papildināts - noīsina "airBaltic" padomi; amatu zaudē "olšteinietis" un "Vienotības" cilvēks
PIETIEK27.06.2012.
Komentāri (0)
Kā Pietiek jau ziņoja dienu iepriekš, ceturtdien notika kompānijas airBaltic akcionāru sapulce, kurā tika pieņemts lēmums par lidsabiedrības padomes "noīsināšanu". Amatus zaudēja tikai pirms dažiem mēnešiem ar tā dēvēto "olšteiniešu" politisko ietekmi padomē ievēlētais Valters Grīnvalds (attēlā) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā virzītais Raitis Tukāns, kuru 2011. gada ziemā šim amatam ar koalīcijas partnera tiesībām bija neformāli bīdījis toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kā Pietiek jau prognozēja.
Formālais iemesls pārmaiņu veikšanai airBaltic padomē ir tās locekļa Ginta Kiršteina pirms dažām dienām publiskotais lēmums pamest šo darbu. Līdz ar to bija nepieciešams pārvēlēt visu padomi.
Oficiāli airBaltic padomes locekļu skaita samazināšana no sešiem uz trim locekļiem tiek pamatota ar tās optimizāciju, tostarp ietaupot līdzekļus. Tomēr, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārmaiņas saistītas ar skandālu, ko nolemts neizlaist uz āru, un valsts kapitāldaļu turētāja uzticības zudumu šiem diviem padomes locekļiem. Kiršteina vietā padomē tiks apstiprināts bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa padomnieks Kaspars Briškens. Amatu padomē atstāja arī vēl viena Satiksmes ministrijas (SM) amatpersona - Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča.
Līdz šodienai airBaltic padomē darbojās seši locekļi - padomes priekšsēdētājs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, padomes priekšsēdētāja vietnieks, ar Vienotību saistītais Nikolajs Sigurds Bulmanis, SM ierēdne Ilze Aleksandroviča, ar tēvzemiešu ietekmi savulaik amatā nonākušais Gints Kiršteins, kurš paziņojis par aiziešanu, kā arī Raitis Tukāns un Valters Grīnvalds.
Tukāns amatā tika apstiprināts 2011. gada ziemas sākumā toreizējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, bet viņu, izmantojot koalīcijas "vecākā brāļa" tiesības, šim amatam bija neformāli ieteicis tālaika ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Tukāns tomēr ticis uzskatīts ne tik daudz par Vienotības, cik konkrēti partijas nesenā "kasiera" Edgara Jaunupa ietekmē esošu cilvēku.
Savukārt Grīnvalds airBaltic padomē pēnajā decembrī nonāca pateicoties tā dēvēto "olšteiniešu" politiskajai ietekmei uz SM, kas realizējas caur Klāvu Olšteinu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Grīnvalda iepriekšējā pieredze bija tāla no aviācijas. Viņš savulaik vadīja Valsts kontroles komunikāciju daļu, bet pēdējā viņa darbavieta bija ar Ventspils tranzītbiznesa spēlētāja, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni ietekmi saistītais biznesa ziņu portāls Baltic News Network (BNN.lv). Ar "olšteiniešiem" Grīnvaldu saista personiska pazīšanās.
Pietiek jau dienu iepriekš prognozēja, ka ceturtdien kā oficiālais iemesls Tukāna un Grīnvalda atbrīvošanai no airBaltic padomes locekļu amatiem tiks minēta līdzekļu optimizācija. Tomēr patiesais iemesls, kuru nolemts neiznest uz āru, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja uzticības zudums šīm personām. Tukāns un Grīnvalds lidsabiedrības padomē bremzējuši lēmumu, ar kuru šonedēļ airBaltic valdei tomēr tika dots mandāts turpināt sarunas ar diviem iespējamajiem jauno lidmašīnu piegādātājiem - kompānijām Airbus un Boeing. Tas amatpersonu neoficiālos komentāros ticis saistīts ar risku, ka abiem potenciālajiem piegādātājiem var rasties "nepareizs priekšstats par korupcijas riskiem valsts iepirkumos Latvijā".
Otrs oficiāli neatzītais iemesls ir aizdomas par to, ka divi airBaltic padomes locekļi lobējuši vienas konkrētas reklāmas aģentūras intereses reklāmas pakalpojumu iepirkumā. Pietiek zināms, ka otras konkurējošās reklāmas firmas vadība nosūtījusi vēstuli airBaltic šefam Martinam Gausam, atklāti paužot aizdomas, ka "daži airBaltic padomes locekļi lobē" konkursa otrajā kārtā izgājušās reklāmas aģentūras intereses. Sūdzības iesniedzēji arī brīdinājuši par iespējamo vēršanos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.