Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liekas, ka Latvijas iedzīvotājiem jau vairs nevajadzētu pārmērīgi satraukties par kādas bankas slēgšanu. Var saprast, ka daudziem šoks bija “Bankas Baltija” krahs 1995.gadā, - šī banka solīja klientiem 100 procentu pieaugumu gadā. Daudzi noticēja, ka spēs kļūt par miljonāriem dažu gadu laikā, ja vien noguldīs naudu šajā bankā. Arī citu banku slēgšana bija daudziem sāpīga, mēs taču vēl atceramies, kas notika ar „Parex” banku un „Latvijas Krājbanku”.

Varētu domāt, ka šai pieredzei vajadzētu radīt arī zināmu piesardzību un spēju loģiski domāt daudziem cilvēkiem. Tāpēc jocīgi, ka 15.augustā notikusī „PNB bankas” slēgšana atkal ir izraisījusi pārsteigumu daudziem cilvēkiem. Ievērojama daļa šīs bankas klientu ir pensiju un pabalstu saņēmēji. Tiek teikts, ka pensionāri veido divas trešdaļas no visiem klientiem.

Par „PNB bankas” nedienām bija zināms jau sen, un tā bijusi iesaistīta daudzos skandālos. Pirms tam tās nosaukums bija „Norvik banka”. 2013.gadā to nopirka Grigorijs Guseļņikovs, kurš solīja visādus debesu brīnumus. 2017.gadā viņš iesniedza šķīrējtiesā Vašingtonā prasību pret Latvijas valsti par nepareizi piemērotu pieeju un nelikumīgām darbībām pret banku. Guseļņikovs solīja arī turpināt tiesvedību pēc „PNB bankas” slēgšanas kā privātpersona. Acīmredzot Londonā dzīvojošais Guseļņikovs bija iedomājies, ka ir pelnījis kādu īpašu statusu Latvijā par izrādīto laipnību, uzturot šeit banku.

Jūlijā Guseļņikovs informēja, ka pārdod banku, bet atteicās atklāt, kuri ir pircēji. It kā banku iegādājušies pieci vai seši pircēji, viens no tiem esot Tuvo Austrumu naftas un gāzes uzņēmumu īpašnieks Rodžers Tamrazs, kurš ir Ēģiptes izcelsmes ASV pilsonis.

Interesanti, ka Krievijā dzimušais un augušais Lielbritānijas pilsonis Guseļņikovs ir ļoti līdzīgs „Latvijas Krājbankas” bijušajam īpašniekam Vladimiram Antonovam, kurš sekmīgi izzaga šo banku. Varētu domāt, ka abi ir radinieki – tik līdzīgi tie izskatās, un tik līdzīgi bija abu sniegtie solījumi Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc uzticēšanās „PNB bankai” ir vēl grūtāk saprotama.

Var saprast, ka „PNB bankas” solījumiem ir noticējusi daļa no pensionāriem, kuriem dažkārt ir viegli iebarot solījumus par gaišo nākotni. Grūtāk ir saprast, kā šajā bankā savus līdzekļus varēja turēt vairākas pašvaldības. Piemēram, Daugavpils varētu zaudēt 1,34 miljonus eiro un Rēzekne – vairāk nekā 60 tūkstošus eiro. Līdzekļus „PNB bankā” ir glabājusi arī Liepāja un Jelgava.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kurš pārstāv partiju „Saskaņa”, paziņojis, ka situācija ir nopietna – pilsētas budžets var zaudēt 672 tūkstošus eiro un pašvaldības uzņēmumi – 665 tūkstošus eiro. Kā jau bija gaidāms, Elksniņš paziņoja, ka kārtējās bankas krahs ir kaut kas ārkārtējs. Elksniņš nevarot saprast, par ko domā uzraugošās iestādes, bet par ko viņš pats domāja, - gan jau, ka draugi neuzmetīs?

Par interesantu var nosaukt sakritību, ka arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir ievēlēts no „Saskaņas”. Viņš stāstīja, ka Rēzeknei „PNB bankā” bija noguldīti 60 tūkstoši eiro. Bartaševičs esot sašutis, ka valdība neesot viņu laicīgi brīdinājusi par iespējamiem riskiem banku sektorā, - atkal jau valdība vainīga. Kurš tad tev lika to naudu stikla trīslitrenē glabāt?

Liepāja turējusi „PNB bankā” gandrīz 50 tūkstošus eiro. Atšķirībā no Elksniņa, kurš sludina, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par notikušo, Liepājas mērs Jānis Vilnītis atzina, ka tā ir pašvaldības atbildība.

Pagaidām nav dzirdams, ka arī Rīgas pašvaldība tās bijušā mēra Nila Ušakova vadībā būtu turējusi naudu „PNB bankā”. „Saskaņas” vadībā Rīgas pašvaldība jau ir zaudējusi pietiekami daudz naudas dažādās bankās. Piemēram, Rīgas dome zaudēja ievērojamu naudas summu „Latvijas Krājbankā”.

Zīmīgi, ka „Saskaņa” vienmēr ir atbalstījusi dažādu banku darbību Latvijā, tajā skaitā no „Saskaņas” ievēlētie pašvaldību vadītāji ir ieguldījuši pašvaldību līdzekļus dažādās komercbankās. Pēc „PNB bankas” slēgšanas sociālajos medijos parādījās partijas jaunās zvaigznes Vjačeslava Dombrovska ieraksti, izsakot nožēlu par bankas slēgšanu un uzveļot visu atbildību valdībai par nespēju atbalstīt banku.

Līdzīgu nostāju Dombrovskis izteica arī pagājušā gada sākumā, kad lēmumu par pašlikvidēšanos pieņēma „ABLV Bank”. Tobrīd Dombrovskis vadīja domnīcu „Certus”, kuras lielākais finansētājs vairāku gadu laikā bija šī banka – trīs gadu laikā „Certus” kā ziedojumus saņēma vairāk nekā pusmiljonu eiro. Tautā runāja, ka lielāko daļu no „ABLV Bank” finansējuma Dombrovskis piešķīra pats sev, lai varētu uzturēt pietiekami komfortablu dzīves līmeni. Toreiz Dombrovskis paziņoja, ka Latvijas IKP zaudēs ievērojamu daļu un valstī ievērojami palielināsies bezdarbs, jo darbu zaudēs daudzi bankas darbinieki. Viņš arī vienmēr ir atbalstījis nerezidentu banku intereses.

Pēc „ABLV Bank” darbības pārtraukšanas Dombrovskis atsāka politisko darbību, vēršoties pēc palīdzības pie sava senā drauga Ušakova un kandidējot uz Saeimu no „Saskaņas” saraksta. Dombrovskis tiek minēts kā viens no iespējamiem „Saskaņas” priekšsēdētāja amata kandidātiem. Tiek pieļauts, ka viņu varētu ievēlēt šajā amatā oktobrī, kad plānots „Saskaņas” kongress. Līdzšinējais partijas līderis Ušakovs vairs nav piemērots šim amatam pēc aizbēgšanas uz Briseli daudzo korupcijas skandālu dēļ Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Zinot, ka kādreiz „Saskaņu” atbalstīja daudzas no šobrīd slēgtajām bankām, piemēram, „Parex” un „Latvijas Krājbanka”, būs interesanti vērot, kur „Saskaņa” atradīs nākamos ziedotājus un atbalstītājus. Ņemot vērā, ka „Saskaņas” aktivitāšu veikšanai varētu būt apgrūtināta līdzekļu piesaistīšana no Rīgas pašvaldības dažādu līgumu un ziedojumu veidā, ir skaidrs, ka partijai steidzami ir vajadzīgi jauni ziedotāji, kas spētu kaut daļēji aizvietot līdz šim saņemtos ziedojumus.

Iespējams, neskaidrība ar ziedojumu organizēšanu partijai ir iemesls, kāpēc redzamākie „Saskaņas” līderi ir paņēmuši garo pauzi un nav redzami un dzirdami medijos. Sen nav dzirdētas pamācības par pareizu dzīvi, ko varētu sniegt, piemēram, „Saskaņas” smagsvars Jānis Urbanovičs un citi partijas aktīvisti, tajā skaitā potenciālais jaunais partijas simbols Dombrovskis.

P.S. Derētu skaļāks virsraksts, bet nevēlos izklausīties kā rusofobe un antisemīte!

Novērtē šo rakstu:

78
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...