papildināts - LVRTC Latvijas Krājbankā zaudējis vairāk nekā 20 miljonus latu; Privatizācijas aģentūra - vēl 8,2 miljonus
PIETIEK23.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) krahu piedzīvojušajā Latvijas Krājbankā glabājusi faktiski visus savus uzkrājumus un visticamāk neatgriezeniski zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus latu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Vēl 8,2 miljonus latu Krājbankā zaudējusi valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra. Pašlaik tiek apkopotas ziņas par citu valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem Krājbankā, un sagaidāms, ka aplēsto zaudējumu apmēri turpinās pieaugt.
LVRTC finanšu pārskats par 2010. gadu rāda, ka kredītiestādēs šī valsts kapitālsabiedrība uzglabājusi 24 682 864 latus. Zināms, ka lauvas tiesa no šīs naudas glabājusies Latvijas Krājbankā.
To, ka Krājbankas krīzes dēļ apdraudēti vairāk nekā 20 miljoni latu no LVRTC uzkrājumiem, Pietiek apstiprināja arī šī uzņēmuma kapitāldaļu turētāja - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņš bija skeptisks par LVRTC iespējām atgūt šo naudu.
Iepriekš LVRTC uzkrājumi izmantoti valsts budžeta robu aizlāpīšanai, bet 2012. gada budžeta kontekstā šī nauda nav bijusi iezīmēta. Pašlaik Satiksmes ministrija apkopo informāciju no visiem tās pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem par to finanšu līdzekļiem, kas palikuši Krājbankā.
Kā zināms, vairāk nekā 70% ieņēmumu LVRTC nopelna nevis no pamatdarbības, bet no SIA Latvijas Mobilais Telefons kapitāla daļu pārvaldes, ik gadu saņemot aptuveni 17 miljonus latu dividendēs un procentu maksājumos, tādēļ šai valsts akciju sabiedrībai bija izdevies izveidot ievērojamus uzkrājumus, kas nu zaudēti Krājbankā.
Jaunais satiksmes ministrs Aivis Ronis, Pietiek komentējot LVRTC noguldījumu likteni, izteicās, ka valsts uzņēmumu naudas depozīti komercbankās ir nepieņemama prakse, kas jāmaina: "Esmu neapmierināts, ka šie uzņēmumi tur lielus naudas depozītus komercbankās. Tā nav laba valsts aktīvu pārvalde."
Savukārt valsts akciju sabiedrībai Privatizācijas aģentūra pēc Krājbankas darbības apturēšanas tās kontos palikuši kopumā 8,2 miljoni latu. Tā kā liela daļa tekošo maksājumu jau iepriekš tika veikti uz norēķinu kontu bankā Citadele, tad Privatizācijas aģentūra savas saistības spēj veikt pilnā apjomā, un nav paredzamas grūtības ar norēķinu veikšanu, Pietiek skaidroja aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Kārkliņš.
Krājbankas kontos pamatā palikusi daļa no rezerves fonda līdzekļiem, un Privatizācijas aģentūra tos cerot atgūt, kad tiks atrisināts jautājums par bankas norēķiniem ar kreditoriem. Kopš 2010. gada Privatizācijas aģentūra īstenojot uzkrāto finanšu līdzekļu diversifikāciju, veicot naudas līdzekļu izvietošanu termiņdepozītos vairākās kredītiestādēs un Valsts kasē.
Tikmēr Ekonomikas ministrija trešdien atteicās atbildēt uz Pietiek jaūtājumu, kurām tās pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām ir palikusi nauda Krājbankas kontos. Tāpat netiek izpausts, cik lieli līdzekļi faktiski zaudēti Krājbankas kraha rezultātā. "Ņemot vērā, ka tā ir komercinformācija un, lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību, Ekonomikas ministrija to atklāt nevar," Pietiek norādīja ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
