā paziņoja, ka no 1.jūnija atstās amatus Swedbank. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Siliņš bija pieteicies arī konkursā uz Citadeles valdes priekšsēdētaja amatu.

Pietiek jau rakstīja, ka Pavļuta rūpes par Citadeli tiek saistītas ne vien ar iespējamo viņa vēlmi „izpalīdzēt” bijušajai darba vietai, bet arī perspektīvu kādreiz atgriezties labi apmaksātā amatā kādā no abām bankām (Pavļuts savulaik bija Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi).

Kā liecina Pavļuta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2011.gadu, ministram ir 128 tūkstošu latu lielas parādsaistības. Lai saņemtu iespaidīgo kredītu, 2010.gadā viņš par labu DNB bankai ieķīlājis abus savus dzīvokļus un zemi. Taču kopš pērnā gada rudens, kad Pavļuts kļuva par ekonomikas ministru, viņš nespēj par šo kredītu norēķināties, jo ikmēneša maksājumiem no ministra algas nepietiek. Tādēļ, kā viņš ziņojis savā deklarācijā, ministrs ar kredītiestādi vienojies, ka gadu nemaksās aizdevuma pamatsummu, bet jau šā gada rudenī viņam paredzētas nākamās pārrunas par aizveduma atmaksas kārtību.

Par to, ka PA tiks veikts audits, Pavļuts paziņoja maija beigās, pēc tam, kad atsevišķos medijos parādījās ziņas par Zalpēteres pret darbiniekiem īstenoto „mobingu un bosingu.”

Audita veikšanai jūnija sākumā tika izvēlēta kādā plašāk nezināma SIA MOI, kas, kā rāda Lursoft datu bāze, dibināta tikai pērnā gada beigās un ar kuras izveidošanu bijuši saistīti iepriekš ar Swedbank saistītas personas. Šo audita kompāniju vada Anastasija Kirņičanska, kas, cik zināms, esot ļoti laba Druvietes draudzene. Viņa arī ir kompānijas vienīgā īpašniece.

Valdības pērnā gada beigās apturētajā Citadeles pārdošanā šīs valstij piederošās bankas reālākā pircēja bija zviedru Swedbank. Valda Dombrovska valdība decembra beigās izšķīrās par Citadeles pārdošanas atlikšanu, jo decembra vidū ap Swedbank Latvijā tika radīta milzīga ažiotāža un bankas klienti no tās masveidā izņēma naudu. Turklāt arī cena, ko Swedbank bijusi gatava maksāt par Citadeles iegādi, neesot atbildusi valdības nospraustajiem mērķim par bankas pārdošanu saņemt vismaz 120 – 130 miljonus latu.

Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika nodalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā. Par savulaik miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošās Parex bankas glābšanu 2008.gada novembrī izlēma Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Parex glābšana raisījusi daudz jautājumu par šī valdības lēmuma pamatotību. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksājusi vairāk nekā miljardu latu.

Novērtē šo rakstu: