papildināts - Godīgās eiro ieviešanas aizstāvis žurnāls "Ir" paklusām palielina cenu par 10%
PIETIEK26.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godīgās eiro ieviešanas aizstāvja - žurnāla Ir izdevējs augusta vidū paklusām palielinājis izdevuma cenu par 10 procentiem, tā pievienojoties tiem ne visai godīgajiem eiro gaidītājiem, kuri savas produkcijas cenas paklusām paaugstina vēl pirms eiro ieviešanas, kas gaidāma nākamā gada 1. janvārī. Ne žurnāla, ne izdevēja vadība nekādus komentārus par šo rīcību pagaidām sniegt nevēlas.
Vēl žurnāla 32. šāgada numurs, kas iznāca 8. augustā, maksāja 95 santīmus, savukārt jau 33. numurs maksāja par 10 santīmiem dārgāk - 1,05 latus. Šis cenas paaugstinājums notika paklusām, žurnāla izdevējiem nesniedzot nekādus paziņojumus vai publiskus skaidrojumus. Līdz ar to pēc eiro ieviešanas žurnāls Ir maksās "ērtu" cenu - 1,49 eiro.
Arī tad, kad Pietiek vērsās pie žurnāla vadības un tā izdevējiem, izrādījās, ka tie nekādus komentārus un skaidrojumus nav gatavi sniegt. Skaidrojumus paslepenajai cenas celšanai nesniedza ne žurnāla redakcija, ne tā izdevēja - AS Cits medijs valdes priekšsēdētāja Liene Vilnīte vai kāds cits no uzņēmuma vadības, ne uzņēmuma valdes locekle un žurnāla galvenā redaktore Nellija Tjarve (publiski pazīstama kā Nellija Ločmele).
Pietiek gan uzņēmuma vadībai, gan redakcijai bija uzdevis vienus un tos pašus jautājumus - kādu iemeslu dēļ dažus mēnešus pirms eiro ieviešanas tiek paaugstināta žurnāla Ir mazumtirdzniecības cena, kāpēc izdevniecība Cits medijs un žurnāla Ir vadība nav publiski, atklāti un caurspīdīgi paziņojušas par šo lēmumu un tā iemesliem un kā šāds lēmums saskan ar godīgās eiro ieviešanas principiem, ko sakās atbalstām žurnāls Ir.
Tikmēr AS Cits medijs 2012. gada pārskatā Tjarves (Ločmeles) apstiprinātajā vadības ziņojumā cita starpā atzīts, ka šogad uzņēmumam "rūpīgi jāizvērtē riski, kas saistīti ar makroekonomisko attīstību reģionā, īpašu uzmanību pievēršot procesiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu".
Par to, cik svarīga Ir izdevēja biznesam ir tieši žurnāla cena, norāda fakts, ka AS Cits medijs apgrozījums 2012. gadā ir bijis 580 908 lati un gada pārskatā īpaši norādīts, ka "apgrozījuma lielākā daļa (64%) ir ieņēmumi no žurnāla Ir pārdošanas abonentiem un mazumtirdzniecības pircējiem".
Šī nav pirmā reize, kad žurnāla Ir izdevēju biznesa intereses atšķiras no paša žurnāla deklarētajām vērtībām. Tā, piemēram, kamēr žurnāls stingri iestājas pret oligarhu finanšu paslēpēm, Cits medijs tā arī nav publiskojis pilnu savu akcionāru sarakstu un akciju precīzu sadalījumu.
Kā zināms, viena no galvenajām "godīgo eiro ieviesēju" deklarētajām rūpēm ir - nodrošināt, lai uzņēmēji paklusām cenas nepaaugstinātu vēl pirms nākamā gada 1. janvāra, kad Latvijā paredzēta eiro ieviešana.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
