papildināts - Dombrovskim neesot nekādas daļas par ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus
PIETIEK07.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nav nekādas daļas par viņa valdības ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus, un viņam nekas arī nav sakāms ne par to, vai viņa vadītajā Ministru kabinetā šāda prakse ir vispārpieņemta vai šis ir tikai izņēmuma gadījums, ne par to, kā tieši Ministru prezidents rīkosies, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Šāda ir premjera reakcija uz ziņām par kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kas 28. septembrī būtisku darba dienas daļu pavadījusi, apmeklējot skaistumkopšanas salonu.
Kultūras ministri piektdien portāls sejas.lv bija pieķēris, pašā karstākajā darba laikā dodoties uz tirdzniecības centrā Olympia esošo skaistumkopšanas salonu HairRiga, kur viņa, kā ziņoja portāls, „veica dažādas skaistumkopšanas procedūras, salonā pavadot vairākas stundas”.
To, ka salona apmeklējums tiešām prasījis vairākas stundas, Pietiek sākotnēji neoficiāli apliecināja arī salonā, gan piebilstot, ka nevarot izpaust nekādas konkrētas ziņas par savu klientu vajadzībām un izmantotajām procedūrām.
Taču pašas kultūras ministres skatījumā nelielā pastaiga darba laikā esot aizņēmusi tikai stundu un divdesmit minūtes, un ministres preses pārstāve nespēja izskaidrot, ar ko gan varētu būt izskaidrojama ievērojamā starpība Jaunzemes-Grendes un trešo personu laika aplēsēs.
Savukārt otrdien versijas jau bija mainījušās, un nu salons apgalvo, ka ministre tajā uzturējusies pat īsāku laiku nekā tā stunda un divdesmit minūtes, par ko ziņoja Jaunzemes-Grendes preses sekretāre, - ministre salonā esot uzkavējusies tikai un vienīgi vienu stundu.
Taču šī bija vienīgā skaidrā un konkrētā Jaunzemes-Grendes sniegtā atbilde uz viņai uzdotajiem jautājumiem - kādu iemeslu dēļ viņa 28. septembrī skaistumkopšanas salonu apmeklēja darba dienas laikā, cik ilgu darba dienas daļu ministre pavadīja skaistumkopšanas salonā, vai par minēto darba dienas daļu vai visu darba dienu ministre bija pieprasījusi un saņēmusi bezalgas vai apmaksātu atvaļinājumu, cik bieži ministre darba dienu izmanto šādām vajadzībām un kā ministre skaidro viņas nodokļu maksātāju apmaksātā darba laikā izmantošanu šādām personiskām vajadzībām.
Uz visiem šiem jautājumiem sniegto Jaunzemes-Grendes atbildi publicējam pilnībā:
„Ministra darbadiena savas specifikas dēļ neietilpst un nevar ietilpt Darba likumā noteiktajās 8 darba stundās - no plkst. 8.30 līdz plkst. 17, kā arī 40 stundu darba nedēļā.
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darbadiena visbiežāk sākas jau plkst. 7.00 un beidzas ap plkst. 21 vai pat plkst. 22 vakarā. Ministres darbadienu veido gan darba tikšanās valsts pārvaldes „oficiālajā’’ darba laikā (dalība Ministru kabineta, Saeimas frakcijas un koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, individuālās tikšanās ar kultūras nozares profesionāļiem, ministrijas sapulces u.c.), gan arī pasākumi, kuros kultūras ministram kā reprezentatīvai un kultūras nozari pārstāvošai politiskai personai jāpiedalās arī pēc valstī noteiktā oficiālā darbalaika beigām.
Ministra darba pienākumos ietilpst arī dalība dažādu nozarei nozīmīgu pasākumu oficiālā atklāšanā, tostarp arī Latvijas reģionos: nozares balvu pasniegšanas ceremonijās, teātru pirmizrādēs, koncertu, izstāžu atklāšanās, kā arī izcilu kultūras darbinieku jubilejas un piemiņas vakaros. Ir tikai dabiski, ka ministre ar savu klātbūtni apliecina cieņu un novērtējumu izciliem māksliniekiem, piedaloties pasākumos arī brīvdienās, kas arī ir ārpus likumā noteiktā 8 stundu darba laika.
Jūsu norādītajā dienā ministre dienas lielāko daļu strādāja ar dokumentiem un pienākošos pusdienas pārtraukumu izmantoja savām privātajām vajadzībām. Plkst.17.00 ministre tikās ar sava biroja darbiniekiem, lai gatavotos svētdien un pirmdien gaidāmajai tikšanās ar triju Baltijas valstu kultūras ministriem Viļņā. Komandējumā uz Viļņu ministre devās svētdien plkst. 11.30.”
Foto no sejas.lv
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
