papildināts - „Citadele banka” arī brokeru kompānijas „MF Global” krahā pazaudējusi trīs miljonus
PIETIEK18.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts īpašumā esošā un tās ieceltu vadītāju kontrolētā Citadele banka turpina zaudēt ievērojamus līdzekļus, neinformējot par to sabiedrību, - kā rāda auditorfirmas KPMG nule publicētais pagājušā gada oktobrī sagruvušā brokeru uzņēmuma MF Global pilnais privātkreditoru saraksts, bankai uzņēmumā palikusi summa, kas līdzvērtīga gandrīz 3,2 miljoniem britu mārciņu (nepilni 2,7 miljoni latu). Kā zināms Pietiek, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība darījusi visu iespējamo, lai šos zaudējumus noklusētu.
KPMG publicētais saraksts, kas pasaulē jau izraisījis plašus un asus MF Global bijušo klientu, tagadējo kreditoru protestus par viņu privātuma pārkāpšanu, rāda, ka Citadele bankai bankrotējušajā MF Global, kas novembra sākumā pasludināja bankrotu saistībā ar neveiksmīgām investīcijām riskantajās Eiropas parādsaistībās un jau divas nedēļas vēlāk oficiāli pārtrauca darbību, palikusi summa, kas līdzvērtīga 3 177 234,35 britu mārciņām (saraksts sastādīts šajā valūtā).
Pati Citadele banka (attēlā – valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons) līdz šim par saviem zaudējumiem MF Global bankrotā nav sniegusi nekādu oficiālu informāciju, un pagaidām tā nav atbildējusi arī uz Pietiek jautājumiem - kāds ir bijis kopējais bankas līdzekļu apjoms kompānijā uz 2011. gada 1. novembri, kādu iemeslu dēļ banka izmantoja tieši minētās kompānijas pakalpojumus, kādu vēl starptautisko brokeru kompāniju pakalpojumus izmanto banka un vai bankai kopš MF Global bankrota pieteikuma ir izdevies atgūt kādu daļu no saviem līdzekļiem šajā brokeru kompānijā. Tuvākajās stundās banka solās sniegt savu skaidrojumu par šo informāciju.
Pietiek ir zināms, ka Latvijas banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība ir darījusi visu iespējamo, lai informācija par Citadele bankas un vēl pāris vietējo kredītiestāžu zaudējumiem MF Global bankrotā nekļūtu publiska. Oficiālais komisijas vadības skaidrojums līdz šim ir bijis – „MF Global bankrota ietekme uz Latviju būtu minimāla”.
Nule KPMG publiskotais MF Global kreditoru saraksts ilustrē šo minimālo ietekmi: saskaņā ar auditoru datiem līdz ar Citadele banku ABLV bankai (bijušajai Aizkraukles bankai) bankrotējušajā brokeru kompānijā palikuši 8,62 miljoni mārciņu, bet Norvik bankai – 3,21 miljons mārciņu. Salīdzinoši niecīgas summas MF Global palikušas Rietumu bankai (ar norādi – klientu konti) un Baltic International Bank – attiecīgi 181 tūkstotis mārciņu un 602 mārciņas.
Savukārt pārējo Latviju kā savu mītnes vietu uzrādījušo MF Global kreditoru saraksts ir šāds:
„Mr Arturs Plaude - 28,917.28 GBP,
Arbat Capital Group Limited – 1,039,349.52 GBP,
AS IBS Renesource Capital - 2,281.83 GBP,
Mr Martins Priede - 1,061.79 GBP,
Mr Peteris Kadiss - 38,605.07 GBP,
MRE LLC - 329,068.49 GBP,
Ms Kitija Bruge - 1,064.28 GBP,
Sventa Properties S.A - 4,721.39 GBP,
Chart Union Limited - 18,967.72 GBP.”
Pietiek šodien publicē visu KPMG publiskoto MF Global kreditoru sarakstu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
