Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik daudz spekulāciju un sazvērestības teoriju kā pēdējā nedēļā sen nav gadījies lasīt un dzirdēt. Vispirms jau ap naudas summu, kas it kā atrasta Uģa Magoņa mašīnā. “It kā” es rakstu tāpēc, ka oficiālas informācijas nav bijis. Toties es labi atceros, ka 2009. gadā presi pārplūdināja informācija – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem slimnīcā izņemts vairāk par pusmiljonu latu.

Šī ziņa lēkāja no viena preses izdevuma uz otru, bet KNAB to ne apstiprināja, ne noliedza. Tikai pēc vairākiem gadiem kaut kur pavīdēja oficiāla ziņa, ka tas pusmiljons kādam no valdes locekļiem esot bijis nekustamā īpašuma domājamās daļās un vērtspapīros.

Kopš laika, kad Jutas Strīķes kolēģi ieskrēja Bērnu slimnīcā, iešāva griestos un apcietināja dažus celtniekus, uzraugus un slimnīcas valdes locekļus, t.sk. kādu iespējamu partijas kasieri, pagājuši vairāk nekā seši gadi. Toreiz apcietinātie celtnieki ceļ, uzraugi uzrauga, bet Bērnu slimnīcai ir iecelta cita valde atbilstoši tā laika valsts vadības uzstādījumiem.

Par to pusmiljonu vēl divas atziņas. Ja mēs zinām, ka Uģa Magoņa kā “Latvijas Dzelzceļa” līdera attiecībās ar Krieviju figurēja skaitļi miljardos, tad varam būt droši – puse miljona viņam ir summa, kāda viņa rokās bijusi daudzkārt. Krievijā pēdējo gadu ekonomikas krīze atgriezusi skaidras naudas norēķinus, turklāt bez norēķiniem vienmēr bijuši “otkati”. Mēs varam minēt, cik liela bijusi “otkatu” sadarbība ar Krievijas tranzītbiznesu, bet jādomā, ka šīs summas skaidrā naudā ir pārsniegušas simtus miljonus.

Būsim reālisti – mēs dzīvojam kaimiņos valstij ar pilnīgi citu biznesa kultūru. Un sadarbība ar Krieviju, balstoties tikai uz Eiropas caurspīdīgo biznesa stratēģiju, vienkārši ir neiespējama. Neticu, ka Uģis Magonis šādi paņēma kaut ko sev – es viņu nudien pazīstu kā gudru, nosvērtu un tālredzīgu uzņēmēju. Ja arī viņam kaut kas vairāk piederēja, tad nopietnās bankās precīzi iegrāmatots.

Otrs fakts, kas tiek izplatīts informācijas kanālos, bet diez vai atbilst patiesībai, ir fakts par Uģa Magoņa bēgšanu. Es neticu, ka var salīdzināt “Latvijas Dzelzceļa” šefa automašīnu ar KNAB braucamajiem busiņiem vismaz uzrāviena ziņā, tāpat neticu, ka Uģis Magonis sev bija ieviesis šoferi bez braukšanas prasmēm un ceļa zināšanas. Ja kāds grib aizmukt no busiņa ar 5 vai 6 litru dzinēju, viņš to vienmēr spēj izdarīt. Tātad nemuka – tātad tiek noplūdināti meli. Es neapgalvoju, ka melus noplūdina KNAB, bet pavisam droši, ka KNAB šādus melus neatsauc. [Red.piez. - 18. augustā KNAB beidzot paziņoja, ka versija par bēgšanu neatbilst patiesībai.]

Es lāgā neticu, ka Juta Strīķe un draugi, kas savaņģoja “Latvijas Dzelzceļa” šefu, to darīja ar kādu tālredzīgu mērķi, piemēram, – sagraut tranzītbiznesu Rīgas vai Ventspils ostai, uzlabot Igaunijas dzelzceļa konkurētspēju, pierādīt pašreizējās valdības nekompetenci vai kaut kā tā. Ar lielāko varbūtību netīšām tika noklausīta saruna, kura kļuva par pamatu rīcībai, turklāt vadmotīvs lielā mērā bija pierādīt KNAB šefam Jaroslavam Streļčenokam, ka bez viņa sankcijas var lielas lietas sadarīt. Tā sacīt – “gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr”.

“Kā vienmēr” nozīmē sekas, kas nāks līdzi šai KNAB akcijai. Jebkurā gadījumā tranzīta plūsma caur Latviju samazināsies, un mēs varam tikai spekulēt – kādā līmenī. Pirmkārt, mums nav argumentu nepiekrist, ka Uģis Magonis tiešām ir Austrumu virziena biznesa ģēnijs un liela daļa no “Latvijas Dzelzceļa” biznesa panākumiem ir tieši viņa nopelns. Ja mēs noticam informācijas avotiem no Latvijas tranzītbiznesa kanāliem, tad daži miljardi Latvijas finanšu plūsmas ir personiski Uģa Magoņa pienesums.

Tātad katram pensionāram no savas pensijas 100 eiro vismaz vienu eiro personiski ir atnesis Uģis Magonis, un arī medicīnā – tieši tāpat – vismaz katrs simtais eiro nāk no Uģa Magoņa rosības. Neesmu viena cilvēka faktora fans, manuprāt, lielāko daļu veiksmīgā „Latvijas Dzelzceļa” biznesa noteica sakārtotā infrastruktūra un menedžments, bet arī šeit Uģa Magoņa pienesums ir vērā ņemams.

Otrkārt, zaudējumi Latvijas ekonomikai būs tiešā veidā, Krievijai sākot “sliežu ceļu remontus” uz Oktobra dzelzceļa Latvijas virzienā un samazinot vilcienu plūsmu. Tiem, kas nesaprot valstiski organizētu “sliežu ceļu remontu”, atgādināšu, ka 2008. gadā Lietuva sāka “sliežu ceļu remontu” no Vadakstes tilta līdz Bugeņu stacijai posmā Reņģe–Mažeiķi. Sliedes tur šodien pilnībā demontētas, uzbērums aizaudzis lekniem zāles stublājiem un dažviet krūmājiem. Un tas darīts tikai tāpēc, ka šo sliežu ceļu posmu izmantoja Latvijas tranzītbizness, virzot caur Lietuvu kravas uz Latvijas ostām.

Savulaik vilciens Rīga–Klaipēda trīs reizes šķērsoja Latvijas un Lietuvas robežu, un Mažeiķu naftas rūpnīcas imports–eksports gāja caur Ventspili un Liepāju, nevis Klaipēdu. Ar nelielu sliežu ceļa “remontu” Lietuva kravas novirzīja uz Lietuvas ostu Būtiņģi. Ja Oktobra dzelzceļu tiešām remontēs vairākus mēnešus, liela daļa tranzītkravu atradīs citus galamērķus – Ļeņingradas apgabala ostas vai tranzītā caur Lietuvu– Kaļiņingradas apgabala ostas.

Sliežu ceļa remonts Latvijas pierobežā no Krievijas puses ir simtkārt nopietnāks nekā sliežu ceļu remonts Reņģes–Mažeiķu posmā. Es pat nedomāju to, cik daudz cietīs tranzītfirmas un brīvostas. Es domāju, ka realitātē Latvijai tas nozīmēs reālus ienākumu zaudējumus, kā arī reālu bezdarbu tranzītbiznesā nodarbinātajiem ļaudīm.

Lāga neticu, ka reālais zaudējums Latvijai būs lielāks par 2% IKP, bet realitātē tas nozīmēs pilnīgi jaunu situāciju, 2016. gada budžetu veidojot. 2% no IKP atstāj 1,5–3,0% ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu (šajā jomā atkal ir diezgan daudz dažādu spekulāciju, jo tranzīta ietekme uz konsolidēto budžetu ir mazāka nekā uz tiešajiem budžeta ienākumiem).

Vēl pirms nedēļas mēs klausījāmies valdības aprēķinos, ka 3% samazinājums būšot visām ministrijām, izņemot Aizsardzības, Veselības, Izglītības un zinātnes un Iekšlietu. Tagad mēs varam ar pilnu atbildību teikt – būs samazinājums arī šīm ministrijām. Kādi tur 2% aizsardzībai – mēs viņiem vēl samazināsim. Kādi tur 4,5% veselībai, nebūs pat 2,8% no IKP. Realitātē mūsu KNAB panākums, aizturot Uģi Magoni, nozīmē – visām ministrijām samazinājums (konsolidācija, lai kā šis vārds nepatiktu Straujumas kundzei) par 5%, bet iepriekš minētajām pasaudzētajām ministrijām – par 3%.

Ko tas nozīmēs veselības aprūpei? Garākas rindas, mazāk naudas kompensējamajiem medikamentiem, mazākas kvotas laboratoriskajiem un radioloģiskajiem izmeklējumiem. Atļaujos prognozēt, ka notiks dažādas līdzekļu pārsadales starp universitātes slimnīcām, reģionālajām slimnīcām un aprūpes slimnīcām, notiks spekulācijas par nepieciešamību saglabāt finansējumu valsts institūcijām un samazināt privātajām.

Un vispār es lāgā neticu, ka veselības ministrs mīļuprāt šķirsies no esošā budžeta finansējuma, tāpat kā lāga neticu skolotāju algu reformai, kur kopējā naudas summa samazināsies. Pensijas, kas mums tāpat ir trīskārt mazākas nekā Grieķijā (bet grieķu finanšu sistēmu mēs ar savu budžetu labprāt dotējam), nepalielināsies nemaz. Protestēs mediķi, skolotāji un pensionāri. Budžeta sastādīšana kļūs pavisam grūta, valsts baņķieris Ilmārs Rimšēvičs piekritīs atsevišķu nodokļu paaugstināšanai, kam līdz šim ir braši pretojies. Nedod, Dievs, bet rodas iespaids, ka Jutas Strīķes un viņas draugu slēpnis pierobežas krūmos un varonīgā Uģa Magoņa aizturēšana būs pēdējais piliens valdības krišanai.

Iespējamais secinājums: Uģis Magonis ar savu darbu vidēji pienesa 1 eiro pie katriem 100 eiro valsts budžetā. Apcietinot Uģi Magoni, KNAB noņēma 2 eiro no katriem 100 eiro nost. Rezultātā cietīs visi, visvairāk – maznodrošinātie.

Red. piez. Šī ir tā reize, kad mēs uzskatām par nepieciešamu īpaši atgādināt, ka nebūt ne vienmēr esam vienisprātis ar viedokļrakstu autoriem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...