Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Problēmas pastāv ne tikai ar profesores Intas Brikšes vadītā valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte apakšprojekta Nacionālā identitāte un komunikācija ietvaros pagājušajā gadā valsts finansējumu saņēmušajiem pētījumiem. Kā izrādās, no pieciem 2010. gadā šī paša Brikšes vadītā projekta ietvaros finansētajiem pētījumiem četri vēl joprojām nav publiski pieejami Nacionālās identitātes projekta ietvaros, piektais rada šaubas par tā kaut jel kādu saistību ar nacionālās identitātes tēmu, bet pati Brikše nespēj vai nevēlas atbildēt ne uz vienu no jautājumiem par šiem pētījumiem.

Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija piešķirti 86 403 lati.

Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka Brikšei ir pieprasīts sniegt „papildu informāciju, kā arī veikt vairākus uzlabojumus”, taču realitāte ir cita – pēc drudžaina darba, kas sākās līdz ar Pietiek interesi un ministrijas iejaukšanos, pašlaik tikai pieci no desmit pērn finansējumu saņēmušajiem pētījumiem ir pieejami plašākai sabiedrībai elektroniskā formā.

Taču nu izrādās, ka vēl sliktāka ir situācija ar 2010. gadā šajā pašā nacionālās identitātes un komunikāciju apakšprojektā.

Oficiāli skaitās, ka tapuši veseli pieci nacionālās identitātes un komunikācijas jomas pētījumi – „Brikše, I. (red.) (2010). Vēlēšanas: identitāšu pielaikošana. (~ 6 a/l), „Krastiņš, J. Riga Town Hall Square / Riga. Der Rathausplatz / Рига. Ратушная площадь. Rīga: Madris, 2010, 44 lpp. (Paralēli izdevumi angļu, vācu un krievu valodā)”, „Lasmane, S., Šķilters, J. (red.) (2010). Nacionālās identitātes komunikācija Latvijas kultūras telpā. (~ 8 a/l)” un „Proskurova-Timofejeva, O. (red.) (2010). Laiku atšalkas: žurnālistika, kino un politika. (~ 6 a/l)” un „Skudra, O. (red.) (2010). Latvijas preses vēsture: diskursi un identitāte. (~ 6 a/l)”.

Par četriem no šiem it kā tapušajiem pētījumiem Nacionālās identitātes programmas mājas lapā norādīts, ka tiem esot pieejamas e-publikācijas. Taču, kā izrādās, neviens no norādītajām saitēm nedarbojas, un pētījumi plašākai sabiedrībai nav pieejami. Tikai pēc ilgākiem meklējumiem Pietiek izdevās atrast divu šo pētījumu elektroniskās versijas, ko šodien arī publiskojam (lasītāji paši var spriest, vai pirmajam no tiem ir kāds sakars ar nacionālās identitātes pētīšanu). Savukārt pašas Brikšes un Ojāra Skudras it kā veiktie pētījumi nav atrodami ne tikai Nacionālās identitātes mājas lapā, bet arī citviet.

Pati Brikše aizvadītās nedēļas nogalē nespēja vai nevēlējās sniegt operatīvu atbildi uz jautājumu, kur un kā iespējams iepazīties ar šīm e-publikācijām, kuras skaitās pabeigtas jau pirms vairāk nekā gada. Tāpat Brikše neatbildēja uz jautājumu, kāda apjoma finansējumu un no kādiem avotiem saņēmis katrs no šiem pētījumiem un kā šis finansējums sadalīts katra šī pētījuma autora u.c. starpā.

Tā vietā Brikše informēja, ka (saglabājam oriģinālo rakstību) „esmu straptautiska projekta koordinācijas workshop ārpus Latvijas. Un man nav līdzi dators, kurā glabājas NI projekts. Reāli man būs laiks atkal sniegt pārskatus paralēli tiem, kas nodoti VPP uzraudzības padomei, izmantojot nākošo nedēļas nogali. Tātad - svētdien, 5. februārī nosūtīšu detalizētu ziņojumu”.

Līdzi neesošā datora faktors bija par pamatu tam, ka Brikše neatbildēja arī uz jautājumu par vienīgo no reāli publicētajiem 2010. gadā finansētajiem pētījumiem – kā 44 lappušu grāmata par Rīgas Rātslaukumu (Krastiņš, J. Riga Town Hall Square / Riga. Der Rathausplatz / Рига. Ратушная площадь. Rīga: Madris, 2010, 44 lpp.) vispār var tikt uzskatīta par pētījumu, kas saistīts ar nacionālo identitāti un komunikāciju.

Nevēloties atbildēt uz šiem jautājumiem, Brikše acīmredzot nejauši nosūtīja Pietiek elektroniskā pasta vēstuli, ko par šo tēmu bija sūtījusi viņas vadītās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektorei Lolitai Stašānei un kurā īsi aprakstīja gan savu iecerēto atbilžu stratēģiju, gan kopējo izpratni par nepieciešamību atskaitīties par iztērētajiem valsts līdzekļiem: „Nu es ar vairāk neko nedaru, lai viņš publicē viedokļus. Bet nu jau apjoms tads, ka pat ezim redzams, ka nenotiek cīņa par taisnību, bet mani rok. Ko sakāt?”

Stašāne neatbildēja uz Pietiek jautājumiem, vai tiešām Brikše viņai elektroniskā pasta vēstulē šādi izteikusies un kā Stašāne kā Latvijas Universitātes mācībspēks varētu komentēt šos izteikumus un Brikšes nevēlēšanos operatīvi sniegt pieprasīto informāciju par iztērētajiem valsts līdzekļiem. Arī pati Brikše nekādus paskaidrojumus par savu elektroniskā pasta vēstuli nesniedza, vienīgi atzīstot: "Biju jau pamanījusi:)"

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...