Paklusām mainījies „Viada” degvielas uzpildes staciju tīkla faktiskais saimnieks
PIETIEK05.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunajā žurnāla Kapitāls numurā publicētajā Latvijas bagātāko sieviešu sarakstā pazīstamā miljonāre Alla Moroza, balstoties uz publiski pieejamiem datiem, ir minēta kā degvielas uzpildes staciju tīkla īpašnieces – SIA Viada 100% kapitāldaļu turētāja. Taču izrādās, ka pašas degvielas uzpildes stacijas jau 2015. gada sākumā ir paklusām pārdotas, savukārt no SIA Viada ir palikusi pāri tikai "čaula" un šā gada marta beigās, kā rāda Lursoft dati, komāpānija pārdevējusies par SIA Raiņa centrs.
20 miljonu eiro – ar šādu summu Kapitāla TOPā ir novērtēts degvielas uzpildes staciju Viada tīkls. Taču, kā nule atklājies, jau 2015. gada sākumā no SIA Viada ir palikusi tikai Morozai joprojām piederoša „čaula”, savukārt pats degvielas uzpildes staciju tīkls ir paklusām, bez publiskiem paziņojumiem mainījis īpašniekus vienreiz, pēc tam – faktiski vēl reizi, turklāt izmantota shēma, kas neļauj precīzi pateikt – kam tieši pašlaik pieder degvielas uzpildes staciju tīkls.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, 2015. gada februāra sākumā SIA Viada savu degvielas uzpildes staciju tīklu, kā arī preču zīmi Viada ir pārdevusi SIA Petrol Property. Šī mazzināmā SIA, kas dibināta tikai 2014. gada vidū, saskaņā ar Lursoft informāciju pieder virknei personu no Lietuvas – uzņēmumiem Vaizga un Jorūna, kā arī Romam Turlinskam un Remigijam Grigaliunam.
Taču ar to Viadas degvielas uzpildes staciju saimnieku maiņa nav beigusies, - Pietiek zināms, ka šim darījumam sekojis vēl viens: SIA Petrol Property gan degvielas uzpildes stacijas tīklu, gan arī preču zīmi ir nodevusi lietošanā citam uzņēmumam – tikai 2015. gada februāra sākumā dibinātajai AS Viada Baltija.
Šī kompānija, kā rāda Lursoft dati, oficiāli pieder trim citiem Lietuvā reģistrētiem uzņēmumiem – Frater UAB, Luktarna UAB un Joruna UAB, turklāt, kā izrādās, Frater UAB līdz šā gada aprīlim ir bijusi arī Petrol Property līdzīpašniece.
Par to, kādi apsvērumi ir bijuši šīs „nodošanas lietošanā” pamatā, ziņu nav. Lursoft dati tāda, ka oficiālā Viada Baltija valdes priekšsēdētāja ir 1971. gadā dzimusī Inese Ulmane, kura saskaņā ar šiem datiem nekad iepriekš nav ieņēmusi nevienas Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības amatpersonas posteni. 2016. gadu Viada Baltija beigusi ar 98,69 miljonu eiro apgrozījumu un 113 tūkstošu eiro peļņu.
Iepriekš publiski ir ticis ziņots par to, ka AS Viada Baltija pēc īpašnieka maiņas pārvalda līdzšinējās LUKoil degvielas uzpildes stacijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
