papildināts - Jauna Flika vēstule: parādi krājas, airBaltic darbība var tikt apturēta kuru katru dienu
L. Lapsa27.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kuru katru dienu iespējama Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic darbības apturēšana, un jebkuru mirkli iespējama visas uzņēmuma lidmašīnu flotes zaudēšana, - to airBaltic vadītājs Bertolts Fliks atzinis jaunā, ar 26. septembri datētā vēstulē, kas adresēta Latvijas valdībai un vēl virknei adresātu un nule nonākusi Pietiek rīcībā. „AirBaltic esošās iespējas ir pilnībā izsmeltas un lēmuma pieņemšana par AirBaltic darbības turpināšanu vai apturēšanu tagad ir atkarīga tikai no AirBaltic lielākā akcionāra - Latvijas valsts - nostājas AirBaltic finansēšanas jautājumā,” vēstulē atzīst Fliks. Tikmēr Ministru kabinets otrdienas vakarā pieņēma lēmumu par gatavību ieguldīt AirBaltic pamatkapitālā 57,6 miljonus latu, ja arī privātais akcionārs izpildīs savas apņemšanās.
Flika vēstulē skaidri atzīts, ka kuru katru brīdi gaisa kuģu kreditoru nomas uzteikumu dēļ iespējama visas AirBaltic flotes zaudēšana: „AirBaltic valde jau novērsa flotes zaudēšanas gadījumu 2. septembrī, piesaistot AirBaltic darbībai uz to brīdi tik ļoti nepieciešamos līdzekļus. Informējam, ka AirBaltic turpina saņemt saistību neizpildes paziņojumus no gaisa kuģu iznomātājiem, tai skaitā:
1) 2011. gada 22. septembra Celestial Aviation Trading 16 Limited paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz gaisa kuģi B737-300. Uzkrātā parāda summa veido USD 424 676.27. Iznomātājs ir veicis parāda daļēju segšanu no drošības depozīta USD 385 500 apmērā, parāda atlikusī summa USD 89 676.27 Iznomātājs ir paziņojis par savām tiesībām pārņemt valdījuma tiesības uz gaisa kuģi;
2) 2011. gada 22. septembra OH Aircraft II (Ireland) Limited paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz gaisa kuģi B737-33 V. Uzkrātā parāda summa veido USD 207 000. Iznomātājs ir paziņojis par savām tiesībām pārņemt valdījuma tiesības uz gaisa kuģi;
3) 2011. gada 22.septembra OH Aircraft I L.L.C. paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz parāda summu USD 265 909 apmērā;
4) 2011. gada 22. septembra BBAM LLC paziņojums par saistību izpildes pārkāpumu (defoltu) attiecībā uz gaisa kuģi Boeing 737-500. Uzkrātā parāda summa veido USD 507 726.20. Iznomātājs ir paziņojis par savām tiesībām pārņemt valdījuma tiesības uz gaisa kuģi.”
Reizē ar norādi, ka „jebkura AirBaltic gaisa kuģa pārņemšana atbilstoši industrijas praksei radīs ķēdes reakciju un AirBaltic zaudēs visu floti”, Fliks vēstulē paziņo – viņš vēloties vēlreiz atgādināt, ka AirBaltic zaudējumi ir radušies objektīvu apstākļu dēļ, nevis AirBaltic valdes dēļ: „Visam aviācijas sektoram pasaulē pēdējos gados ir ļoti būtiski zaudējumi. Tai skaitā galvenie AirBaltic konkurenti, kas strādā Baltijas valstīm pietuvinātos reģionos, ir cietuši būtiskus zaudējumus gan globālās finanšu krīzes, gan vairāku dabas katastrofu un citu objektīvu apstākļu rezultātā.”
Šim apgalvojumam Fliks vēstulē min virkni piemēru: „Tā, piemēram, skandināvu SAS grupa 2009. gadā cieta zaudējumus vairāk nekā 435 miljonu ASV dolāru apmērā, savukārt 2010. gads grupā noslēdzās ar teju 327,5 miljonu dolāru lieliem zaudējumiem.
Air Berlin 2009. gadu noslēdza ar aptuveni 12,5 miljonu ASV dolāra lieliem zaudējumiem, bet 2010. gadā to apmērs pārsniedza 128 miljonus.
Itālijas aviosabiedrība Alitalia gan 2009., gan 2010. gadu noslēdza ar ļoti negatīviem finanšu rādītājiem, attiecīgi nepilnu 432 miljonu un 222,5 miljonu ASV dolāru apmērā.
Aviosabiedrības LOT-Polish Airlines zaudējumi 2009. gadā pārsniedza 56 miljonus ASV dolāra, bet 2010. gadā sasniedza nepilnus 17,5 miljonus dolāra.
Finnair Group zaudējumi 2009. gadā sastāda 126 miljonus ASV dolāru, bet 2010.gadā 30,2 miljonus dolāru.
Čehu aviosabiedrībā CSA Czech Airlines 2009. gada zaudējumus gandrīz 198 miljonu ASV dolāru apmērā 2010. gadā nomainīja 6 miljonu dolāru peļņa - šādi uzlabojumi vērojami valsts īstenotas sabiedrības restrukturizācijas un pamatkapitāla palielināšanas rezultātā 2010. gadā.
Līdzīgi, Icelandair grupa 2010. gadā piedzīvoja būtisku darbības uzlabošanos, ko sekmēja aktīva akcionāru līdzdalība pamatkapitāla palielināšanā 2010. gadā, kā rezultātā sabiedrība 2009. gada beigās piedzīvoto 92 miljonu ASV dolāru zaudējumu vietā 2010. gadu noslēdza ar pelņu.
Mūsu kaimiņvalsts Igaunijas lidsabiedrība Estonian Air piedzīvoja nepilnu 5,9 miljonu ASV dolāru lielus zaudējumus 2009. gadā un 3,5 miljonus, noslēdzot 2010. gadu.
Lietuvas nacionālā aviokompānija FlyLAL valdības atbalsta trūkuma dēļ savu darbību ir apturējusi, un Lietuvā līdz ar to joprojām nav savas nacionālās aviolīnijas jau vairākus gadus. Arī AirBaltic zaudējumi pēdējos gados ir tikai likumsakarīgs rezultāts objektīvo apstākļu ietekmē.”
Vēstulē Fliks, neraugoties uz viņam iepriekš izteiktajiem pārmetumiem par vienošanos nepildīšanu, apgalvo, ka AirBaltic veikšot „pilnīgi visas nepieciešamās darbības panāktās AirBaltic akcionāru vienošanās kontekstā”. AirBaltic akcionāru sapulcei, kas sasaukta uz 29. septembri, esot visas iespējas pieņemt lēmumu par AirBaltic pamatkapitāla palielināšanu „tādā redakcijā, par kādu vienojas AirBaltic akcionāri”. Tāpat norādīts, ka „AirBaltic vēl nav ierosināts tiesiskās aizsardzības process un AirBaltic pamatkapitāla palielināšanas gadījumā tas nav nepieciešams, savukārt, ja AirBaltic netiek nodrošināta likviditāte, AirBaltic maksātnespēja un bankrots ir neizbēgami”.
„Cerībā uz visu iesaistīto pušu sapratni un sadarbību Latvijas nacionālās aviosabiedrības interesēs” Fliks vēstuli nosūtījis ne tikai premjeram, Satiksmes ministrijai, AirBaltic padomei, KNAB, Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei, Latvijas Krājbankai un valdības konsultantiem Prudentia, bet arī AirBaltic miniatūrajam akcionāram - Krievijas aviokompānijai Transaero un SIA Frontier Enterprises. Kā rāda Lursoft datu bāze, šī šā gada jūnijā dibinātā SIA simtprocentīgi pieder kādam Zviedrijas iedzīvotājam Karlam Gunteram Zollingeram. Iepriekš viņš bijis SIA Baltic Airlines un SIA Baltijas kravu centrs padomes loceklis, un, kā Pietiek informēja AirBaltic tēmu detalizēti pārzinošā žurnāliste Sanita Jemberga, viņam niecīgs uzņēmuma akciju daudzums pieder jau kopš tā dibināšanas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
