„Panorāma” ir esošās varas propagandas rupors ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no reālās dzīves šeit un tagad Latvijā
Aldis Gobzems17.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otro vakaru noskatījos Panorāmu. Gribēju saprast, vai nekļūdos, sakot, ka visi, kuri skatās Panorāmu, ir safrizētas tukšpauru aitas. Pēc teorijas tam būtu jābūt ziņu raidījumam, bet tā ir primitīva propaganda tukšpauru auditorijai.
Trīs sižeti par karu. Pusgadu no kara sākuma. Pat pieņemot, ka tās ir ziņas, kvalificēt var kategorijā “vecas ziņas”. Skaidrs, ka trīs sižeti par karu ir tikai tamdēļ, lai masētu smadzenes. Nevis trīs sižeti par to, kas izdarīts siltumapgādes jomā, par netīro Rīgu un faktu, ka nozog miljonus pat uz pieminekļa nojaukšanu.
Tālāk Aglona. Atkal kara kontekstā. Nevis par kristiešu svētkiem, salīdzinājumi par citām valstīm, bet tupa mauc priekšā uzrakstītu propagandas tekstu, kam nekāda sakara nav ar kristietību. Starp citu, karo savā starpā kristieši, par to arī ne vārda.
Panorāma ir esošās varas propagandas rupors par nodokļu maksātāju naudu ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no reālās dzīves šeit un tagad Latvijā.
Ā, tad seko murgains sižets (pēc kara sižetiem) par Afganistānas sieviešu tiesībām. Pašiem nav, ko ēst, bet aktuālu problēmu atraduši, cīnīsies tagad par Afganistānas sieviešu tiesībām. Sieviešu izglītība Afganistānā 2.5 min. Bet kāpēc nav par Kongo vai Tanzānijas sieviešu tiesībām, tur viss labi? Tad vēl - kaut kādi Baltkrievijas bēgļi ziņo… ja karš nebeigsies, tad Baltkrievijai arī vāks.
Un tas viss 12 minūtēs! Ap to laiku tante Bauskā ar adīkli un brošu ir iztukšpaurēta pēc pilnas programmas. Visa dzīve Latvijā, korupcija, varas arogance pret tautu, netīrība, alkoholisms, nesaimnieciskā Rīgas vadība, izbijis čekists taisās par premjeru, tas viss vienalga, ka tik nav karš Ukrainā. Sīrijā, Palestīnā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos - tas pie d…sas. Tur var bliezt.
Tālāk nākamais sižets par Salmanu Rušdi. Rakstnieks ASV, kas sašauts un pieslēgts plaušu ventilatoram.
Tālāk. Erevānas tirgū sprādziens. 20.14 (precīzs laiks) beidzot Latvijas ziņas. Par kombainu, kas aizdedzies. Nē, šis nav humora raidījums. Tā ir Vremja labākajās tradīcijās ieturētā Panorāma.
Tātad sabiedriskais medijs par nodokļu maksātāju naudu tikai 15. minūtē pievēršas Latvijas ziņām. Un tad arī svarīgākais ir degošs kombains. Piekritīsiet, ka tas ir, maigi izsakoties, pilnīgs sviests.
Bet īstenībā tas nav nejauši. Tas ir apzināti, lai novērstu sabiedrības uzmanību no būtiskā. Un klajas propagandas uzdevums ir tieši tāds.
Panorāma jau sen vairs nav ziņas pēc definīcijas. Man pietika ar diviem vakariem, lai saprastu, ka Panorāmu skatās pilnīgi stulbi cilvēki. Visi, kuri skatās Panorāmu, neciena ne sevi, ne savu valsti. Bet ir tikai safrizētas tukšpauru aitas varas vajadzībām.
Post Scriptum. Panorāmā, protams, nebija sižeta par to, ka uz vandālisma, apzīmētu un nodrupušu māju fona pašā Rīgas centrā 200 metrus no Brīvības pieminekļa cilvēkiem ar kustību traucējumiem sabiedriskā transporta pieturā nav pat kur apsēsties.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
