papildināts - "Vienotības" iecienītā "Prudentia" "Liepājas metalurgam" sāk virzīt "Parex variantu"
PIETIEK03.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pretēji premjera Valda Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka publiskajiem apgalvojumiem, ka Liepājas metalurgs nekad nekļūšot par vēl vienu Parex, abu amatpersonu pārstāvētās Vienotības iecienītais konsultants Prudentia Advisers kritiskā stāvoklī esošajam uzņēmumam sācis virzīt tieši šādu variantu. Prudentia Advisers uzņēmuma lielajiem akcionāriem nosūtījis oficiālu vēstuli, piedāvājot savas akcijas pārdot valstij par vienu latu. Pietiek šodien publisko šo piedāvājumu.
"Jums tiek izteikts sekojošs piedāvājums: Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans pārdod visas sev piederošās akcijas (kopā 93%) Liepājas metalurga lielākajiem kreditoriem vai to norādītām personām par kopējo cenu Ls 1 (katram no pārdevējiem)," - ar šādu piedāvājumu pie trim uzņēmuma lielajiem akcionāriem vērsies Prudentia Advisers, ko kā konsultantu oficiāli piesaistījis Liepājas metalurga kreditoru klubs.
Tieši šāds solis, kas ir faktiski identisks savulaik īstenotajam Parex bankas "glābšanas" plānam uz valsts rēķina, Ģirtam Rungainim un Jānim Lielcepurem netieši piederošās SIA Prudentia Advisers skatījumā varētu "radīt priekšnosacījumus SIA Prudentia Advisers pārstāvēto kreditoru iespējamajiem potenciāli veicamajiem uzņēmuma Liepājas metalurgs glābšanas pasākumiem".
Prudentia Advisers oficiālajā piedāvājumā īpaši norādīts, ka Lipmanam par latu būtu jāatdod ne tikai tās akcijas, kas pašlaik ir viņa īpašumā, bet arī tās, kuras viņš pašlaik ir pirmajā instancē attiesājis no Zaharjina. Piedāvājumā vēl īpaši norādīts, ka Lipmanam pašam no savas kabatas būtu jāsedz arī visi tiesas izdevumi.
Lai gan Vilks un Dombrovskis iepriekš ir mēģinājuši norobežoties no Prudentia darbībām, Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš vēstulē īpaši norādījis - šis piedāvājums sākt īstenot "Parex variantu" izteikts, balstoties "uz SIA Prudentia Advisers apkopotajiem tās pārstāvēto uzņēmuma Liepājas metalurgs kreditoru viedokļiem".
Tiesa, tai pašā laikā vēstule neapliecinot un negarantējot konkrētu darbību vai apstākļu iestāšanos no SIA Prudentia Advisers pārstāvēto Liepājas metalurga kreditoru puses, akcionāriem izpildot šajā vēstulē minētos nosacījumus. "Attiecīgi SIA Prudentia Advisers neuzņemas atbildību par SIA Prudentia Advisers pārstāvēto Liepājas metalurga kreditoru lēmumu pieņemšanu šajā vēstulē minēto nosacījumu izpildes aspektā," minējis Krastiņš.
Šo piedāvājumu Prudentia izteikusi, "balstoties uz noslēgto līgumu ar AS Liepājas metalurgs lielākajiem kreditoriem (AS Latvenergo, AS Citadele banka, AS SEB banka, Stemcor Limited un LR Finanšu ministrija), kur SIA Prudentia Advisers sniedz konsultācijas, t.sk. veic sarunas ar AS Liepājas metalurgs lielākajiem akcionāriem".
Savukārt Lipmans jau piektdienas vakarā paziņoja, ka "ne kreditori, ne to konsultanti nav iedziļinājušies reālajā situācijā un apstākļos, ar ko pašlaik saskaras Liepājas metalurgs, un nesaprot, cik graujošas sekas sagaida uzņēmumu, tā darbiniekus un Liepājas apkaimi pēc konsultantu piedāvātā plāna realizācijas".
„Vistrakākais šajā situācijā ir tas, ka vēl līdz šai dienai, lai gan esmu vairākkārtīgi izteicis piedāvājumu uzņēmumam piesaistīt stratēģisku investoru, kas palīdzētu glābt uzņēmumu, es neesmu saņēmis valdības un pārējo uzņēmuma akcionāru atbildi. Biznesa vidē, turklāt šādā situācijā, ir taču saprotami, ka potenciālais investors, lai iesaistītos uzņēmuma glābšanā, vēlas iepazīties ar auditoru atzinu par Liepājas metalurga esošo stāvokli, tomēr valdība neuzskata par svarīgu iepazīstināt ar to,” paziņoja Lipmans. Pašlaik piedāvātais plāns izskatoties pēc mēģinājuma nogremdēt Latvijas lielāko metalurģijas uzņēmumu.
Pietiek šodien publisko Prudentia Advisers vēstuli Liepājas metalurga akcionāriem.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
