papildināts - Kampars apmulsis par „Kampara algām”, atbildi varēšot sniegt mēneša laikā

Kā rāda paša Kampara apstiprinātais Roņa gada pārskats, oficiāli vidējā darbinieka alga Kampara firmā pagājušajā gadā bijusi nepilni 165 lati mēnesī. Šī oficiāli uzrādītā darbinieku alga bijusi gan divas vai pat trīs reizes zemāka par oficiālo nozares vidējo algu (un nevis reālo, bet tieši oficiālo, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā informācijā), gan divarpus reizes zemāka par viņa bēdīgi slavenajā intervijā vācu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung nosauktajiem 600 eiro kā Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu, gan gandrīz trīsreiz zemāka par Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem par 2010. gada decembri – 479 latiem bruto. Arī Kurzemes reģionā vidējā oficiālā bruto mēnešalga pērnajā decembrī ir bijusi vairāk nekā divreiz lielāka par Kampara firmas darbiniekiem vidējo oficiāli maksāto atalgojumu – 403 lati.

Tikmēr Kampars pirmdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem saistībā ar viņa uzņēmuma maksātajām algām. Ekonomikas ministrs nevēlējās sniegt atbildi ne uz jautājumu, kā viņš var skaidrot to, ka viņam piederošajā uzņēmumā Firma Ronis darbinieku algas ir ievērojami mazākas nekā nozarē un vidēji nesasniedz pat minimālās darba algas līmeni, ne uz jautājumu, kā gan viņam savā uzņēmumā izdodas noturēt darbiniekus, maksājot viņiem divas un pat trīs reizes mazākas algas nekā vidēji nozarē.

Tāpat ekonomikas ministrs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā viņš komentē šo algu līmeni kontekstā ar viņa publisko iestāšanos pret "aplokšņu algu" maksāšanu uzņēmumos, vai viņa uzņēmumā pēdējo divu gadu laikā ir veikts Valsts ieņēmumu dienesta audits un, visbeidzot, vai Kamparu nemulsina tas, ka viņa uzņēmumā oficiāli maksāto algu līmenis tam neļauj piedalīties iepirkumos atbilstoši Publisko iepirkumu likuma grozījumiem.

Savukārt portālam DELFI Kampars pavēstījis, ka secinājumi par algām no gada pārskata "ir meli". Viņš arī kategoriski noraidot "spekulācijas, ka vidējā alga ir zem minimālas", un norādot, ka "tā ir nepatiesa informācijas traktēšana". Nekādus plašākus komentārus Kampars nav vēlējies sniegt arī šim portālam.

Ņemot vērā ministra un arī viņa preses padomnieces apmulsumu, Pietiek vairākiem grāmatvedības un nodokļu speciālistiem, neminot konkrētā uzņēmuma nosaukumu un tā īpašnieku, uzdeva vienu un to pašu jautājumu – par ko viņiem liek domāt un kādus secinājumus izdarīt uzņēmums ar aptuveni 270 tūkstošu latu gada apgrozījumu un dažu tūkstošu latu peļņu, kurš darbojas nekustamā īpašuma iznomāšanas nozarē un saviem astoņiem darbiniekiem gadā algās oficiāli samaksājis nepilnus 16 tūkstošus latu.

Gunta Kauliņa, KPMG nodokļu eksperte: „Viss ir iespējams. Varbūt kāds strādā uz pusslodzi, kāds – akorda darbu. Varbūt tiek maksāta minimālā alga, jo vairāk maksāt nav iespējams, varbūt tādēļ, lai īpašniekam būtu liela peļņa. Ja darbinieki ļauj īpašniekam gūt lielu peļņu un gatavi strādāt par minimālo algu, kāpēc gan ne? No atsevišķiem cipariem situāciju nevar novērtēt. Jāskatās, kas tā ir par nozari, kādas tajā ir vidējās algas, no kā veidojas apgrozījums.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošana? Tur varētu būt iespējas parādīties „kreisai” naudai, lai gan pateikt, ka šī firma noteikti maksā algu aploksnēs, es noteikti neuzņemos. Tad ir jāveic dziļāka izpēte. Varbūt apgrozījumu veido kāda nekustamā īpašuma pārdošana, kam pietiktu ar pāris darbiniekiem. Tikpat labi firma varētu izmantot ārpakalpojumus gan grāmatvedības uzskaitei, gan juridiskiem u.c. pakalpojumiem. Iespējas ir ļoti dažādas. Varbūt tiešām kompānija algas maksā tikai apkopējām un sētniekiem, bet pārējo veic ārpakalpojumā. Tā ka var būt, ka algas tiek maksātas aploksnēs, bet tikpat labi tur viss var būt arī pilnīgi legāli.”

Lienīte Caune, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Es par aplokšņu algām vispār neko nevēlos teikt. Kamēr būs tāda situācija, ka no katra algā samaksātā lata 60 santīmi ir jāatdod nodokļos, tikmēr arī būs interese meklēt iespējas maksāt aploksnēs. Nevar uzņēmējs tik daudz nopelnīt, īpaši krīzes apstākļos, lai samaksātu tik lielu daļu nodokļos. Es to redzu no saviem klientiem, ka arvien lielāks skaits domā, kā pēc iespējas mazāk pārkāpt likumu, bet nodokļos maksāt mazāk. It kā ir viena iespēja dibināt mikrouzņēmumus, bet tas ir tikai nelielai daļai uzņēmēju. Varbūt vispār vajadzētu pārskatīt šo sistēmu ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo pašreizējo slogu uzņēmēji nav spējīgi pacelt. To nevar nopelnīt.”

Inga Kursīte-Priedīte, nodokļu konsultante: „Tas, ka astoņiem darbiniekiem algās ir samaksāti 15 tūkstoši, ir iemesls, lai veiktu papildu pārbaudi. Bet citādi pateikt, ka tur kaut kas ir nelikumīgi, es neņemos.”

Jānis Zelmenis, advokāts, nodokļu eksperts: „Nu, nav pārāk daudz algās samaksāts. Tas nozīmē ļoti augstas pievienotās vērtības uzņēmumu. Ko tad viņi konsultē?”

Novērtē šo rakstu: