papildināts - „airBaltic” no Flika uzņēmuma paklusām par 9 miljoniem atpircis skandalozās preču zīmes
PIETIEK08.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās aviokompānijas airBaltic preču zīmes, kuras 2009. gadā paklusām bija nodotas toreizējā kompānijas prezidenta Bertolta Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS), airBaltic pagājušā gada rudenī no Flika uzņēmuma tikpat paklusām atpirkusi par 9,13 miljoniem latu, - to atklāj Lursoft datu bāzē nule publiskotais airBaltic pagājušā gada pārskats.
„2011. gada novembrī Sabiedrība [t.i. airBaltic] no BAS iegādājās sekojošos zīmolus un preču zīmes: airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel, BalticTaxi, AirBalticHotels, BalticMiles. Iegādes cena bija EUR 13 000 tūkstoši (LVL 9136 tūkstoši),” – šādas ziņas par paklusām veikto darījumu atrodamas airBaltic gada pārskatā.
Kā zināms, BAS īpašumā airBaltic preču zīmes nonāca 2009.gada beigās kārtējā Flika īpatnā darījuma rezultātā – faktiski tāpēc, lai uzlabotu airBaltic bilanci. Taču plašāka sabiedrība un, cik zināms, arī valsts kā lielākais akcionārs par to uzzināja tikai būtiski vēlāk, pēc uzņēmuma kārtējā gada pārskata publiskošanas.
Turklāt arī pēc tam bija zināms tikai tas, ka airBaltic solījies par šīm preču zīmēm samaksāt 13 miljonus eiro (9,13 miljonus latu), taču tas, cik patiesībā BAS samaksājis, tā arī nebija skaidrs.
Savukārt vēl pēc tam kļuva zināms, ka BAS reizē ar tam piederošajām preču zīmēm ieķīlāts nu jau bēdīgi slavenajam Vladimiram Antonovam piederošajā Latvijas Krājbankā un Snoras bankā, ķīlu novērtējot uz 31 miljonu latu.
Vēl pagājušā gada martā toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis publiski apgalvoja, ka valsts šīs preču zīmes nekādā gadījumā neatpirkšot, - esot jāstrādā pie tā, lai pati aviokompānija varētu atpirkt preču zīmes no saviem akcionāriem.
Kā redzams, līdz ar aviokompānijas nonākšanu pilnīgā valsts kontrolē darījums arī ir veikts. Nekāda sīkāka informācija par notikušo darījumu gan nav pieejama. Trešdien preses konferencē airBaltic pašreizējais izpilddirektors Martins Gauss atzina tikai to, ka šī atpirkšana esot bijusi vienīgais veids, kā šīs preču zīmes atgūt.
"Nevaram vienkārši paņemt to, kas mums nepieder. Zīmolu jautājums ir nozīmīgs. Daudzas kompānijas var pārdot zīmolu, bet joprojām to izmantot, taču airBaltic pieder zīmols un tas ir spēcīgs aktīvs, tāpēc vēlējāmies atgūt kontroli pār to," skaidroja Gauss.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
