papildināts - „Meroni nometnes” pārstāvjiem apķīlā arī personiskos īpašumus

Kā rāda Pietiek rīcībā nonākušais Rīgas apgabaltiesas šā gada 20. augusta lēmums, tiesa izskatījusi pieteikumu par prasības nodrošināšanu uzņēmumu Kement, Investment Activity un Topmar Baltic Investments (vēsturiski saistītas ar Ventspils tranzītuzņēmējiem Olafu Berķi un Oļegu Stepanovu) prasībā pret SIA Airtech, kompāniju Eurocom International Limited, pašu Rūdolfu Meroni, kā arī Mihailu Dementjevu, Jāni Hāzi, Alvi Hāzi, Aivi Landmani, Harandu Francu, Diānu Juknu, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Daimāru Škutānu, Aleksandru Popovu, Rudolf Meroni, Gintu Laiviņu-Laivenieku un Deividu Gaju Anstisu par zaudējumu piedziņu apmierināt.

Pieteikumu tiesa arī apstiprinājusi, un saskaņā ar šo nepārsūdzamo lēmumu visiem atbildētājiem solidāri apķīlāti viņiem kredītiestādēs esošie finanšu līdzekļi 1,8 miljonu latu apmērā. Tāpat ar tiesas lēmumu zemesgrāmatā nodrošinājuma atzīme ierakstīta diviem pazīstamā Ventspils opozicionāra Aivja Landmaņa īpašumiem Talsos un Ventspilī, kā arī Meroni publiskā viedokļa paudējam Aivaram Gobiņam piederošajam īpašumam Babītē. Apķīlātas arī virknes uzņēmumu kapitāldaļas, - visvairāk, ar četriem uzņēmumiem cietis tas pats Landmanis, bet tāpat apķīlātas arī divu Alvim Hāzem piederošu uzņēmumu, viena Laiviņam-Laiveniekam un viena Popovam piederoša uzņēmuma kapitāldaļas.

No atbildētājiem gan tiek prasītas vēl būtiski lielākas summas, - kā minēts tiesas lēmumā, par labu AS Ventbunkers no Deivida Gaja Anstisa zaudējumu atlīdzībai tiek lūgts piedzīt solidāri „naudas summu Ls 1 173 615,80 apmērā, Mikhail Dementjev naudas summu Ls 2 917 053,87 apmērā, Alvja Hāzes naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Jāņa Hāzes naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Aivja Landmaņa naudas summu Ls 584 029,03 apmērā, Harrand Franz naudas summu Ls 2 064 542,97 apmērā, SIA Airtech naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, kompānijas Eurocom International Limited naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Aivara Gobiņa naudas summu Ls 1 173 615,80 apmērā, Ginta Laiviņa-Laivenieka naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Rudolf Meroni naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Diānas Juknas naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Aritas Lindes naudas summu Ls 3 238 158,77 apmērā, Daimāra Škutāna naudas summu 2 064 542,97 apmērā, Aleksandra Popova naudas summu Ls 2 064 542,97 apmērā”.

Faktiski tas nozīmē, ka „Meroni nometne”, neraugoties uz paša Šveices advokāta publiskajiem protestiem, aizmuguri prokuratūrā un izmisīgajiem pūliņiem (Pietiek jau informēja par viņa tikšanos pat ar čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu), Ventspils tranzītkarā turpina ciest zaudējumus vienā cīniņā pēc otra.

Pietiek jūnijā jau informēja, ka saskaņā ar tiesas lēmumu, kas turklāt nav pārsūdzams, „Meroni nometnes” pārstāvjiem – pašam Meroni, Jānim un Alvim Hāzem, advokātam Laiviņam-Laiveniekam, Gobiņam, Lindei un Anstisam – aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas AS Latvijas Naftas tranzīts padomes un valdes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās Latvijas Naftas tranzīta valdes „sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies AS Latvijas Naftas tranzīts akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajam izmaiņām”.

Tāpat Meroni un viņa kompanjoniem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem Latvijas Naftas tranzīta statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu utml. bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies Latvijas Naftas tranzīta akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

Šis tiesas lēmums tika pieņemts, izskatot AS Ventbunkers – kurā „Meroni nometne” sakāvi cīņā par kontroli un ietekmi cietusi jau iepriekš - un kompānijas Global Oil Services Limited pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā Ventbunkers un Global Oil Services Limited vēršas pret abiem Hāzēm, Gobiņu, Lindi, Meroni, Laiviņu-Laivenieku, Hāzi un Anstisu.

Šie apgabaltiesas lēmumi vēl skaidrāk parāda pašreizējo spēku izkārtojumu cīņās par kontroli Ventspils nozīmīgākajos tranzītuzņēmumos – Meroni, kuram ar prokuratūras svētību uzticēts uzraudzīt arestētos Ventspils mēra Aivara Lemberga īpašumus un kuram bieži pārmesta līdzekļu izšķērdēšana, cieš vienu sakāvi pēc otras.

Uz 20. augusta tiesas lēmumu „Meroni nometne” reaģējusi ar izvērstu paziņojumu medijiem, ko publicējam pilnībā:

„2012.gada 20.augustā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis, izskatot AS Ventbunkers mazākuma akcionāru prasību, kārtējo reizi ir pieņēmis klaji absurdu lēmumu par prasības nodrošinājuma noteikšanu likumīgajiem AS Ventbunkers valdes un padomes locekļiem. Vēl vairāk, tiesnesis Freimanis, kura reputācija jau līdz šim nav bijusi spoža un kurš medijos ne reizi vien saistīts ar apšaubāmiem un paviršiem lēmumiem, ir rīkojies pretēji LR likumdošanai, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas praksei.

Prasības nodrošinājums, par kuru izlēmis tiesnesis Freimanis un līdz ar ko apķīlāti leģitīmo AS Ventbunkers valdes un padomes locekļu konti, kapitāla daļas un nekustamie īpašumi, vislielākajā mērā ir pilnīgs juridiskais burbulis, kurš uzpūsts tikai un vienīgi, lai Aivara Lemberga skolnieks, jaunais oligarhs Olafs Berķis ar saviem domubiedriem vērstos pret likumīgo AS Ventbunkers valdi un padomi. Turklāt ir aizdomīgi, ka jau otru reizi tieši pie tiesneša Freimaņa, nevis 40 citiem Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesnešiem nonāk prasība, kuru AS Ventbunkers sagrābušie uzņēmuma mazākuma akcionāri ar Berķi priekšgalā vērš pret likumīgajiem AS Ventbunkers valdes un padomes locekļiem.

A/S Ventbunkers informē, ka leģitīmā uzņēmuma valde un padome veiks visus nepieciešamos tiesiskos pretsoļus, lai mazinātu Berķa komandas juridisko burbuļu pūtēju prieku. AS Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni pauž nožēlu, ka tiesnesis Freimanis, kura vārds bija saistīts ar tā saukto tiesnešu „kēķa” lietu, pieņemot prasību, kalpojis Berķa un viņa atbalstītāju interesēm.

Ņemot vērā, ka tiesneša Freimaņa lēmums ir klajā pretrunā ar Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Civillietu palātas iedibināto tiesu praksi un rada jautājumu par tiesneša kompetenci, AS Ventbunkers arī vērsīsies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna un Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, aicinot abas amatpersonas lemt par disciplinārlietas ierosināšanu. Tāpat AS Ventbunkers apsver iespēju par tiesneša Freimaņa lēmumu vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Prasība, par kuras nodrošinājumu tik atsaucīgi izlēmis tiesnesis Freimanis, ir absurda, jo tā ne vien balstīta uz izdomātiem un pilnībā sagrozītiem faktiem par likumīgo AS Ventbunkers valdes un padomes locekļu uzņēmumam it kā nodarītajiem zaudējumiem. Prasībā nav sniegts tieši nekāds pamatojums Berķa komandas izdomājumiem. Labākajā gadījumā šo tiesneša Freimaņa apmierināto prasību varētu vērtēt kā kādā 2012.gada vasaras pilnmēness naktī tapušu sacerējumu, kuram tās iesniedzēji nav pat papūlējušies piemeklēt kādu nekādu, bet daudz maz cienīgu juridisku argumentāciju. Tas diemžēl vedina secināt, ka prasība sacerēta un tiesā iesniegta, esot pārliecībā, ka atradīsies kāds „ķēķa” tiesnesis, kurš izlems par prasības nodrošinājumu.

Berķis un viņa kompānija (prasītāji ir arī Genādijs Ševcovs, kas pārstāv AS Investment Activity, un Aleksejs Ovods, kas pārstāv AS Topmar Baltic Investments) sazīmējuši miljonus latu un eiro, ko vēlas piedzīt no likumīgajiem AS Ventbunkers valdes un padomes locekļiem. Neapšaubāmi šādas prasības mērķis, ko apzinās paši literāti, ir vēlme traucēt likumīgo uzņēmēju darbu, pieprasot kā nodrošinājumu apķīlāt AS Ventbunkers valdes un padomes locekļu kontus un īpašumus.

Jebkuram, kurš kaut nedaudz pārlasījis Komerclikumu un Civilprocesa likumu, ir skaidrs, ka prasība, uz kuras pamata tiesnesis Freimanis apmierinājis Berķa un Ko intereses, klaji pārkāpj LR likumdošanu. Turklāt tiesnesim Freimanim, savā lēmumā norādot, ka prasības iesniedzējiem nav jāsniedz pierādījumi prasības nodrošināšanai, droši vien bija jāzina, ka šāda argumentācija ir pilnīgi pretēja Satversmes tiesas un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas iedibinātajai praksei.

Latvijā ir bijuši pat vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuros norādīts, ka tiesām, lemjot par prasības nodrošināšanu, jāvērtē pierādījumi un tas, vai tiešām katrā gadījumā prasītājam pozitīva tiesas sprieduma izpilde būs apgrūtināta un kā šie apgrūtinājumi ietekmēs atbildētāju. Vēl vairāk, tiesnesis Freimanis ne vien nav vērtējis pierādījumus, kuriem būtu jāpamato šīs absurdās prasības nodrošinājuma nepieciešamība, bet pretēji iepriekš Satversmes tiesas lemtajam ir atļāvies norādīt, ka nekādi pierādījumi neesot jāsniedz. Freimanis, apmierinot Berķa komandas prasību, ignorējis ne vien Satversmes tiesas lēmumus, bet arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas iedibinātu tiesu praksi. Tieši nesen, 2012.gada 9.februāra lēmumā lietā PAC – 1030 Augstākā tiesa norādījusi, ka, motivējot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, prasītājam ne tikai jānorāda apstākļi, kas viņam rada šaubas par sprieduma izpildes iespējamību, bet arī jāsniedz tos apstiprinoši pierādījumi, un ka tikai ar pierādījumiem apstiprinātas šaubas tiesnesim var radīt pamatotu pārliecību, ka sprieduma izpilde nākotnē varētu tikt apgrūtināta vai neiespējama.

Tiesneša Freimaņa rīcība liek uzdot jautājumu, vai nu tiesnesis, apmierinot Berķa un Ko prasību, ir paslinkojis vai arī apzināti vispār nav vērtējis Berķa komandas sacerējumu kontekstā ar prasītāja pamatojumu tiesvedībai un to, vai šī prasība vispār ir ticama.

AS Ventbunkers leģitīmā vadība arī uzsver, ka šāda nodrošinājuma līdzekļu izmantošana absurdās un nepamatotās prasībās apzināti nodara kaitē­jumu ne tikai atbildētājam, bet grauj arī Latvijas kā tiesiskas valsts prestižu. Turklāt ne velti Latvijas valdības priekšlikumos Eiropas Komisijai par spriedumu izpildes uzlabošanu norādīts, ka „papildus priekšnosacījums bankas konta apķīlāšanas rīkojuma izsniegšanai varētu būt tiesas uzlikts pienākums kreditoram nodrošināt zaudējumus, kas atbildētājam varētu rasties bankas konta apķīlāšanas rīkojuma izdošanas gadījumā, ja tiek apmierināts kreditora pieteikums”. Vai tiešām tiesnesis Freimanis nezina šo Latvijas valdības argumentāciju?

AS Ventbunkers atgādina, ka pērnā gada decembrī Berķis un viņa sabiedrotie, izmantojot politisko ietekmi un Uzņēmumu reģistru, ar nelikumīgām metodēm ir sagrābuši AS Ventbunkers pārvaldi. Saistībā ar šo nelikumīgo uzņēmuma sagrābšanu AS Ventbunkers ir vērsies Latvijas tiesās, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, KNAB, prokuratūrā.

AS Ventbunkers arī uzsver, ka uzņēmums savu komercdarbību ir vadījis, ņemot vērā LR likumdošanu. Berķa un Ko apgalvojumi medijos un tiesā, ka trūkst dokumentu un ka nav pieejama informācija par leģitīmās AS Ventbunkers pārvaldes pērn veiktajiem pārskaitījumiem un to pamatotību, ir pilnīgas muļķības. Visi dokumenti un informācija par AS Ventbunkers komercdarbību, veiktajiem maksājumiem un saņemtajiem pakalpojumiem atrodas pie likumīgās AS Ventbunkers valdes un ir sniegta gan Valsts policijai, gan pieejama LR kompetentajām iestādēm, to vidū, arī tiesai.

AS Ventbunkers leģitīmā valde un padomes priekšsēdētājs Rudols Meroni uzskata, ka uzņēmuma pārvalde līdz ar pērn 23.decembrī prettiesiski, ar viltu un krāpšanu Berķa un Ko interesēs īstenoto sagrābšanu atrodas noziedzīgu personu rokās. Tāpēc arī visi LR likumdošanai atbilstošie AS Ventbunkers finanšu, grāmatvedības un juridiskie dati un informācija glabājas pie likumīgās uzņēmuma valdes.

Berķim un viņa komandai Rudolfs Meroni novēl iesaistīties nevis biedrībā Latvijas attīstībai, bet gan dibināt juridisko burbuļu pūšanas biedrību. Vienlaikus Rudolfs Meroni izsaka cerību, ka laiks, kad šādi un tādi berķi tiktu pielaisti pie Saeimas un valdības naudas lādēm, ir pagājis nebūtībā.”

Novērtē šo rakstu: