Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    2   1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Es

05.12.2011. 17:24

Vai tie uznemumi, kam ir virs 100 000 eur zaudes lielaku vai mazaky dalu no savas naudas, bus atkarigs no administratora goda prata + sobrid neviens vel neko nav zaudejis...

Atbildēt

Andis

27.11.2011. 12:52

NA jau izvirzīja priekšlikumu, ka valsts uzņēmumiem naudai jābūt tikai valsts bankā, bet izskatās, ka kādam nav izdevīgi. Ir taču vieglāk raudāt,ka viņiem nav naudas, bet uz valsts rēķina pelnīt procentus. No kurienes LVRTC ir tādi miljoni? Varbūt arī Krievija "piemet", lai rāda "pareizo ideoloģiju"?

Atbildēt

telemele

26.11.2011. 12:55

tv menu 2012-abrama kljockas

Atbildēt

:D

25.11.2011. 18:53

Kad zagļi apzog zagļus, tad Dievs smejās :)

http://www.youtube.com/watch?v=NdypvlzUTz8&feature=player_embedded

Atbildēt

flints

25.11.2011. 14:06

Interesanti, kopš kura laika LVRTC un PA nauda tiek uzglabāta LK???

Atbildēt

ha,ha,ha...

25.11.2011. 00:36

Opā!!! Patiesībā te ir lieliska iespēja vietējiem bandītiem norakstīt visas savas blēdības. Vajag tikai, lai bankas bandīti apliecina, ka tādi un tādi konti eksistē un attiecīgas darbības veiktas. Un čau anna... Plebejiem varēs sastāstīt vienalga kas un vienalga cik tajā kartelī ir pazaudējis.

Atbildēt

Lato Lapsam

24.11.2011. 19:34

Ieteiktu FKTK painteresēties jau tagad, kā tiks iecelts LK administrators.... Ieteiktu pajautāt, vai un kāds dokuments to reglementē? Vai arī iecels to, kas vairāk sola...

Atbildēt

Dainutēvs

24.11.2011. 19:05

Krājbanka ir AŠ kvadrātā kabatas banka caur kuru iet visas shēmas - Air Baltic, fotoradari, RVR dzelzceļa sastāvu iepirkuma konkurss, to apliecina arī piesaistīto valsts uzņēmumu līdzekļu izvietošana LVRTC u.c. nauda - kura tika izmantota kā apgrozāmie līdzekļi privātajām biznesa interesēm.

Atbildēt

Ese

24.11.2011. 16:40

Cilvēki - izskaidrojiet man, muļķei - kāpēc valsts iestādes, u.c. valsts kantori neglabā naudu Valsts kasē bet komercbankās??? Ir kāds likums,kas to nosaka? Tas ir dīvaini - nekā vairāk,kā spekulantu vēlmi uz procentiemiedzīvoties, to nevar nosaukt! tad nu tagad nav ko gausties. Kā Vinnijā Pūkā teica Zaķītis: "nav ko aurot!"...

Atbildēt

TO>Mo

24.11.2011. 16:02

tas skaidrs, ka lapsa kaut kur barojas
tikai kāda "astes mētāsana"! kāda svētās nevainības tēlošana un 'mazo cāļu' gaiņāšana!
bet pats pie siles (pa tumšām naktēm) tiek pielaists un no tās pašas cūkēdiena siles pabarojas
kas tad viņam tos kompromatus piespēlē - cēlie, godprātīgie ierēdņi un tiesību uzraugi?

Atbildēt

Bum

24.11.2011. 15:45

1. Nevajag LU, LVRTC glabāt naudu zeķē ... izietu mēs no krīzes tad.

Atbildēt

Mo

24.11.2011. 15:23

Lapsa neko neraks par krievu bankām, jo pats tiek no tām apmaskāts, es personīgi esmu vīlies LL

Atbildēt

Savādi gan

24.11.2011. 14:33

Latvijas Universitātei (LU) AS "Latvijas Krājbankā" palikuši 2,5 miljoni latu apgrozāmo līdzekļu, stāstīja LU rektors Mārcis Auziņš.

Viņš gan cer, ka šos līdzekļus izdosies atgūt, jo pēc LU finanšu speciālistu ieteikuma šos līdzekļus LU 16.novembrī pārskaitīja uz citu banku kontiem, taču Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šādu operāciju ir liegusi un līdzekļi nonākuši atpakaļ "Krājbankā".

Auziņš lūdzis FKTK vadītājai Irēnai Krūmanei noskaidrot situāciju, tādēļ LU vēl ir cerības šos līdzekļus atgūt. Pagaidām to iesaldēšana nerada apgrūtinājumus operatīvajai darbībai, bet nākotnē to zaudēšana atstāšot negatīvu ietekmi, piebilda rektors. Viņš uzsvēra, ka "Krājbankā" LU glabājās mazākā no budžeta daļām.

Atbildēt

pilsonis

24.11.2011. 13:36

Saistībā ar situāciju AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadībai bija jāatkāpjas, jāspriež arī par valdības atbildību, kura šo struktūru veido un pārrauga, kā arī jāskata jautājums par finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta atbildību šajā situācijā.

Atbildēt

ansis

24.11.2011. 12:18

Par Privatizācijas aģentūru es tikai priecājos, jo pietiekoši jau sazagušies!

Atbildēt

pievieno parakstu

24.11.2011. 12:13

Iesniegums Ģenerālprokuratūrai: Latvijas Banka – krāpšanas shēmas organizatore


Intro

Satversmē nav punktu, kas valsts varai ļautu rīkoties ar valsti tā, kā tā to izdarījusi – pilnībā ļāvusi Latviju kolonizēt ārvalstu kapitālam. Tas ir noziegums. Noziedzīgu darījumu ceļā iegūtie īpašumi taisnīgas tiesas ceļā ir jāatgūst.

Visi banku augļotāji miljonus sev izkrāpuši, spekulējot ar mūsu naudu. Uzraudzība pār banksteru neierobežoto patvaļu mūsu valstī ir uzticēta Latvijas Bankai.

Laiks, kad vienmēr un par visām lietām jāpārmet valdībai, ir pagājis. Vara visos variantos un kombinācijās ar darbiem un skaitļiem pierādījusi, ka tā nekad nav bijusi tautas pusē. Arī šajā Saeimā nav neviena atbildīga deputāta, kas spētu runāt banku diktētajam režīmam neizdevīgā valodā.

Aicinu solidarizēties un pret Latvijas Banku ierosināt kriminālprocesu par atbalstu krāpšanai lielos apmēros.

Pirmais un vienkāršākais solis – izdrukāt iesnieguma formu (>PDF
• • •



Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras
Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram
Latvijas Republikā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, LV-1801

IESNIEGUMS

Lūdzu ierosināt krimināllietu par krāpšanu lielos apmēros, ko attiecībā pret saviem klientiem ilglaicīgi (kopš savas uzņēmējdarbības pirmsākumiem) veica organizēta personu grupa – bankas, kuras darbojas Latvijas Republikas teritorijā.
Krāpšanas būtība ir pretlikumīga klientu īpašuma, kas tiek nodots glabāšanai, izmantošana un labuma gūšana no sveša īpašuma izmantošanas krāpšanas ceļā.
LR Civillikuma 909. pants nosaka, ka, „Ja kādam sveša lieta atradusies tikai turējumā, tad, izteicot vienīgi gribu valdīt to kā savu, viņš šo turējumu nevar pārvērst par tiesīgu valdījumu”. Tas nozīmē, ka banka nevar kļūt par lietas īpašnieku un saņemt augļus (labumu), kas ir minēti Civillikuma 855. pantā „Auglis šaurākā nozīmē ir viss tas, ko no lietas dabū vai nu kā tās dabiskos ražojumus, vai kā ienākumus, ko tā nes sakarā ar sevišķām tiesiskām attiecībām; pirmā gadījumā augļus sauc par dabiskiem, otrā – par civiliem. Pie pēdējiem skaitāmi … (nomas un īres maksas) un kapitāla procenti”.
LR Kredītiestāžu likuma 1. pantā noteikts, ka bankā ieguldīto klienta naudas līdzekļu īpašumtiesības neparedz tālāku īpašumtiesību uz naudas līdzekļiem pāreju bankai.
Bankai saskaņā ar jēdziena „noguldījums” definējumu jāglabā naudas līdzekļi. LR Kredītiestāžu likuma 1. pants (6) „Noguldījums — naudas līdzekļu glabāšana bankas kontā noteiktu vai nenoteiktu laiku ar vai bez procentiem. Bankai ir tiesības šos naudas līdzekļus izsniegt kredītā citai personai tikai tajā gadījumā, ja naudas līdzekļu noguldītājs ir speciāli pilnvarojis banku šīm darbībām. Šim nolūkam būtu jāslēdz depozīta līgums uz ieguldīto naudas līdzekļu uzglabāšanas termiņu ar bankas tiesībām izmantot šos naudas līdzekļus. Klientam no bankas par to būtu jāsaņem samaksa. Šajā gadījumā bankas izmantoja klienta noguldītos naudas līdzekļus saskaņā ar Civillikuma 1936. pantu „Aizdevējam jābūt vai nu aizdodamo lietu īpašniekam, vai jārīkojas to īpašnieka uzdevumā vai ar viņa piekrišanu.”
Par klientu naudas līdzekļu, kas atrodas viņu norēķinu kontos un viņu bankas karšu kontos, nav noslēgts depozīta līgums, kas piešķirtu bankai tiesības izmantot tos kā savu īpašumu. Tas nozīmē, ka saskaņā ar minēto LR Civillikuma 1936. pantu bankas rīkojas bez klientu piekrišanas un bez klientu pieprasījuma un ir ļaunticīgi valdītāji, kas definēts LR Civillikuma 910. pantā „…ļaunticīgs [valdītājs] – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt …”
Banku sistēma ir organizēta tā, ka nauda, kas ir banku aktīvos, tajā skaitā arī nauda klientu (fizisku un juridisku personu) norēķinu un bankas karšu kontos, pastāvīgi ir iesaistīta klientu kreditēšanas procesā. Tāpat bankas izmanto šos naudas līdzekļus, iegādājoties finanšu instrumentus ar peļņas gūšanas mērķi.
Tajā pašā laikā bankām nav tiesību izmantot naudas līdzekļus no klientu norēķinu kontiem, tāpēc tās to dara slepenībā no klientiem. Savukārt, LR Civillikuma 892. pants šādu rīcību tieši aizliedz „Tiesību izlietot nedrīkst ne slepeni, ne vardarbīgi, ne ar viltu…”
Tādā veidā visa banku sistēma ir organizēta personu grupa, kas savas darbības procesā/ gaitā piesavina procentus no bankas klientiem, kas ar banku nav noslēguši depozīta līgumu.
Civillikums nosaka, ka civilie augļi no kapitāla (procenti) ir pamatkapitāla īpašnieka īpašums, šajā gadījumā klienta īpašums. Tieši tāpēc, ka bankas ne tikai nenodod procentus to īpašniekiem, bet arī slēpj, ka šie ienākumi ir klientu īpašums, to nevar saukt savādāk kā par sveša īpašuma izkrāpšanu/zagšanu, kas veikta ar viltu, kas veido noziedzīgo nodarījumu, kas krimināltiesībās tiek kvalificēts kā krāpšana.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, kas tiek publicēti oficiālajā mājas lapā www.bank.lv ikmēneša Monetāro rādītāju Pārskatu sadaļā, šo banku „peļņu” par pēdējiem 9 gadiem veido 2.5 miljardi latu. Šis cipars tiek aprēķināts, sareizinot kopējo naudas summu klientu norēķinu kontos ar vidējo gada kredītu procentu likmi. Šādā veidā krāpšanu veic organizēta personu grupa īpaši lielos apmēros.
Par šīs krāpšanas shēmas organizatoru jāatzīst Latvijas Banka, jo tieši Latvijas Banka ir tā iestāde, ko pilnvarojusi valsts organizēt finanšu sistēmu valstī.
LR Likums „Par Latvijas Banku” paredz Latvijas Bankai ekskluzīvas tiesības emitēt apgrozībā skaidrās naudas līdzekļus, banknotes un monētas. Savukārt, tiesības emitēt bezskaidrus naudas līdzekļus saskaņā ar likumu „Par kredītiestādēm” ir komercbankām. (Kredītiestāžu likums, 1.pants. „4) finanšu pakalpojumi: d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana”).
Bezskaidras naudas līdzekļu apjomu, ko apgrozībā var laist/emitēt komercbankas, regulē Latvijas Banka. Šīs tiesības noteiktas LR likuma „Par Latvijas Banku” 38. pantā „Visas kredītiestādes nogulda rezervju kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajām obligāto rezervju prasībām. Obligāto rezervju procentu nosaka Latvijas Bankas padome, un tas jāpublicē presē.”
Mainot rezervju procentu likmi, Latvijas Banka maina „naudas masu” valstī. Visu naudas masu veido skaidrā (apgrozībā emitē Latvijas Banka) un bezskaidrā nauda (laiž apgrozībā Latvijas komercbankas). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā gada laikā nemainās, t.i., ir konstants. Savukārt bezskaidras naudas apjoms ir atkarīgs no rezerves procentu likmes. Pie tam, jo mazāka ir rezerves likme, jo lielāka ir bezskaidras naudas masa valstī bezskaidras naudas veidā, ko laiž apgrozībā komercbankas. Saistība starp banku vairotu (multiplicēto) naudas masu un rezerves likmi ir tāda, ka, samazinot rezerves likmi K reizes, bezskaidras naudas masa palielinās K reizes. Un procenti tiek maksāti no visas emitētās naudas masas.
Lai novērtētu krāpšanas mērogu, jāņem vērā, ka banka var piesaistīt klientu līdzekļus 20 reizes vairāk kā klienta kapitālu. Tas ir, uz katriem piesaistītajiem klienta 100 latiem bankai jābūt pašu kapitālam tikai 5 latu vērtībā (20 reizes mazāk). Ieguldītais kapitāls 5 latu apmērā pie rezerves likmes 5% un kreditlikme 10% bankai veido 190 latus lielu „peļņu” jeb 3800% gada laikā.
Speciāla likumdošana, kas nosaka banku sistēmas darbību, faktiski sniedz tās dalībniekiem licenci uz krāpšanu, izceļ tos ārpus pārējo likumu jurisdikcijas, ar ko noved pie Satversmes 92. panta pārkāpšanas „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Pateicoties augstāk aprakstītajām darbībām, liela (līdz maksātnespējai novesta) iedzīvotāju daļa nespēj īstenot savas konstitucionālās tiesības un griezties tiesā pēc aizsardzības. Nodevu lielums prasībai pret banku iesniegšanai ir kļuvis nesasniedzams. Par vienīgo tiesisku/likumīgu iespēju kļūst civilprasības sniegšana ierosinātās krimināllietas ietvaros, kur es kā prasības iesniedzējs tikšu atzīts par cietušo.
Ņemot vērā iepriekš minēto lūdzu
1. Pārbaudīt iesniegumā norādītos faktus.
2. Pamatojoties uz manis norādītajiem faktiem ierosināt kriminālprocesu un atzīt mani par cietušo.

Kaspars Dimiters

2011. gada 23. novembrī Rīgā

Atbildēt

.....

24.11.2011. 10:58

http://poll.fm/3e4u6 Nobalso, vai Lietuvai jāglābj Snoras un krājbanka?

Atbildēt

Kārlis Pēteris

24.11.2011. 10:03

Kad KNAB ies pēc Krūmanes?

Atbildēt

Ex-seržants

24.11.2011. 09:41

"Ja varēja nozagt 100 miljonus latu, kontrole bija nepietiekama; kā var saprast, tā bija orientēta uz papīriem, nevis pēc būtības," secina AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris. Viņaprāt, ja arī šoreiz nebūs vainīgā no uzraugošo personu puses, tad loģisks ir jautājums: kura būs nākamā banka. Pēc Babra domām, šāda situācija grauj ticību visam banku sektoram, rodas nesodāmības efekts un valsts varas impotence.

"Kur bija FKTK, kad Zviedrijas bankas piepludināja Latvijas tirgu ar kredītiem un piedalījās spekulatīvajos darījumos ar nekustamo īpašumu, stimulēja nekustamā īpašuma burbuli, kurš beigās pārsprāgstot radīja smagas sekas un padarīja valsti atkarīgu no starptautiskajiem aizdevējiem?" jautā Babris. Viņam ir arī jautājums par to, kā tika veikta kontrole pār "Parex" banku.

"Katrai kļūdai (nolaidībai) ir vārds un uzvārds, tā nav anonīma," uzsver Babris un turpina: "Nosauciet kaut vienu piemēru, kad mūsu valstī augsti stāvošs ierēdnis vai valsts amatpersona būtu sodīta par nepreizu lēmuma pieņemšanu vai lēmumu nepieņemšanu, kā rezultātā iestājušies būtiski zaudējumi valstij vai fiziskām un juridiskām personām." Viņš arī nav dzirdējis, ka Saeima, valdība vai vēl kāds cits – Eiropas komisija – būtu FKTK traucējis pilnveidot un uzlabot banku kontroli, ka šīs iestādes iniciatīvas šajā jomā tiktu noraidītas vai ignorētas"
Tā sodien delfu rakstā cepas ļauži.Vienīgi ko var piebilst- ja infa par Krūmanes shēmam tipa lēti kredīti- ienesīgi depozīti apstiprināsies, tad vārdiņu "nolaidība" būtu jāaizstāj ar citu.

Atbildēt

Juris-duris

24.11.2011. 08:48

Man, drošs, ka, debils jautājums:
Ja valsts ar savu varu neiejauktos tajā 100 milj. lietā - vai tad arī visi būtu zaudētājos un banka izputētu tāpat? Bet tagad televīzijas centram slikti, Raimondam arī slikti, un krāt arī vairs nav dabiski...

Atbildēt

alias

24.11.2011. 08:47

Vilka kungs vakar gudri izteicās, ka cilvēkiem pašiem jāprot novērtēt bankas, kurās glabā uzkrājumus. Nu tad jautājums pašam Vilkam: kāpēc valsts, valsts uzņēmumu un pašvaldību naudas glabājās krievu bandītu bankā? Un kurš tagad atbildēs par zaudētajām milzu summām?

Atbildēt

Ex-serzants> SM

24.11.2011. 08:47

Ko tu muldi, Parex-ā, ja atmiņa neviļ, tika iepumpeti 800 citroni. Un pat ja 20, tad, ja vainigie netiks sodīti, nakosreiz būs 800.
Protams valdība un deputati var atstāt to bez ieverības, kā tas jau bija Parex gadījumā ar to parlamentaro komsiju, kura nomira pati no sevis. Domajams gan, ka vēletaji to neaizmirīs.
Konkrēti butu jaatbild- Rimševicam, kuram alga lielakā starp visiem Eiropas valstu banku vadītajiem, un FKTK vadibai gan par Parex-u, gan par Krājbanku.

Atbildēt

Ha - Vārda brīvībai jābūt

24.11.2011. 08:36

Piekrītu šim komentāram, jo vakar papētīju Krūmanes deklarāciju un vēl nesapratu kādēļ 2008.gadā paņēmusi 400 000 bet īpašuma saraksts nav pieaudzis! Bet tagad ir skaidrs - varbūt šī ir kārtējā sazvērestības teorija - bet atspēkojiet, ja tā nav!!!!

Atbildēt

Satiksmes ministrija

24.11.2011. 08:12

Ko jūs cepaties?! Tā ir tikai skolas nauda, tie ir tikai 20 miljoni. Domājat, ka Repše piedzimstot jau prata pārvaldīt aktīvus?!

Atbildēt

Ex-seržants

24.11.2011. 07:22

Nu lūk, iepriekšejais koments apstiprina manu hipotēzi un, ja tas apstiprinās, tad viss izkārtojas loģiskā ķēdītē-
FDD kontrolētas finansu struktūras- kukuļi uzraugošām iestadēm un šo iestāžu bezdarbība- banku bankroti ar sekojošiem mēģinājumiem tās glabt uz nodokļu maksataju rēķina ņemot aizdevumus (Parex variants)- ekonomiskā krīze un iedzīvotāju neapmierinātiba- politiska krīze ka gala rezultats.
Kas ir Lapsa, laikam vērts parakt. Varbūt vēl vienai gramatai sanāks.

Atbildēt

vārda brīvībai jābūt

24.11.2011. 02:12

Tvnet.lv dzēstie komentāri, kas nepatika.

bijušais bankas darbinieks
Pirms 2 stundām un 7 min
.
Paldies, ka izdzēsāt manu komentāru par to ka pats strādādams bankā redzēju kā mainoties Latvijas Bankas un fuktuka vadībai jaunajām FUKTUKA amatpersonām momentā tika piešķirts vairākus simtus tūkstošus lieli kredīti ar netipiski zemām likmēm - caur Hipotēku banku (likme bija zemāka pat par depozīta likmēm šajā pašā bankā) un par analoģiskām summām tai pašā laikā šie paši FKTK vadītāji noguldīja depozītus Krājbankā !!! ... un PAREX par likmēm kas pārsniedza tā brīža vidējās likmes. Rezultātā FKTK darbinieki saņēma vairākas reizes lielāku depozīta procentu nekā maksāja par kredītu. Šo it kā formāli likumīgo kukuļošanu novēroju brīdī, kad Repše aizgāja no Latvijas bankas vadītāja amata. Viens no kredīta saņēmējiet bija arī FKTK darbinieks, kurš tagad pārvalda Krājbanku...
bet cenzējiet droši, gan jau ir kāds iemesls kāpēc to darāt....

Ieteikt (2)

Atbildēt

Ziņot redakcijai
.naivais » bijušais bankas darbinieks
Pirms 1 stundas un 37 min
.
Ir kaut kaada iespeeja ar tevi sazinaties?, iisumaa, man ir krediits krajbnkaa, vai to maksaat vai ne?
ar c andris.

Ieteikt
Ziņot redakcijai
.S » bijušais bankas darbinieks
Pirms 42 sekundēm
.
KNAB!!! Savāc Brazauski, viņš ņem kukuļus un tāpēc piesedz apdrošinātāju Balta !!!.


Atbildēt

jautājumi

24.11.2011. 01:54

Pieejamā informācija liecina, ka Latvijas Krājbankas afēra sākās 11. augustā, pārskaitot uz citām bankām ļoti lielas summas. Turklāt līgumi (2 eksemplārs) Krājbankā neesot. Uz viena pieejamā līguma redzams esot Ivara Priedīša paraksts. Viņš neesot bijis tiesīgs parakstīt šo līgumu. Jā, un ne pārējie bankas valdes locekļi (īpaši Zalāns), ne Bankas uzraugi (īpaši Krūmane)neredzēja ne tos līgumus, ne to, ka no bankas jau kopš augusta aizplūst ļoti lielas summas. Mums stāsta, ka esot ķīla, bet to ka ķīlu var samaksāt un atgūt naudu, to Krūmane nepieļauj. Precīzus ciparus zaudējumiem un ieguvumiem, kas būtu, ja samaksātu ķīlu vai nesamaksātu ķīlu nenosauc.
Jautājums ir viens: vai tā rīkojās tikai Latvijas Krājbanka, vai arī tā ir visu banku tautai neredzamā prakse. Bet ja "jā" un problēmas ir vēl kādai bankai, vai papildus 350 miljoniem (kas garantiju fondu atstās sausu un vēl liks aizņemties no valsts) atradīsies vēl un vēl pa 350 miljoniem, ja nu pēkšņi izrādās, ka Latvijas Krājbankai nav vienīgajai tādas problēmas. Vai ir droši turēt naudas līdzekļus citās bankās? Vilks te kaut kā lika saprast, ka noguldītājiem jābūt gudrākiem pašiem banku izvēlē un ka vislabāk naudu sadalīt tā, lai var saņemt garantētos 100 000 euro. Jā, bet ja nu vēl kādai bankai ir kā Latvijas Krājbankai dubultgrāmatvedība un banku uzraugi to "neredz" vai "izliekas neredzam" un pēkšņi notiek kā ar Latvijas Krājbanku, vai pietiks naudas, lai visiem noguldītājiem arī no citām problēmbankām izmaksātu pa 100 000 euro?


Atbildēt

RD un VD sirdsdraudzenīte

24.11.2011. 01:30

LATO LAPSA:KAS JĀATCERAS, KAD BIČEVSKVEIDĪGIE SĀK MĀCĪT DZĪVOT.
Lato Lapsa,
DELFI, 16. novembris 2011 00:36
...(..)...
Visādiem nepareizi domājošiem nesaprašām prātīgais Bičevska kungs klāstīja, ka nekādā gadījumā nevajadzētu ne cerēt uz iespēju, ka bankas varētu norakstīt kaut kādus individuālos kredītus, ne, pasargi, Dies, izvēlēties valsts politiku, kad BANKU INDUSTRIJA KĀDOS NOTEIKTOS GADĪJUMOS VARĒTU SĀKT NORAKSTĪT PARĀDUS. Tas, lūk, ne pie kā laba nenovedīšot, - esot kārtīgi, kārtīgi, kārtīgi jāmaksā, un gan jau tad uzplauksme būšot klāt.
...(..)...
Re, piemēram, 2008. gada 8. oktobris. Līdz "Parex" kraha - kam Latvijas valsts izrādās pilnīgi un absolūti negatava - sākumam palikušas pāris nedēļas, bet Bičevska kungs TV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" visādiem nesaprašām un panikas cēlājiem apliecina:

"Mums ir vesela rinda priekšrocību, kuru šobrīd īstenībā nav mūsu pieredzējušajiem kolēģiem citās valstīs, tajā skaitā mums ir arī tāda priekšrocība, ka pēdējo 15 gadu laikā divas diezgan skarbās mācības, kas Latvijas valstij ir bijušas, ir DEVUŠAS ĀRKĀRTĪGI NOPIETNU STIMULU PRECĪZAI UN DZIĻI ANALĪTISKAI BANKU UZRAUDZĪBAS SISTĒMAI,KAS [..]DOD TO IESPĒJU MUMS JUSTIES PIETIEKAMI KOMFORTABLI salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm, jā!"
********************************************
...tagad nu var ne tikai izprast pilnībā viedā Bičevska vārdu jēgu, bet arī pārbaudīt praksē - mums ir pienākums sajusties komfortabli, kad banku industrija kādos noteiktos gadījumos sāk norakstīt savus, tā teikt, bankas parādus ...

Atbildēt

gars

24.11.2011. 01:09

Kruti un Latvijas TV arī zaudēja ceturtdaļmiljonu-darbiniekiem nemaksā neko,tikai augšas uztur savu mafiozo mazo pulciņu ar astronomiskajām algām,bet bankās glabājās miljoni.

Atbildēt

Mja, Mja

23.11.2011. 23:42

Redzēsim, vai lietuvieši latviešu dēļ ies uz SVF prasīt aizdevumu, es apšaubu...

Atbildēt

Mja

23.11.2011. 23:40

Vai kāds skaitījis, cik miljoni pazaudēti krievu bankās, un cik - skandinavu? Man nerodas jautajums, kapec mediji un komentāri bija pilni ar skandināvu banku nopelšanu. Lai ovērstu uzmanību no reālajiem piramīdu cēlājiem pēdējos 20 gadus Latvijā.

Atbildēt

Mja

23.11.2011. 23:40

Vai kāds skaitījis, cik miljoni pazaudēti krievu bankās, un cik - skandinavu? Man nerodas jautajums, kapec mediji un komentāri bija pilni ar skandināvu banku nopelšanu. Lai ovērstu uzmanību no reālajiem piramīdu cēlājiem pēdējos 20 gadus Latvijā.

Atbildēt

yyy

23.11.2011. 23:39

Iespējams, Latvijas puse mēģinās tiesiski pierādīt, ka 100 tūkst. eiras KB klientiem ir jāizmaksā Lietuvas valdībai. Lietuvieši diezin vai piekritīs, jo, cik saprotams, tur vairs nav, ko glābt, jo banka ir tukša, vieglāk taisīt jaunu.

Atbildēt

rrr

23.11.2011. 23:32

Pilnīgi skaidrs ,ka Putina FDD ir labi pastradajis pirms Krievijas velēšanām - iedzinis stūrī vienu oligarlhu un divas ienīstās Baltijas valstis.

Atbildēt

tarakaans

23.11.2011. 22:50

Ha interesanti cik airBaltica nauda staaveeja Kraajenee. Mosh Antonovs saakumaa ielika naudu airBaltic un caur Kraajeni aatri to panjeema atpakalj:))))))))))))))))

Atbildēt

Vilkam

23.11.2011. 22:48

Vispirms, sen jau vajadzēja pieņemt lēmumu, ka visai valsts iestāžu un pašvaldību iestāžu naudai ir jāglabājas valsts bankā, vai arī tai bija jābūt apdrošinātai.
Vēl vajadzēja būt arī tādai lietai kā valsts un pašvaldību līdzekļu nezūdamība, tas ir, šī nauda ir pirmā, kura pilnā apmērā ir jāatgūst.
Privātpersonām noguldījumi 100 tūkst. EUR apmērā nebūtu jābūt kā maksimālajai robežai. Vajadzēja būt tikai kādiem 5 tūkst.
Privātiem kantoriem varētja būt šie 100 tūkst. EUR.

Atbildēt

sviests

23.11.2011. 22:48

tupaks uz tupaka,shēmotājs uz shēmotāja visi vienās fīrēs jau no 90-gadu metālu fīrēm ar krieviem....
LV debilizācija izskatās tūlīt būs pabeigta...
bļin kā var LTV savu naudu likt uz procentiem privātā kantorī? tad jau tas kots var paņemt piķi un vilkties uz kazino LTV naudu pelnīt?, ko nevar jūs teiksiet? kā nevar kur tas rakstīts?...var visu te var!~

Atbildēt

Zigis

23.11.2011. 22:05

Kā akcionārs - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs A.Matīss atbildēs par viņam uzticētās naudas pazaudēšanu?

Atbildēt

to fiksias

23.11.2011. 22:02

Man liekas ka akcionāri lai tie būtu kaut Romas pāvests būs pēdējie kreditori rindā, leišiem no Krājbankas nekas nespīd

Atbildēt

barokamera

23.11.2011. 21:49

Tā iet, ja valsts naudu glabā privātā bankā! Visai pasaulei tas šķiet ārkārtīgi dīvaini, tikai Latvijā tā pierasta prakse. Pēc Parex sabrukuma pilns internets bija pierakstīts par šo tēmu. Tiešā tekstā bija rakstīts, ka valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm konti būtu jāatver valsts bankā. Nē, vai tad kāds ieklausījās!Ačgārnības turpinājās un ...nu mums ir rezultāti!

Atbildēt

....

23.11.2011. 21:32

Ak, jā - aizmirsu piebilst, ka tas viss ir papildus jau ieplānotajai konsolidācijai. Gucci dāmas ar savu nekompetenci iegāza visu valsti, bet nekompetence, neizglītotība un trulums ir Latvijas valsts pārvaldes ikdiena. Tas ir vienīgais veids, kā politiķi nodrošina sev izzagšanas iespēja. Pārsteidzošs ir ātrums, ar kādu pēdējos gados valsts pārvaldi atstāja darbinieki ar labam ārvalstu izglītībām, jo zagšana un trulums augstākajos amatos, jo tos kā likums aizņem mazizglītoti "kretīni" kļuva neizturams.

Atbildēt

to interesanti

23.11.2011. 21:26

Pelnīt procentus nozīmē riskēt ar visu nodokļu maksātāju naudu un pilsoņu īpašumu. Vai pilsoņi ir devuši atļauju tā riskēt? Manuprāt, nav, un visām valsts un pašvaldību lietam bija jābūt Valsts kasē.

Atbildēt

to alias

23.11.2011. 21:20

Pat izmaksājot 350 miljonus, mēs visi par to samaksāsim ar nodoklīti... jo arī 350 miljonus ir kaut kur jāatrod.

Atbildēt

....

23.11.2011. 21:18

Cerams, ka Vilks mums visiem arī gudri izstāstīs (tāpat kā FKTK), kad valsts nobankrotēs pēc vēl pāris FKTK nogulētām lietām. Jau tagad velk uz pusmiljarda pusi 350 miljoni + valsts/pašvaldību nauda 80 miljoni.

Ko diez nozīmē budžeta konsolidācija par pusmiljardu, ja tas pašreiz ir 4 miljardi, tie ir vairāk kā 10%!!!

Atbildēt

profilakse

23.11.2011. 20:49

AR LIKUMU AIZLIEGT GLABĀT VALSTS NODOKĻU MAKSĀTĀJU NAUDU KOMERCBANKĀS UN JEBKĀDĀS PRIVĀTĀS STRUKTŪRĀS!

Atbildēt

Ex-seržants

23.11.2011. 19:23

Ehh, nenocietos, kaut ari biju apņēmies netērēt laiku bezjēdzīgiem konentiem, bet tik patīkami taču, ja tavas teorētiskās atziņas pēc kāda laika apstiprinās dzīvē. Izskatās, ka krievu bizness rullē- "Зашибить бабло, кинуть лоха". Bet ja nopietni, tāds scenarijs tika paredzets labu laiku iepriekš - ārvalsts specdienestu izplānota ekonomiska diversija izmatojot sasmērējušās "uz āķā sēdošas" biznesa struktūras. Jautājiens tik par to, vai tie valsts uzņēmumu vadītaji, kas noguldīja naudu konkretā bankā darīja to muļķības dēļ vai personīgo merkantīlo apsverumu dēļ. Vabūt ši banka piedāva kādus īpaši izdevīgus noguldījuma nosacījumus salīdzinot ar citām? Ja kas, tad infa par Antonova netīro biznesu bija atrodama labu laiku iepriekš krievu un ne tikai presē, tapat bija infa par to, ka vienu brīdi Krievijas ģenprokuratūra bija ierosinajusi lietu, bet tad apklusa un esot redzēts Putina sabiedrībā. Bet LV valdība un n-tie specdienesti protams visu kontroleja un aizkontrolejās tik tālu, ka piķi Air-Balticā iepumpēja.Nu tad par cik pārdevāt LV ?

Atbildēt

BANDĪTVALSTS-LATVIJA

23.11.2011. 19:01

Kā var glabāt valsts naudu komercbankās, ar LIKUMU TAS IR JĀAIZLIEDZ!!!

Atbildēt

massa

23.11.2011. 18:23

man tikai viens jautaajusm - Kas par to atbildees? vai atkal tauta?

Atbildēt

banku krīzes nenokrīt kā vīrusi no marsa

23.11.2011. 18:14

nebrīnītos, ka visu to uzņēmumu, kuri glabāja naudu cry-bankā, atbildīgie darbinieki būtu saistīti vienā ķēdē un saistīti ar vēlēšanās zaudējušiem politiskajiem spēkiem
shēma vienkārša - saliekam visu pieejamo valsts uzņēmumu naudu krājbankā, antonovs vienā brīdī banku iztukšo, tīrais shēmotāju ieguvums 100 vai vairāk miljoni, sametas kā vienmēr - vairākums!

paskatīsimies, ko darīs lietuva, jo vilks un dombrovskis jau laikam sākuši meklēt zāģi

Atbildēt

Андрис Вилкс presents and lobby Scandinavian banks

23.11.2011. 18:13

Андрис Вилкс: клиентам банков пора поумнеть

Жителям Латвии стоит быть мудрее при выборе банков. В частности, надо следить за поведением акционеров финансовых учреждений, заявил агентству BNS министр финансов Андрис Вилкс ("Единство").

Atbildēt

Lapas:    2   1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi