Iesaki rakstu: 
Jelgavas novada pašvaldības policists jau ilgāku laiku izmanto savu dienesta stāvokli personīgam labumam. Lai gan par likuma sarga izdarībām zina vietējie iedzīvotāji, tomēr pierādījumu trūkuma dēļ viņam izdevies izvairīties no soda un ilgstoši turpināt patvaļu. Pietiek izdevās dokumentāli fiksēt brīdi, kad policists izmantoja dienesta auto personīgām vajadzībām, rupji pārkāpjot dienesta noteikumus. Pašvaldības policijas vadība sola, ka nepieļaus sava darbinieka pretlikumīgās darbības un lems par atbilstošu sodu.
Lai gan Vilces un Lielplatones pagastu pašvaldības policijas inspektors Aleksandrs Remesovs jau ilgstoši dienesta vajadzībām piešķirto auto izmanto personīgām vajadzībām, turklāt vietējie iedzīvotāji novērojuši, ka viņš arī sēdies pie stūres reibumā, tomēr pret vietējā kārtībsarga patvaļu līdz šim nebija izdevies vērsties dokumentālu pierādījumu trūkuma dēļ. Pietiek izdevās nofotografēt policistu brīdī, kad viņš ar dienesta auto atradās ārpus pagasta teritorijas, turklāt pie policijas auto stūres bija nepiederoša persona, kurai saskaņā ar dienesta reglamentu nav atļauts uzticēt auto vadību. Pie agrofirmas „Tērvete” veikala „Saime” Kroņaucē viņa dienesta auto nofotografēts ar nepiederošu personu pie stūres (skat. foto).
Cerībā, ka sabiedrības uzmanība pievērsta valsts mēroga skandāliem, pašvaldības policists A.Remesovs nekautrējās ar dienesta auto doties personīgās darīšanās. Viņš ārpus pagasta un novada teritorijas brīvdienās un ārpus darba laika esot regulāri manīts, bet pierādījumu trūkums liedza likumā noteiktajā kārtībā policijas vadībai vērsties pret patvaļīgo darbinieku.
17.februārī A.Remesovs ar dienesta auto bija devies uz Kroņauci, kur no Swedbank bankomāta izņēma naudu. Tajā brīdī pie viņa auto stūres sēdēja kāda sieviete, lai gan dienesta auto lietošanas noteikumi liedz auto vadību uzticēt citai personai. Pēc tam kad tika izdarīti foto uzņēmumi un fiksēta nepiederošas personas atrašanās pie auto stūres, A.Remesovs mēģināja ietekmēt fotografētājus, bet pēc tam iesēdās blakussēdētāja vietā un A.Remesova dienesta auto Dacia Duster Tērvetes virzienā un pēc tam pa sānu apvedceļiem uz Vilces pagasta teritoriju sāka vadīt pie stūres sēdošā nepiederošā persona.
Kad Pietiek par policista izdarībām informēja Jelgavas novada pašvaldības policijas priekšnieku Haraldu Dauginoviču, viņš solīja, ka nekavējoties šīs patvaļīgās un nelikumīgās darbības novērsīs. Par precīzu padotā sodīšanas veidu H.Dauginovičs uzreiz nevarēja pateikt, taču apgalvoja, ka uz karstām pēdām policijas darbiniekam atņems dienesta auto atslēgas, lai nelikumīgās darbības neturpinātos.
Lai gan valstī noteikts taupības režīms un valstij un pašvaldībām piederošo auto izmantošana privātām vajadzībām ir aizliegta, attālāk no galvaspilsētas esošajos pagastos, ne tikai Vilcē, bet arī citviet, ļaudis mēģina izmantot pašvaldību finanšu un citus resursus personīgā labuma gūšanai.
Pietiek aicina arī citu pašvaldību iedzīvotājus informēt par gadījumiem, kad vietējie „karaļi” izmanto dienesta stāvokli, lai iedzīvotos uz pašvaldības budžeta rēķina. Par šā policista izdarībām Pietiek informē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
