Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik daudz spekulāciju un sazvērestības teoriju kā pēdējā nedēļā sen nav gadījies lasīt un dzirdēt. Vispirms jau ap naudas summu, kas it kā atrasta Uģa Magoņa mašīnā. “It kā” es rakstu tāpēc, ka oficiālas informācijas nav bijis. Toties es labi atceros, ka 2009. gadā presi pārplūdināja informācija – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem slimnīcā izņemts vairāk par pusmiljonu latu.

Šī ziņa lēkāja no viena preses izdevuma uz otru, bet KNAB to ne apstiprināja, ne noliedza. Tikai pēc vairākiem gadiem kaut kur pavīdēja oficiāla ziņa, ka tas pusmiljons kādam no valdes locekļiem esot bijis nekustamā īpašuma domājamās daļās un vērtspapīros.

Kopš laika, kad Jutas Strīķes kolēģi ieskrēja Bērnu slimnīcā, iešāva griestos un apcietināja dažus celtniekus, uzraugus un slimnīcas valdes locekļus, t.sk. kādu iespējamu partijas kasieri, pagājuši vairāk nekā seši gadi. Toreiz apcietinātie celtnieki ceļ, uzraugi uzrauga, bet Bērnu slimnīcai ir iecelta cita valde atbilstoši tā laika valsts vadības uzstādījumiem.

Par to pusmiljonu vēl divas atziņas. Ja mēs zinām, ka Uģa Magoņa kā “Latvijas Dzelzceļa” līdera attiecībās ar Krieviju figurēja skaitļi miljardos, tad varam būt droši – puse miljona viņam ir summa, kāda viņa rokās bijusi daudzkārt. Krievijā pēdējo gadu ekonomikas krīze atgriezusi skaidras naudas norēķinus, turklāt bez norēķiniem vienmēr bijuši “otkati”. Mēs varam minēt, cik liela bijusi “otkatu” sadarbība ar Krievijas tranzītbiznesu, bet jādomā, ka šīs summas skaidrā naudā ir pārsniegušas simtus miljonus.

Būsim reālisti – mēs dzīvojam kaimiņos valstij ar pilnīgi citu biznesa kultūru. Un sadarbība ar Krieviju, balstoties tikai uz Eiropas caurspīdīgo biznesa stratēģiju, vienkārši ir neiespējama. Neticu, ka Uģis Magonis šādi paņēma kaut ko sev – es viņu nudien pazīstu kā gudru, nosvērtu un tālredzīgu uzņēmēju. Ja arī viņam kaut kas vairāk piederēja, tad nopietnās bankās precīzi iegrāmatots.

Otrs fakts, kas tiek izplatīts informācijas kanālos, bet diez vai atbilst patiesībai, ir fakts par Uģa Magoņa bēgšanu. Es neticu, ka var salīdzināt “Latvijas Dzelzceļa” šefa automašīnu ar KNAB braucamajiem busiņiem vismaz uzrāviena ziņā, tāpat neticu, ka Uģis Magonis sev bija ieviesis šoferi bez braukšanas prasmēm un ceļa zināšanas. Ja kāds grib aizmukt no busiņa ar 5 vai 6 litru dzinēju, viņš to vienmēr spēj izdarīt. Tātad nemuka – tātad tiek noplūdināti meli. Es neapgalvoju, ka melus noplūdina KNAB, bet pavisam droši, ka KNAB šādus melus neatsauc. [Red.piez. - 18. augustā KNAB beidzot paziņoja, ka versija par bēgšanu neatbilst patiesībai.]

Es lāgā neticu, ka Juta Strīķe un draugi, kas savaņģoja “Latvijas Dzelzceļa” šefu, to darīja ar kādu tālredzīgu mērķi, piemēram, – sagraut tranzītbiznesu Rīgas vai Ventspils ostai, uzlabot Igaunijas dzelzceļa konkurētspēju, pierādīt pašreizējās valdības nekompetenci vai kaut kā tā. Ar lielāko varbūtību netīšām tika noklausīta saruna, kura kļuva par pamatu rīcībai, turklāt vadmotīvs lielā mērā bija pierādīt KNAB šefam Jaroslavam Streļčenokam, ka bez viņa sankcijas var lielas lietas sadarīt. Tā sacīt – “gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr”.

“Kā vienmēr” nozīmē sekas, kas nāks līdzi šai KNAB akcijai. Jebkurā gadījumā tranzīta plūsma caur Latviju samazināsies, un mēs varam tikai spekulēt – kādā līmenī. Pirmkārt, mums nav argumentu nepiekrist, ka Uģis Magonis tiešām ir Austrumu virziena biznesa ģēnijs un liela daļa no “Latvijas Dzelzceļa” biznesa panākumiem ir tieši viņa nopelns. Ja mēs noticam informācijas avotiem no Latvijas tranzītbiznesa kanāliem, tad daži miljardi Latvijas finanšu plūsmas ir personiski Uģa Magoņa pienesums.

Tātad katram pensionāram no savas pensijas 100 eiro vismaz vienu eiro personiski ir atnesis Uģis Magonis, un arī medicīnā – tieši tāpat – vismaz katrs simtais eiro nāk no Uģa Magoņa rosības. Neesmu viena cilvēka faktora fans, manuprāt, lielāko daļu veiksmīgā „Latvijas Dzelzceļa” biznesa noteica sakārtotā infrastruktūra un menedžments, bet arī šeit Uģa Magoņa pienesums ir vērā ņemams.

Otrkārt, zaudējumi Latvijas ekonomikai būs tiešā veidā, Krievijai sākot “sliežu ceļu remontus” uz Oktobra dzelzceļa Latvijas virzienā un samazinot vilcienu plūsmu. Tiem, kas nesaprot valstiski organizētu “sliežu ceļu remontu”, atgādināšu, ka 2008. gadā Lietuva sāka “sliežu ceļu remontu” no Vadakstes tilta līdz Bugeņu stacijai posmā Reņģe–Mažeiķi. Sliedes tur šodien pilnībā demontētas, uzbērums aizaudzis lekniem zāles stublājiem un dažviet krūmājiem. Un tas darīts tikai tāpēc, ka šo sliežu ceļu posmu izmantoja Latvijas tranzītbizness, virzot caur Lietuvu kravas uz Latvijas ostām.

Savulaik vilciens Rīga–Klaipēda trīs reizes šķērsoja Latvijas un Lietuvas robežu, un Mažeiķu naftas rūpnīcas imports–eksports gāja caur Ventspili un Liepāju, nevis Klaipēdu. Ar nelielu sliežu ceļa “remontu” Lietuva kravas novirzīja uz Lietuvas ostu Būtiņģi. Ja Oktobra dzelzceļu tiešām remontēs vairākus mēnešus, liela daļa tranzītkravu atradīs citus galamērķus – Ļeņingradas apgabala ostas vai tranzītā caur Lietuvu– Kaļiņingradas apgabala ostas.

Sliežu ceļa remonts Latvijas pierobežā no Krievijas puses ir simtkārt nopietnāks nekā sliežu ceļu remonts Reņģes–Mažeiķu posmā. Es pat nedomāju to, cik daudz cietīs tranzītfirmas un brīvostas. Es domāju, ka realitātē Latvijai tas nozīmēs reālus ienākumu zaudējumus, kā arī reālu bezdarbu tranzītbiznesā nodarbinātajiem ļaudīm.

Lāga neticu, ka reālais zaudējums Latvijai būs lielāks par 2% IKP, bet realitātē tas nozīmēs pilnīgi jaunu situāciju, 2016. gada budžetu veidojot. 2% no IKP atstāj 1,5–3,0% ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu (šajā jomā atkal ir diezgan daudz dažādu spekulāciju, jo tranzīta ietekme uz konsolidēto budžetu ir mazāka nekā uz tiešajiem budžeta ienākumiem).

Vēl pirms nedēļas mēs klausījāmies valdības aprēķinos, ka 3% samazinājums būšot visām ministrijām, izņemot Aizsardzības, Veselības, Izglītības un zinātnes un Iekšlietu. Tagad mēs varam ar pilnu atbildību teikt – būs samazinājums arī šīm ministrijām. Kādi tur 2% aizsardzībai – mēs viņiem vēl samazināsim. Kādi tur 4,5% veselībai, nebūs pat 2,8% no IKP. Realitātē mūsu KNAB panākums, aizturot Uģi Magoni, nozīmē – visām ministrijām samazinājums (konsolidācija, lai kā šis vārds nepatiktu Straujumas kundzei) par 5%, bet iepriekš minētajām pasaudzētajām ministrijām – par 3%.

Ko tas nozīmēs veselības aprūpei? Garākas rindas, mazāk naudas kompensējamajiem medikamentiem, mazākas kvotas laboratoriskajiem un radioloģiskajiem izmeklējumiem. Atļaujos prognozēt, ka notiks dažādas līdzekļu pārsadales starp universitātes slimnīcām, reģionālajām slimnīcām un aprūpes slimnīcām, notiks spekulācijas par nepieciešamību saglabāt finansējumu valsts institūcijām un samazināt privātajām.

Un vispār es lāgā neticu, ka veselības ministrs mīļuprāt šķirsies no esošā budžeta finansējuma, tāpat kā lāga neticu skolotāju algu reformai, kur kopējā naudas summa samazināsies. Pensijas, kas mums tāpat ir trīskārt mazākas nekā Grieķijā (bet grieķu finanšu sistēmu mēs ar savu budžetu labprāt dotējam), nepalielināsies nemaz. Protestēs mediķi, skolotāji un pensionāri. Budžeta sastādīšana kļūs pavisam grūta, valsts baņķieris Ilmārs Rimšēvičs piekritīs atsevišķu nodokļu paaugstināšanai, kam līdz šim ir braši pretojies. Nedod, Dievs, bet rodas iespaids, ka Jutas Strīķes un viņas draugu slēpnis pierobežas krūmos un varonīgā Uģa Magoņa aizturēšana būs pēdējais piliens valdības krišanai.

Iespējamais secinājums: Uģis Magonis ar savu darbu vidēji pienesa 1 eiro pie katriem 100 eiro valsts budžetā. Apcietinot Uģi Magoni, KNAB noņēma 2 eiro no katriem 100 eiro nost. Rezultātā cietīs visi, visvairāk – maznodrošinātie.

Red. piez. Šī ir tā reize, kad mēs uzskatām par nepieciešamu īpaši atgādināt, ka nebūt ne vienmēr esam vienisprātis ar viedokļrakstu autoriem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...