Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) krahu piedzīvojušajā Latvijas Krājbankā glabājusi faktiski visus savus uzkrājumus un visticamāk neatgriezeniski zaudējusi vairāk nekā 20 miljonus latu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Vēl 8,2 miljonus latu Krājbankā zaudējusi valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra. Pašlaik tiek apkopotas ziņas par citu valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem Krājbankā, un sagaidāms, ka aplēsto zaudējumu apmēri turpinās pieaugt.

LVRTC finanšu pārskats par 2010. gadu rāda, ka kredītiestādēs šī valsts kapitālsabiedrība uzglabājusi 24 682 864 latus. Zināms, ka lauvas tiesa no šīs naudas glabājusies Latvijas Krājbankā.

To, ka Krājbankas krīzes dēļ apdraudēti vairāk nekā 20 miljoni latu no LVRTC uzkrājumiem, Pietiek apstiprināja arī šī uzņēmuma kapitāldaļu turētāja - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Viņš bija skeptisks par LVRTC iespējām atgūt šo naudu.

Iepriekš LVRTC uzkrājumi izmantoti valsts budžeta robu aizlāpīšanai, bet 2012. gada budžeta kontekstā šī nauda nav bijusi iezīmēta.  Pašlaik Satiksmes ministrija apkopo informāciju no visiem tās pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem par to finanšu līdzekļiem, kas palikuši Krājbankā.

Kā zināms, vairāk nekā 70% ieņēmumu LVRTC nopelna nevis no pamatdarbības, bet no SIA Latvijas Mobilais Telefons kapitāla daļu pārvaldes, ik gadu saņemot aptuveni 17 miljonus latu dividendēs un  procentu maksājumos, tādēļ šai valsts akciju sabiedrībai bija izdevies izveidot ievērojamus uzkrājumus, kas nu zaudēti Krājbankā.

Jaunais satiksmes ministrs Aivis Ronis, Pietiek komentējot LVRTC noguldījumu likteni, izteicās, ka valsts uzņēmumu naudas depozīti komercbankās ir nepieņemama prakse, kas jāmaina: "Esmu neapmierināts, ka šie uzņēmumi tur lielus naudas depozītus komercbankās. Tā nav laba valsts aktīvu pārvalde."

Savukārt valsts akciju sabiedrībai Privatizācijas aģentūra pēc Krājbankas darbības apturēšanas tās kontos palikuši kopumā 8,2 miljoni latu. Tā kā liela daļa tekošo maksājumu jau iepriekš tika veikti uz norēķinu kontu bankā Citadele, tad Privatizācijas aģentūra savas saistības spēj veikt pilnā apjomā, un nav paredzamas grūtības ar norēķinu veikšanu, Pietiek skaidroja aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Kārkliņš.

Krājbankas kontos pamatā palikusi daļa no rezerves fonda līdzekļiem, un Privatizācijas aģentūra tos cerot atgūt, kad tiks atrisināts jautājums par bankas norēķiniem ar kreditoriem. Kopš 2010. gada Privatizācijas aģentūra īstenojot uzkrāto finanšu līdzekļu diversifikāciju, veicot naudas līdzekļu izvietošanu termiņdepozītos vairākās kredītiestādēs un Valsts kasē.

Tikmēr Ekonomikas ministrija trešdien atteicās atbildēt uz Pietiek jaūtājumu, kurām tās pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām ir palikusi nauda Krājbankas kontos. Tāpat netiek izpausts, cik lieli līdzekļi faktiski zaudēti Krājbankas kraha rezultātā. "Ņemot vērā, ka tā ir komercinformācija un, lai nodrošinātu valsts interešu aizsardzību, Ekonomikas ministrija to atklāt nevar," Pietiek norādīja ministrijas pārstāve Evita Urpena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi