papildināts - Dombrovska valdība vilcienu iepirkumu mēģina izbeigt pēdējā „pieklājīgajā brīdī”
PIETIEK22.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valdības lēmums par AS Pasažieru vilciens iepirkuma pārtraukšanu, kas, visticamākais, liks Latvijai zaudēt 100 miljonus latu no ES Kohēzijas fonda, tiek apspriests brīdī, kad faktiski ir zuduši pēdējie šķēršļi šī iepirkuma pabeigšanai un līguma noslēgšanai: kā Pietiek informējuši avoti valdībā, Ministru kabinets jau ir saņēmis drošas ziņas, ka Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts DG MARKT, kas izskata iepirkuma konkursā zaudējušās Šveices firmas Stadler iesniegto sūdzību par iepirkuma rezultātiem, gatavo lēmumu šveiciešu sūdzības noraidīšanai.
„Līdz ar to pašlaik ir pēdējais brīdis, kad Valda Dombrovska valdībai vēl iespējams, tā sacīt, „pieklājīgi”, atsaucoties uz milzīgajām neskaidrībām, ko var radīt Stadler sūdzība, izbeigt iepirkumu vispār un tad, kad par DG MARKT lēmumu kļūs zināms oficiāli, teikt – diemžēl nu jau ir par vēlu. Protams, reāli tā ir tāda nezinīšu spēlēšana un riskēšana ar to, ka var atklāties – par informāciju no DG MARKT ir bijis zināms jau iepriekš,” Pietiek šo situāciju skaidroja avots Satiksmes ministrijā.
Amatpersona norādīja – protams, DG MARKT lēmums nekādā veidā nenozīmēšot to, ka ar Pasažieru vilciena iepirkumu tiešām viss ir pilnīgā kārtībā, jo šāds jautājums tur vispār netiek apskatīts; taču ar to tiktu likvidētas faktiski jebkādas šaubas par Stadler izredzēm, turpinot sūdzēties par konkursa uzvarētāja – Spānijas uzņēmuma piedāvājuma detaļām attiecībā uz vilcienā noteikto minimālo sēdvietu un saliekamo sēdekļu skaitu, kā arī par šā gada maijā veiktajām izmaiņām konkursa nolikuma jēdzienā „vienota platforma elektriskajam un dīzeļvilcienam”.
Informācija, ko no DG MARKT saņēmusi Dombrovska valdība, liecina – EK struktūra uzskata, ka būtībā Stadler sūdzībai nav pamata, jo šis pretendents iepirkuma procedūras otrajā kārtā šis pretendents pats savu piedāvājumu nemaz nav iesniedzis.
Tikko DG MARKT lēmums būs pieņemts, par to vispirms tiks informēts sūdzības iesniedzējs – Stadler. Taču vienlaikus informāciju saņems arī Latvijas valdība, lai tā būtu lietas kursā, ka sākas mēnesi ilgais periods papildu informācijas iesniegšanai.
Ministrijas pārstāvis, kas Pietiek atzina, ka viņam ministra Roņa slepenais ieteikums valdībai Pasažieru vilciena iepirkumu izbeigt šķietot ārkārtīgi riskants un nepārdomāts, kā uz lielāko riska faktoru norādīja uz iespēju neatgriezeniski pazaudēt ES finansējumu Latvijas pasažieru vilcienu modernizēšanai. „Ministrijas pieņēmumam, ka izdosies pārcelt ES finansējumu, nav pamata - nav pat zināms, kādas turpmāk būs EK prioritātes un vai transporta atjaunošana būs starp tām. Tas ir, maigi izsakoties, ļoti riskanti – kaut, protams, neviens jau par Latvijas pazaudētiem 100 miljoniem neatbildēs,” norādīja avots.
Tāpat Satiksmes ministrijas pārstāvis norādīja uz otrdienas valdības sēdei sagatavotajā slepenajā dokumentācijā atrodamo norādi uz gatavību vispār atteikties no Stadler sūdzībā jau pieminētās „vienotās platformas elektriskajam un dīzeļvilcienam”. Tas nozīmējot – tur, kur tagad pārvadājumiem varētu izmantot dīzeļdzinēju, būtu jābūvē infrastruktūra elektrovilcieniem, kā arī jāmodernizē esošā infrastruktūra. „Tās ir vismaz daudzu desmitu miljonu latu investīcijas, par ko pagaidām neviens nerunā,” piebilda ministrijas pārstāvis.
Nekādus oficiālus komentārus ne par otrdien plānotajiem lēmumiem saistībā ar vilcienu iepirkumu, ne par ziņām no Eiropas Komisijas Ministru kabinets pagaidām nesniedz.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
