Palīdzot Rejai šobrīd, tiek palīdzēts arī tiem, kam palīdzība būs nepieciešama nākotnē
Zanda Briķe03.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rejas stāstu var iedalīt divās daļās – pirmā, kurā viņa pēc iekļūšanas malumednieku lamatās vairākus mēnešus mēģināja sadzīvot ar savām neesošajām kājiņām, un otrā – kur viņas dzīvei tiek dota iespēja no jauna uzsākties pilnvērtīgi!
Tajā novembra dienā, kad Reja pārnāca, es nezināju neko – ne to, kā viņai palīdzēt, ne to, kurš mans lēmums ir vispareizākais. Es vien ļāvos savam iekšējam impulsam, ko es pēc tam gan smejoties dēvēju par drosmes trūkumu – atstāt Reju dzīvu un tālāk ļauties nezināmajam.
Brīdī, kad publicēju savu pirmo lūgumu pēc palīdzības, es sapratu – eu, bet mums var izdoties! Tas nekas, ka tajā pašā dienā mirkli pirms sava sauciena pēc palīdzības es uz Reju skatījos ar šausmās saķertu galvu un domāju – ko es esmu izdarījusi un kāpēc es viņu neiemidzināju?!
Ziedotāju atsaucība bija fenomenāla un mums izdevās kopā savākt ap 3000 EUR, ar ko tika nosegti abi Rejas kāju īsināšanas operāciju rēķini, pēcoperācijas ārstēšana un uzturēšana, iebruģēts nepārprotams ceļš uz Rejas spēju kādreiz atkal staigāt. Pašreiz mums ir palikuši ap 600 EUR no šīs summas, un mums ir nepieciešams vēl mazdrusciņ palīdzības, lai spētu spert pirmos soļus uz Mēness.:)
Šo trešdien tika veikta Latvijā pirmreizēja, unikāla operācija - Rejas kājiņās tika ievietoti implanti, pie kuriem vēlāk stiprinās protēžu otro daļu – mākslīgās kājiņas. Operācija tika veikta būtībā pēdējā brīdī – garākā kājiņa visus šos mēnešus apņēmīgi dzīvoja savu brūču pilno dzīvi, kauls no iekšpuses plēsa pušu ādu, sagādājot ne mazums raižu man un pašai Rejai. Brīdī, kad veica implantēšanas operāciju, atklājās, ka arī otrā kājā ir sācies iekaisums un ir sācis krāties šķidrums.
Kopējās ārstēšanas izmaksas būs ap 1000 EUR atkarībā no tā, cik ilgi Reja pavadīs stacionārā (pašreiz iesaka atstāt viņu stacionārā vismaz 15-30 dienas, lai maksimāli izslēgtu iespēju, ka operētajās kājās varētu rasties infekcija un implanta atgrūšana).
Papildus nepieciešamie izdevumi ir ap 600 EUR Rejas kāju otrās daļas izveidei. Esmu ļoti pateicīga visiem, kas jau atsaucās Rejas stāstam, un atkārtoti lūdzu palīdzību, lai šo sekmīgi uzsākto un neizmērojami vērtīgo darbu spētu paveikt līdz galam un lai Reja pēc mēneša spētu nostāties pati uz savām kājām.
Tā bija necerēta veiksme, ka par Rejas situāciju ieinteresējās veterinārārsts, kas jau iepriekš ir lūkojies uz dzīvnieku protezēšanas iespējām un vēlas šo tēmu Latvijā zinātniski attīstīt un izpētīt. Tādējādi šī stāsta fundamentālais mērķis ir ilgtspējīgums un pielietojamība. Pētījuma autors uzsver, ka var jau pasūtīt un ievietot gatavu implantu no ārzemēm par 5000 EUR, bet viņš vēlas noskaidrot, cik daudz ir iespējams paveikt Latvijā un cik šīs iespējas izmaksā, un tas var kļūt par pamatu turpmākai praksei.
Mums arī nesavtīgu palīdzību ir snieguši citi visdažādākā veida profesionāļi – gan ar padomiem, gan materiāliem, gan konsultācijām – kopā izveidojot ap mums apbrīnojamu drošības loku.
Grūtos brīžos mani stiprina saņemtā atsaucība un doma, ka, palīdzot Rejai šobrīd, tiek palīdzēts arī tiem, kam palīdzība būs nepieciešama nākotnē.
Rejas stāsta sākums ir šeit:
https://www.facebook.com/zanda.brike/posts/1946290902074052
Konts: LV67UNLA0050004126510
Saņēmējs: Zanda Briķe
Mērķis: Rejas protezēšanai
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
