papildināts - Godīgās eiro ieviešanas aizstāvis žurnāls "Ir" paklusām palielina cenu par 10%
PIETIEK26.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godīgās eiro ieviešanas aizstāvja - žurnāla Ir izdevējs augusta vidū paklusām palielinājis izdevuma cenu par 10 procentiem, tā pievienojoties tiem ne visai godīgajiem eiro gaidītājiem, kuri savas produkcijas cenas paklusām paaugstina vēl pirms eiro ieviešanas, kas gaidāma nākamā gada 1. janvārī. Ne žurnāla, ne izdevēja vadība nekādus komentārus par šo rīcību pagaidām sniegt nevēlas.
Vēl žurnāla 32. šāgada numurs, kas iznāca 8. augustā, maksāja 95 santīmus, savukārt jau 33. numurs maksāja par 10 santīmiem dārgāk - 1,05 latus. Šis cenas paaugstinājums notika paklusām, žurnāla izdevējiem nesniedzot nekādus paziņojumus vai publiskus skaidrojumus. Līdz ar to pēc eiro ieviešanas žurnāls Ir maksās "ērtu" cenu - 1,49 eiro.
Arī tad, kad Pietiek vērsās pie žurnāla vadības un tā izdevējiem, izrādījās, ka tie nekādus komentārus un skaidrojumus nav gatavi sniegt. Skaidrojumus paslepenajai cenas celšanai nesniedza ne žurnāla redakcija, ne tā izdevēja - AS Cits medijs valdes priekšsēdētāja Liene Vilnīte vai kāds cits no uzņēmuma vadības, ne uzņēmuma valdes locekle un žurnāla galvenā redaktore Nellija Tjarve (publiski pazīstama kā Nellija Ločmele).
Pietiek gan uzņēmuma vadībai, gan redakcijai bija uzdevis vienus un tos pašus jautājumus - kādu iemeslu dēļ dažus mēnešus pirms eiro ieviešanas tiek paaugstināta žurnāla Ir mazumtirdzniecības cena, kāpēc izdevniecība Cits medijs un žurnāla Ir vadība nav publiski, atklāti un caurspīdīgi paziņojušas par šo lēmumu un tā iemesliem un kā šāds lēmums saskan ar godīgās eiro ieviešanas principiem, ko sakās atbalstām žurnāls Ir.
Tikmēr AS Cits medijs 2012. gada pārskatā Tjarves (Ločmeles) apstiprinātajā vadības ziņojumā cita starpā atzīts, ka šogad uzņēmumam "rūpīgi jāizvērtē riski, kas saistīti ar makroekonomisko attīstību reģionā, īpašu uzmanību pievēršot procesiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu".
Par to, cik svarīga Ir izdevēja biznesam ir tieši žurnāla cena, norāda fakts, ka AS Cits medijs apgrozījums 2012. gadā ir bijis 580 908 lati un gada pārskatā īpaši norādīts, ka "apgrozījuma lielākā daļa (64%) ir ieņēmumi no žurnāla Ir pārdošanas abonentiem un mazumtirdzniecības pircējiem".
Šī nav pirmā reize, kad žurnāla Ir izdevēju biznesa intereses atšķiras no paša žurnāla deklarētajām vērtībām. Tā, piemēram, kamēr žurnāls stingri iestājas pret oligarhu finanšu paslēpēm, Cits medijs tā arī nav publiskojis pilnu savu akcionāru sarakstu un akciju precīzu sadalījumu.
Kā zināms, viena no galvenajām "godīgo eiro ieviesēju" deklarētajām rūpēm ir - nodrošināt, lai uzņēmēji paklusām cenas nepaaugstinātu vēl pirms nākamā gada 1. janvāra, kad Latvijā paredzēta eiro ieviešana.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
