papildināts - Galvenā banku uzrauga posteņa kandidātam – lielas kredītsaistības „Swedbank”
PIETIEK03.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja amatā tiks apstiprināts Kristaps Zakulis, kurš tiek minēts kā vienīgais kandidāts uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja posteni, par Latvijas galveno banku uzraugu kļūs cilvēks, kurš tāpat kā iepriekšējā FKTK vadītāja finansiāli ir būtiski atkarīgs no vienas konkrētas komercbankas: Zakulis Swedbank ņēmis vairāk nekā 120 tūkstošu latu kredītu.
Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, Zakuļa īpašumā ir 116 kvadrātmetrus plašs dzīvoklis Rīgā, Hospitāļu ielā. Ja ticēt oficiālajiem datiem, dzīvokļa iegādes darījums Zakulim bijis fantastiski izdevīgs: par dzīvokli viņš 2002. gada martā oficiāli samaksājis tikai 6300 latus – tātad 54 latus par kvadrātmetru, kaut pat dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 17,3 tūkstoši latu.
Tiesa, četrus gadus vēlāk Zakulis kredītlīgumu ar toreizējo Hansabanku, tagadējo Swedbank slēdzis par pilnīgi citām summām, kredītiestādei par labu nostiprinot 42 tūkstošu latu hipotēku. Savukārt 2007. gada augustā, kā rāda zemesgrāmata, Zakulis no bankas aizņēmies vēl vairāk nekā 80 tūkstošus latu, tā kopējo aizņēmuma summu palielinot līdz 121 959 latiem. Savukārt Swedbank īpašums pašlaik ieķīlāts par 170,7 tūkstošiem latu.
Ja Zakulis tiks apstiprināts FKTK vadītāja postenī, viņš tikai turpinās iepriekšējās komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes aizsākto tradīciju – būt finansiāli atkarīgam no vienas konkrētas bankas. Krūmanes 2010. gada amatpersonas deklarācijā uzrādītās parādsaistības bija vairāk nekā 288 tūkstoši eiro, bet viņai piederošais īpašuma Jūrmalā, Parka ielā (1263 kvadrātmetri zemes un dzīvojamā māja) kredītiestādē saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ir ieķīlāta par 337 tūkstošiem latu.
Pats Zakulis gan teic, ka nekādus ietekmes draudus nesaskatot, "ja esmu izmantojis finanšu pakalpojumu, kuru ir izmantojuši tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju". No kredīta vēl esot atlikuši 98 tūkstoši latu, un "tas ir finanšu pakalpojums, kas ir ņemts atbilstoši ģimenes budžetam un attiecīgi izmantots. Man ir maksājumu grafiks, kuru pildu. Esmu apmierināts ar kredīta summas izlietojumu. Tas ir hipotekārais kredīts dzīves apstākļu uzlabošanai, tā ir ģimenes vasaras māja, lai bērniem būtu iespēja pa zaļu zālīti paskraidīt, jo mana pamata dzīves vieta ir dzīvoklis".
Trešdienas rītā Zakulis Pietiek piesūtīja vēl šādu papildinformāciju par savām kredītsaistībām un to vēsturi, kas sniedz skaidrojumu izcili zemajai Hospitāļu ielas dzīvokļa iegādes cenai:
"Nosūtu papildinfo par manām saistībām Swedbankā un izdevīgo dzīvokļa pirkuma darījumu - ceru, ka noderēs:
I. Dzīvokļa pirkums - dzīvokļa privatizācijas process (skat.pirkuma
līgumu pielikumā).
II. Hipotekārais kredīts Swedbank (pilnos tūkstošos):
2006.gadā ņemti 60 tūkst.EUR zemes iegādei (2076 kv.m. Skultes pagastā, Limbažu rajonā).
2007.gadā uzsākta būvniecība (120 kv.m.dzīvojamā māja) un līdz
2008.gada vidum būvniecības pabeigšanai ņemti vēl 96 tūkst.EUR.
Kredīta kopējā summa 156 tūkst.EUR (109 tūkst.Ls) uz 25 gadiem.
Kredītlīgumā summa bija norādīta lielāka - minētie vairāk kā 120
tūkst.Ls, bet faktiski tika ņemts tikai tik, cik būvniecībai
nepieciešams.
Kredīta atlikums uz šo brīdi 140 tūkst.EUR (98 tūkst.Ls).
Ikmēneša kredīta maksājums ap 500 Ls (<20% no ģimenes ienākumiem)."
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
