Pakļaujoties Datu valsts inspekcijas spiedienam, VDK izpētes komisija pārtraukusi pētījumu publicēšanu
Marta Starostina*24.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Latvijas Universitātes atbildes Tieslietu ministrijas Datu valsts inspekcijai VDK zinātniskās izpētes komisija šobrīd ir izbeigusi pabeigto pētījumu un elektronisko izdevumu elektronisku publicēšanu Latvijas Universitātes tīmekļa vietnē lu.lv/vdkkomisija. Ar papīra formā jau izdotiem rakstu krājumiem gan sabiedrības pārstāvji, gan valsts institūcijas arī turpmāk varēs iepazīties Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur ir pieejami izdevumu obligātie eksemplāri, un citās bibliotēkās.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitāte saņēmusi Tieslietu ministrijai padotās Datu valsts inspekcijas 2017. gada 12. decembra dokumentu par to, ka šī iestāde veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par pabeigtu zinātnisko pētījumu publicēšanu, piemēram, kur aprakstīti vadošie čekisti jeb PSRS okupācijas laika totalitāro režīma represīvo dienestu štata darbinieki, kā arī to biogrāfijas.
2017. gada 20. decembrī Tieslietu ministrijai padotā iestāde norādīja: “Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums, kā arī Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Ievērojot to Komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 18. pantā”, šo paziņojumu papildinot 2018. gada 11. janvārī: “Pārbaudes ietvaros 2017.gada 29.decembrī Inspekcija saņēma Latvijas Universitātes atbildi uz Inspekcijas 2017.gada 12.decembra informācijas pieprasījumu”[1].
Diemžēl, lai arī komisija sniedza viedokļus Latvijas Universitātei, šajā atbildē Tieslietu ministrijai padotajai iestādei universitāte nav ņēmusi vērā un nav iekļāvusi komisijas argumentus.
Inspekcija norāda, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificētu fizisko personu, tātad arī personas vārds, uzvārds. Tāpēc visu pētījumu elektroniska publicēšana šobrīd pilnīgi pārtraukta.
Vēl 2017. gada oktobrī komisija vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu: “Komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu Valsts drošības komitejas dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumetēšanas centrā esošo, nodošana brīvai izmantošanai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem.”
[1] http://www.dvi.gov.lv/lv/zinas/par-latvijas-universitates-ricibu-publicejot-lpsr-valsts-drosibas-komitejas-jeb-cekas-dokumentus-un-petijumus/
* doktorante, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece
Redakcijas piezīme: jau rīt visi VDK zinātniskās izpētes komisijas pētījumi būs lasāmi un lejuplādējami portālā Pietiek. Līdz mums, kā zināms, dažādu parazītisku Latvijas „dienestu” un to pārstāvju roķeles aizstiepties nespēj, lai kā arī gribētos.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
