papildināts - Dombrovskim neesot nekādas daļas par ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus
PIETIEK07.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim nav nekādas daļas par viņa valdības ministriem, kas darba laikā apmeklē skaistumkopšanas salonus, un viņam nekas arī nav sakāms ne par to, vai viņa vadītajā Ministru kabinetā šāda prakse ir vispārpieņemta vai šis ir tikai izņēmuma gadījums, ne par to, kā tieši Ministru prezidents rīkosies, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Šāda ir premjera reakcija uz ziņām par kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kas 28. septembrī būtisku darba dienas daļu pavadījusi, apmeklējot skaistumkopšanas salonu.
Kultūras ministri piektdien portāls sejas.lv bija pieķēris, pašā karstākajā darba laikā dodoties uz tirdzniecības centrā Olympia esošo skaistumkopšanas salonu HairRiga, kur viņa, kā ziņoja portāls, „veica dažādas skaistumkopšanas procedūras, salonā pavadot vairākas stundas”.
To, ka salona apmeklējums tiešām prasījis vairākas stundas, Pietiek sākotnēji neoficiāli apliecināja arī salonā, gan piebilstot, ka nevarot izpaust nekādas konkrētas ziņas par savu klientu vajadzībām un izmantotajām procedūrām.
Taču pašas kultūras ministres skatījumā nelielā pastaiga darba laikā esot aizņēmusi tikai stundu un divdesmit minūtes, un ministres preses pārstāve nespēja izskaidrot, ar ko gan varētu būt izskaidrojama ievērojamā starpība Jaunzemes-Grendes un trešo personu laika aplēsēs.
Savukārt otrdien versijas jau bija mainījušās, un nu salons apgalvo, ka ministre tajā uzturējusies pat īsāku laiku nekā tā stunda un divdesmit minūtes, par ko ziņoja Jaunzemes-Grendes preses sekretāre, - ministre salonā esot uzkavējusies tikai un vienīgi vienu stundu.
Taču šī bija vienīgā skaidrā un konkrētā Jaunzemes-Grendes sniegtā atbilde uz viņai uzdotajiem jautājumiem - kādu iemeslu dēļ viņa 28. septembrī skaistumkopšanas salonu apmeklēja darba dienas laikā, cik ilgu darba dienas daļu ministre pavadīja skaistumkopšanas salonā, vai par minēto darba dienas daļu vai visu darba dienu ministre bija pieprasījusi un saņēmusi bezalgas vai apmaksātu atvaļinājumu, cik bieži ministre darba dienu izmanto šādām vajadzībām un kā ministre skaidro viņas nodokļu maksātāju apmaksātā darba laikā izmantošanu šādām personiskām vajadzībām.
Uz visiem šiem jautājumiem sniegto Jaunzemes-Grendes atbildi publicējam pilnībā:
„Ministra darbadiena savas specifikas dēļ neietilpst un nevar ietilpt Darba likumā noteiktajās 8 darba stundās - no plkst. 8.30 līdz plkst. 17, kā arī 40 stundu darba nedēļā.
Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes darbadiena visbiežāk sākas jau plkst. 7.00 un beidzas ap plkst. 21 vai pat plkst. 22 vakarā. Ministres darbadienu veido gan darba tikšanās valsts pārvaldes „oficiālajā’’ darba laikā (dalība Ministru kabineta, Saeimas frakcijas un koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, individuālās tikšanās ar kultūras nozares profesionāļiem, ministrijas sapulces u.c.), gan arī pasākumi, kuros kultūras ministram kā reprezentatīvai un kultūras nozari pārstāvošai politiskai personai jāpiedalās arī pēc valstī noteiktā oficiālā darbalaika beigām.
Ministra darba pienākumos ietilpst arī dalība dažādu nozarei nozīmīgu pasākumu oficiālā atklāšanā, tostarp arī Latvijas reģionos: nozares balvu pasniegšanas ceremonijās, teātru pirmizrādēs, koncertu, izstāžu atklāšanās, kā arī izcilu kultūras darbinieku jubilejas un piemiņas vakaros. Ir tikai dabiski, ka ministre ar savu klātbūtni apliecina cieņu un novērtējumu izciliem māksliniekiem, piedaloties pasākumos arī brīvdienās, kas arī ir ārpus likumā noteiktā 8 stundu darba laika.
Jūsu norādītajā dienā ministre dienas lielāko daļu strādāja ar dokumentiem un pienākošos pusdienas pārtraukumu izmantoja savām privātajām vajadzībām. Plkst.17.00 ministre tikās ar sava biroja darbiniekiem, lai gatavotos svētdien un pirmdien gaidāmajai tikšanās ar triju Baltijas valstu kultūras ministriem Viļņā. Komandējumā uz Viļņu ministre devās svētdien plkst. 11.30.”
Foto no sejas.lv
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
