papildināts - Godīgās eiro ieviešanas aizstāvis žurnāls "Ir" paklusām palielina cenu par 10%
PIETIEK26.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godīgās eiro ieviešanas aizstāvja - žurnāla Ir izdevējs augusta vidū paklusām palielinājis izdevuma cenu par 10 procentiem, tā pievienojoties tiem ne visai godīgajiem eiro gaidītājiem, kuri savas produkcijas cenas paklusām paaugstina vēl pirms eiro ieviešanas, kas gaidāma nākamā gada 1. janvārī. Ne žurnāla, ne izdevēja vadība nekādus komentārus par šo rīcību pagaidām sniegt nevēlas.
Vēl žurnāla 32. šāgada numurs, kas iznāca 8. augustā, maksāja 95 santīmus, savukārt jau 33. numurs maksāja par 10 santīmiem dārgāk - 1,05 latus. Šis cenas paaugstinājums notika paklusām, žurnāla izdevējiem nesniedzot nekādus paziņojumus vai publiskus skaidrojumus. Līdz ar to pēc eiro ieviešanas žurnāls Ir maksās "ērtu" cenu - 1,49 eiro.
Arī tad, kad Pietiek vērsās pie žurnāla vadības un tā izdevējiem, izrādījās, ka tie nekādus komentārus un skaidrojumus nav gatavi sniegt. Skaidrojumus paslepenajai cenas celšanai nesniedza ne žurnāla redakcija, ne tā izdevēja - AS Cits medijs valdes priekšsēdētāja Liene Vilnīte vai kāds cits no uzņēmuma vadības, ne uzņēmuma valdes locekle un žurnāla galvenā redaktore Nellija Tjarve (publiski pazīstama kā Nellija Ločmele).
Pietiek gan uzņēmuma vadībai, gan redakcijai bija uzdevis vienus un tos pašus jautājumus - kādu iemeslu dēļ dažus mēnešus pirms eiro ieviešanas tiek paaugstināta žurnāla Ir mazumtirdzniecības cena, kāpēc izdevniecība Cits medijs un žurnāla Ir vadība nav publiski, atklāti un caurspīdīgi paziņojušas par šo lēmumu un tā iemesliem un kā šāds lēmums saskan ar godīgās eiro ieviešanas principiem, ko sakās atbalstām žurnāls Ir.
Tikmēr AS Cits medijs 2012. gada pārskatā Tjarves (Ločmeles) apstiprinātajā vadības ziņojumā cita starpā atzīts, ka šogad uzņēmumam "rūpīgi jāizvērtē riski, kas saistīti ar makroekonomisko attīstību reģionā, īpašu uzmanību pievēršot procesiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu".
Par to, cik svarīga Ir izdevēja biznesam ir tieši žurnāla cena, norāda fakts, ka AS Cits medijs apgrozījums 2012. gadā ir bijis 580 908 lati un gada pārskatā īpaši norādīts, ka "apgrozījuma lielākā daļa (64%) ir ieņēmumi no žurnāla Ir pārdošanas abonentiem un mazumtirdzniecības pircējiem".
Šī nav pirmā reize, kad žurnāla Ir izdevēju biznesa intereses atšķiras no paša žurnāla deklarētajām vērtībām. Tā, piemēram, kamēr žurnāls stingri iestājas pret oligarhu finanšu paslēpēm, Cits medijs tā arī nav publiskojis pilnu savu akcionāru sarakstu un akciju precīzu sadalījumu.
Kā zināms, viena no galvenajām "godīgo eiro ieviesēju" deklarētajām rūpēm ir - nodrošināt, lai uzņēmēji paklusām cenas nepaaugstinātu vēl pirms nākamā gada 1. janvāra, kad Latvijā paredzēta eiro ieviešana.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
