papildināts - Dombrovska valdība vilcienu iepirkumu mēģina izbeigt pēdējā „pieklājīgajā brīdī”
PIETIEK22.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valdības lēmums par AS Pasažieru vilciens iepirkuma pārtraukšanu, kas, visticamākais, liks Latvijai zaudēt 100 miljonus latu no ES Kohēzijas fonda, tiek apspriests brīdī, kad faktiski ir zuduši pēdējie šķēršļi šī iepirkuma pabeigšanai un līguma noslēgšanai: kā Pietiek informējuši avoti valdībā, Ministru kabinets jau ir saņēmis drošas ziņas, ka Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts DG MARKT, kas izskata iepirkuma konkursā zaudējušās Šveices firmas Stadler iesniegto sūdzību par iepirkuma rezultātiem, gatavo lēmumu šveiciešu sūdzības noraidīšanai.
„Līdz ar to pašlaik ir pēdējais brīdis, kad Valda Dombrovska valdībai vēl iespējams, tā sacīt, „pieklājīgi”, atsaucoties uz milzīgajām neskaidrībām, ko var radīt Stadler sūdzība, izbeigt iepirkumu vispār un tad, kad par DG MARKT lēmumu kļūs zināms oficiāli, teikt – diemžēl nu jau ir par vēlu. Protams, reāli tā ir tāda nezinīšu spēlēšana un riskēšana ar to, ka var atklāties – par informāciju no DG MARKT ir bijis zināms jau iepriekš,” Pietiek šo situāciju skaidroja avots Satiksmes ministrijā.
Amatpersona norādīja – protams, DG MARKT lēmums nekādā veidā nenozīmēšot to, ka ar Pasažieru vilciena iepirkumu tiešām viss ir pilnīgā kārtībā, jo šāds jautājums tur vispār netiek apskatīts; taču ar to tiktu likvidētas faktiski jebkādas šaubas par Stadler izredzēm, turpinot sūdzēties par konkursa uzvarētāja – Spānijas uzņēmuma piedāvājuma detaļām attiecībā uz vilcienā noteikto minimālo sēdvietu un saliekamo sēdekļu skaitu, kā arī par šā gada maijā veiktajām izmaiņām konkursa nolikuma jēdzienā „vienota platforma elektriskajam un dīzeļvilcienam”.
Informācija, ko no DG MARKT saņēmusi Dombrovska valdība, liecina – EK struktūra uzskata, ka būtībā Stadler sūdzībai nav pamata, jo šis pretendents iepirkuma procedūras otrajā kārtā šis pretendents pats savu piedāvājumu nemaz nav iesniedzis.
Tikko DG MARKT lēmums būs pieņemts, par to vispirms tiks informēts sūdzības iesniedzējs – Stadler. Taču vienlaikus informāciju saņems arī Latvijas valdība, lai tā būtu lietas kursā, ka sākas mēnesi ilgais periods papildu informācijas iesniegšanai.
Ministrijas pārstāvis, kas Pietiek atzina, ka viņam ministra Roņa slepenais ieteikums valdībai Pasažieru vilciena iepirkumu izbeigt šķietot ārkārtīgi riskants un nepārdomāts, kā uz lielāko riska faktoru norādīja uz iespēju neatgriezeniski pazaudēt ES finansējumu Latvijas pasažieru vilcienu modernizēšanai. „Ministrijas pieņēmumam, ka izdosies pārcelt ES finansējumu, nav pamata - nav pat zināms, kādas turpmāk būs EK prioritātes un vai transporta atjaunošana būs starp tām. Tas ir, maigi izsakoties, ļoti riskanti – kaut, protams, neviens jau par Latvijas pazaudētiem 100 miljoniem neatbildēs,” norādīja avots.
Tāpat Satiksmes ministrijas pārstāvis norādīja uz otrdienas valdības sēdei sagatavotajā slepenajā dokumentācijā atrodamo norādi uz gatavību vispār atteikties no Stadler sūdzībā jau pieminētās „vienotās platformas elektriskajam un dīzeļvilcienam”. Tas nozīmējot – tur, kur tagad pārvadājumiem varētu izmantot dīzeļdzinēju, būtu jābūvē infrastruktūra elektrovilcieniem, kā arī jāmodernizē esošā infrastruktūra. „Tās ir vismaz daudzu desmitu miljonu latu investīcijas, par ko pagaidām neviens nerunā,” piebilda ministrijas pārstāvis.
Nekādus oficiālus komentārus ne par otrdien plānotajiem lēmumiem saistībā ar vilcienu iepirkumu, ne par ziņām no Eiropas Komisijas Ministru kabinets pagaidām nesniedz.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
