papildināts - Brazovskis noliedz, ka kušinātu "Norvik bankas" problēmas; bankai liela kapitāla nepietiekamība
PIETIEK23.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc nogudījumu apjoma astotajai lielākajai Latvijas kredītiestādei Norvik banka mēneša laikā jāpalielina savs pamatkapitāls par aptuveni 50 miljoniem latu, citādi var nākties lemt par tās darbības apturēšanu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko otrdien vilcinājās komentēt pati banka, bet vismaz daļēji apstiprināja banku uzraugi.
Valsts garantēto noguldījumu apjoms Norvik bankā ir aptuveni 204 miljoni latu, kas ilustrē bankas problēmu iespējamās sekas valsts finanšu sistēmai. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis, apstiprinot, ka problēmas ar Norvik eksistē, Pietiek noraidīja iespējamos pārmetumus par nepietiekamu bankas uzraudzību.
FKTK jau jūnijā, reaģējot uz pazīmēm par Norvik kapitāla nepietiekamību, noteikusi bankai ierobežojumus, faktiski apturot kredītu izsniegšanu, uzsver Brazovskis, par kura pārapstiprināšanu amatā ceturtdien jābalso Saeimai. "Tā nav ne drāma, ne traģēdija. Ir problēma, un mēs strādājam, lai tā tiktu atrisināta," saka FKTK otrā persona. Pati banka otrdien uz Pietiek lūgumu komentēt šīs ziņas kavējās, solot atbildēt tuvāko dienu laikā.
Brazovskis nenoliedz Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka FKTK jau trešo mēnesi Norvik bankā veic pastiprinātu uzraudzību. Viņš ir pārliecināts, ka saskaņā ar to grafiku, kas apstiprināts sarunās ar bankas īpašniekiem, Norvik spēs izpildīt FKTK prasību par pamatkapitāla palielināšanu. Jautāts, vai runa varētu būt par aptuveni 50 miljoniem latu, ko Pietiek minējuši ar banku sfēru saistīti cilvēki, Brazovskis piekrītoši pamāj.
FKTK padomes priekšsēdētāja vietnieks noraida aizdomas, ka Norvik problēmas, par kurām banku aprindās runā jau nedēļām ilgi, tiek "kušinātas", lai neradītu papildu jautājumus par nepietiekamu banku uzraudzību, kas varētu vēl vairāk apdraudēt viņa pārvēlēšanu amatā. "Man nav jēga kaut ko kušināt, es mēģinu to problēmu risināt, un pēc tā grafika, kāds ir apstiprināts, tas ir iespējams. Tuvākajā mēnesī viņiem [Norvik] tas ir jāizdara [par vairākiem miljoniem latu jāpalielina pamatkapitāls]," savu pozīciju skaidro Brazovskis.
FKTK otrā persona nekomentē Pietiek rīcībā esošās ziņas par faktisko situāciju ar Norvik bankas kapitāla nepietiekamību, kā arī spekulācijas ap bankas iespējamiem pircējiem. Tieši jauna investora piesaiste tiek uzskatīta par Norvik glābiņu, bet ziņas par pārdošanas darījuma izredzēm, kur sarunās figurē viens no Ungārijas bagātākajiem baņķieriem, ir pretrunīgas.
Bankas problēmas pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas sākušās pēc tam, kad finanšu grūtībās nonākuši un Norvik pamatkapitāla atbilstību likumā noteiktajam un banku uzraugu prasītajam līmenim nav spējuši nodrošināt Norvik lielākie īpašnieki - Islandes Straumborg grupa. Šobrīd notiek aktīvi centieni piesaistīt jaunu stratēģisko investoru, kurš varētu atrisināt bankas problēmas, bet vērtējumi par izredzēm situāciju noregulēt atšķiras. Pēc vairāku banku sfēras pārstāvju teiktā, Norvik risina sarunas ar vienu no Ungārijas bagātākajiem cilvēkiem, vietējās Granit bank īpašnieku un nekustamo īpašumu projektu attīstītāju Šandoru Demjanu. Neoficiāli izskan, ka pēc tam, kad potenciālā investora pasūtītajā due diligence atklājies, ka kapitāla nepietiekamība varētu būt vismaz divtik lielāka, nekā to konstatējuši Latvijas banku uzraugi, darījums apstājies.
Otrdienas vēlā vakarā, pēc Pietiek publikācijas izplatītā paziņojumā FKTK gan apgalvoja, ka "jau piesaistīts labi pazīstams ungāru investors Šandors Demjans, kurš pamatkapitālā ieguldījis vairāk nekā 5 miljonus eiro un ieguldīto daļu plāno palielināt atbilstoši apstiprinātajam grafikam".
Taču uz Pietiek jautājumu, kā FKTK var apliecināt, ka tās minētie 5 miljoni bankas pamatkapitālā patiešām ieguldīti, komisijas preses pārstāve nespēja sniegt skaidru atbildi un otrdien pēc desmitiem vakarā ieteica par šo jautājumu "sazināties ar banku".
Savukārt banka otrdienas vēlā vakarā paziņoja, ka tai esot "apmaksāts pamatkapitāla palielinājums par vairāk kā 11,6 miljonu eiro. Pamatkapitāls palielināts, piesaistot nozīmīgu ārvalstu investoru no Ungārijas". Pēc palielinājuma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā Bankas apmaksātais pamatkapitāls būšot Ls 65 568 589.
Ungāru investors Demjans ir attīstītājkompānijas TriGranit Development Cooperation priekšsēdētājs un uzņēmuma TriGranit Development Limited akcionārs, kā arī Ungārijas bankas Granit Bank īpašnieks.
FKTK paziņojumā tiek citēts komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Līdz šim jau veikti pienācīgi soļi, piesaistot stratēģisko investoru AS Norvik banka, kas ļaus nodrošināt bankas ilgtspējīga biznesa attīstību. Investora piesaistes process notiek ciešā FKTK uzraudzībā." Pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi tikšot izmantoti, lai stiprinātu bankas kapitālu un bankas pozīcijas gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū.
Vadoties pēc Lursoft datubāzē pieejamajā Norvik bankas 2011. gada pārskatā norādītā, pērnā gada beigās bankas pamatkapitāls bija 37,3 miljoni latu, kā arī šim pārskatam pievienotajā vadības ziņojumā minēts, ka 2012. gada martā izsludināta pamatkapitāla palielināšana par 15 miljoniem latu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, bankas pamatkapitāla palielināšanu par 15 miljoniem latu pieprasījusi FKTK, kas arī izdarīts.
Tomēr vēlāk banku uzraugu pārbaudē atklāts, ka Norvik banka šīs prasības izpildei realizējusi neatļautu shēmu un šī pamatkapitāla palielināšana bijusi fiktīva. Proti, pamatkapitāla palielināšanai izmantota shēma ar aizdevumu trešajai personai, kas no pašas Norvik bankas iegūto aizdevumu nodevusi bankas akcionāru rīcībā, kuri to tālāk izmantojuši pamatkapitāla palielināšanai. Faktiski tas nozīmē - FKTK atklātā kapitāla nepietiekamības problēma pēc būtības nav atrisināta.
Reaģējot uz to, FKTK pieprasījusi veikt jaunu pamatkapitāla palielināšanu, šoreiz par aptuveni 36 miljoniem latu. Kopsummā runa ir par aptuveni 50 miljonu latu nepieciešamo injekciju bankas pamatkapitālā, ko sarunā ar Pietiek negribīgi apstiprināja arī Brazovskis. FKTK minētie 5 miljoni eiro un pašas bankas minētie 11,6 miljoni eiro ir tikai daļa no šīs summas.
Pēc aktīvu apmēra 2011. gada beigās Norvik banka bija 10.-11. lielākā starp visām Latvijas bankām, bet noguldījumu apmēra ziņā ierindojas 8. vietā. Kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati, Norvik bankas tirgus daļa veido 3%. Bankas kontrolpaketes (51,3%) īpašnieks kopš 2006. gada ir Islandes uzņēmums Straumborg ehf, pārējās bankas akcijas pieder diviem uzņēmējiem Jurijam Šapurovam un Andrejam Svirčenkovam (katram pēc Lursoft datiem pieder pa 19,77%). Pirms islandiešu investora piesaistīšanas Norvik bankas kontrolpakete piederēja vairākiem vietējiem miljonāriem, kuri pārstāv Mono grupu, bankas nosaukums bija Lateko banka. Tieši Šapurovs esot galvenais sarunu vedējs īpašnieku kontaktos ar banku uzraugiem un iespējamajiem investoriem.
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
