papildināts - Gūst apstiprinājumu apgalvojumi par kultūras ministres vīra interesi par viņas pārraudzītās sfēras iepirkumiem
PIETIEK28.12.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Guvis apstiprinājumu no amata atstādinātās Kultūras ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas iesniegumā Ministru prezidentam minētais par kultūras ministres dzīvesbiedra, apdrošināšanas brokeru sabiedrības Marsh darbinieka Anta Grendes izrādīto interesi saistībā ar dzīvesbiedres pārziņā esošā Dailes teātra darbinieku veselības apdrošināšanas iepirkumu. Par to liecina Pietiek rīcībā nonākušā Grenžu ģimenes elektroniskā pasta sarakste.
Lai gan SIA Marsh interneta mājas lapā īpaši norādīts, ka „ētika bez kompromisiem ir mūsu standarts”, no kultūras ministres Jaunzemes-Grendes 9. decembra elektroniskā pasta vēstules, kas adresēta viņas biroja vadītājai Vitai Cīrulei, izriet, ka Marsh darbinieks, ministres dzīvesbiedrs Ants Grende izrādījis dzīvu interesi par ministres pārziņā esošā Dailes teātra darbinieku veselības apdrošināšanas iepirkumu.
Šis iepirkums būtu gards kumoss ikvienam apdrošināšanas brokerim: uz gadu paredzēts apdrošināt 100-150 darbiniekus, 35 aktieriem nodrošinot polises simtprocentīgi par budžeta līdzekļiem, bet pārējiem darbiniekiem pēc principa - 50% budžeta līdzekļi, 50% darbinieku privātie līdzekļi. Kopējais plānotais iepirkuma apjoms nav zināms.
Elektroniskā pasta vēstulē, kuru, kā noprotams, Grende no personiskās elektroniskā pasta adreses nosūtījusi sava biroja vadītājai Cīrulei, minēts: „Vita, man vīrs atsūtīja ziņu, ka Dailes teātrī notiek veselības apdr. konkurss, kuru organizē brokeri, kuri līdz šim devuši kukuļus klientam.:)”
Savukārt Zvidriņas iesniegumā Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, ko Pietiek nodeva Valsts kancelejā, šīs norises aprakstītas šādi: „Kultūras ministrija ir izsludinājusi veselības apdrošināšanas iepirkumu. Valsts sekretāres vietnieks U. Lielpēters, ministres uzdevumā, informēja mani, ka ministrijai ir jāpārtrauc iepirkums, jo nav izvēlēts pareizais brokeris un, ka mums ir jātiekas ar ekspertu šajā jomā A. Grendi (SIA MARSH Latvija). Es U. Lielpēteru informēju, ka nepiekrītu tam.”
Pēc tam, 19. decembrī Kultūras ministrijā notikusi „sanāksme, kurā ministres vīrs A. Grende uzstāja uz iepirkuma pārtraukšanu un izglītoja kultūras ministrijas darbiniekus U. Lielpēteri, atbildīgos darbiniekus: par personāla jautājumiem Z. Fogelsoni-Klodāni un iepirkuma speciālisti I. Jasinsku, kā pareizi ir jāizvēlas un jāaprēķina samaksa par pakalpojumu. Līdzīgi norādījumi doti ari par polišu iepirkumu Dailes teātrī”.
Kultūras ministre pagaidām nav sniegusi atbildes uz Pietiek jautājumiem, vai viņa tiešām ir saņēmusi Pietiek šodien publicēto elektroniskā pasta vēstuli un nosūtījusi to tālāk ar pielikumā lasāmo komentāru. Tāpat viņa pagaidām nav atbildējusi, ar ko skaidrojama viņas dzīvesbiedra un viņas interese par minēto iepirkumu, kā viņa skaidrotu savu komentāru par šo iepirkumu un kā – Zvidriņas iesniegumā Dombrovskim izteiktos apgalvojumus.
Savukārt Ants Grende Pietiek apliecināja, ka tiešām savai dzīvesbiedrei ir nosūtījis šādu elektroniskā pasta vēstuli. Taču saskaņā ar viņa skaidrojumu informāciju dzīvesbiedrei - ministrei viņš nosūtījis vienkārši "zināšanai, ka tiek organizēts apdrošināšanas iepirkums, kur iepirkumu procedūrā ir nepilnības, kas savukārt var radīt ispējamo pretendentu iebildumus". Marsh neesot intereses par šo vai citiem Kultūras ministrijas apdrošināšanas iepirkumiem.
Arī SIA Marsh valdes priekšsēdētājs Kristaps Zilberts Pietiek apgalvoja, ka Marsh neesot izrādījis interesi par nevienu no Kultūras ministrijas vai tās pakļautībā esošu iestāžu iepirkumiem un neizrādīšot šādu interesi arī turpmāk. Savukārt sarakstē atspoguļotais "nav darbinieka izrādīta interese par iepirkumu, ar šo tika mēģināts vērst ministrijas cilvēku uzmanību uz nepilnībām esošajās iepirkuma procedūrās". Vēstulē arī neesot izteikts Marsh darbinieka viedoklis.
Ņemot vērā, ka šajā sarakstē kā „brokeri, kuri līdz šim devuši kukuļus klientam” minēta SIA Unibrokker, kas organizē Dailes teātra darbinieku apdrošināšanas iepirkumu, komentāri ir lūgti arī šim uzņēmumam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
