papildināts - Arī Māris Gulbis kandidē uz KNAB šefa krēslu, kopā - 13 pretendentu
PIETIEK20.09.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis pieteicies konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, bet kopā uz to pretendē 13 cilvēki, tostarp trīs KNAB vadoši darbinieki. Pietiek publicē pilnu pretendentu sarakstu.
Konkurss uz KNAB šefa amatu noslēdzās pirmdien darba dienas beigās. KNAB šefa vieta kļuva vakanta pēc tam, kad Saeima jūnija vidū no šī amata atbrīvoja bijušo KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti. Pamats Vilnīša atbrīvošanai bija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās komisijas, kas izvērtēja Vilnīša atbilstību amatam, lēmums. Komisija secināja, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis likumpārkāpumus. Konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts 18.augustā.
Pilns pretendentu saraksts ir šāds:
|
1. |
Kalvis Vītoliņš |
SIA „Biznesa un juridiskā prakse” īpašnieks, konsultācijas loģistikā, transporta un dzelzceļa risinājumos, robežšķērsošanā un nodokļu jautājumos. |
|
2. |
Gunārs Bērziņš |
Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra Informācijas tehnoloģiju drošības administrators. |
|
3. |
Ruta Mekša |
Juridiskās koledžas pasniedzēja. |
|
4. |
Gunārs Cāzers |
IK „Musa international” detektīvaģentūras vadītājs. Jurists. |
|
5. |
Kristaps Sautiņš |
Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults. |
|
6. |
Māris Gulbis |
SIA Pireja juridiskais pārstāvis, |
|
7. |
Jaroslavs Streļčenoks |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks. |
|
8. |
Armands Stumbergs |
Zvērinātu advokātu birojs "Liepiņš un partneri", zvērināts advokāts, |
|
9. |
Jānis Uzulēns |
SIA P-KOLADA, dalībnieks, valdes loceklis, |
|
10. |
Aivars Bauers |
šobrīd – nav darba attiecībās, |
|
11. |
Ilze Jurča |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas vadītāja. |
|
12. |
Lienīte Šikore |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja. |
|
13. |
Vladislavs Bautris |
AIKNC eksperts "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumu sniegšana kvalitātes paaugstināšanai"; Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts. |
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
