Iesaki rakstu: 
30,23 miljoni eiro – kā rāda nule klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs, kas tapis sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm, šāds ir bijis pagājušajā gadā gūtais lielākais viena konkrēta uzņēmēja peļņas apjoms viņam piederošajos uzņēmumos. Kamēr viss lielāko pelnītāju simtnieks publicēts izdevumā Miljonārs, Pietiek šodien informē par megapelnītāju pirmo desmitnieku.
100 lielāko pelnītāju saraksts gan rāda nevis to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, bet gan to, kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.
Jāpiebilst, ka uzņēmumu 2019. gada pārskati, kas nodrošina publiski pieejamus ticamus datus – salīdzinoši visaktuālāko vērtējuma pamatu, šogad ir tikuši iesniegti ar vairāku mēnešu kavēšanos.
Šī iemesla dēļ šogad ir vesela virkne uzņēmēju, kuri savas pagājušā gada vietas bagātāko cilvēku, lielākās peļņas un apjomīgāko dividenžu saņēmēju sarakstos ir zaudējuši vienkārša iemesla dēļ, - līdz pat novembra vidum viņu uzņēmumi joprojām nebija iesnieguši 2019. gada pārskatus.
Tieši tāpēc bagātāko uzņēmēju un lielākās peļņas guvēju sarakstos zaudējis pat pagājušā gada numur viens – SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš. Savukārt jaunā pelnītāju saraksta pirmais desmitnieks izskatās šādi:
1. Argods Lūsiņš (-*) - 30 233 720 eiro
Lai gan pērn Kurzemes puses uzņēmējs nebija atrodams starp lielākās peļņas guvējiem, tagad viņš atgriezies, uzstādot jaunu personīgo rekordu. Līdz šim uzņēmējam peļņa bija mērāma padsmitos miljonu, bet tagadējo iespaidīgo peļņas daļu viņam nodrošinājusi 49,90% līdzdalība holdingkompānijā SIA Alhold, kuras kopējā peļņa pērn bijusi iespaidīgi 60,59 miljoni eiro.
2. Antra Lūsiņa (-) - 30 173 101 eiro
Savam vīram uzreiz seko turīgā Kurzemes uzņēmēja dzīvesbiedre, kurai SIA Alhold pieder 49,80%. Cits ģimenei piederošs uzņēmums – SIA SC Liepāja – šogad jūlijā iegādājās tirdzniecības centru Rietumu centrs Liepājā, kuru ik gadu apmeklē 2,5 miljoni cilvēku. Interesanti, ka tieši viņai oficiāli pieder pirms pāris gadiem skandālu izraisījusī māja-kuģis, kas atrodas liedagā Jūrmalā, - tās īpašniece ir Antrai Lūsiņai vienpersoniski piederošā SIA Jaltrade.
3. Egils Butka (7.) - 25 244 301 eiro
Ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Top! saistītais uzņēmējs starp lielākajiem pelnītājiem iekļūst jau ceturto gadu pēc kārtas, ik gadu uzlabojot tajā savas pozīcijas. Vietu šajā sarakstā viņam nodrošina vienpersoniski piederošā SIA Madara 89 grupa. Viņam pastarpināti piederošā veikalu Top! un Labais īpašniece SIA Firma Madara 89 pērn audzējusi apgrozījumu par 18% līdz 150,93 miljoniem eiro.
4. Aleksejs Jeļisejevs (-) - 19 351 013 eiro
Pagājušā gada miljonāru saraksta debitants šogad ir ierindojies lielākās peļņas guvēju pirmajās rindās, par ko var pateikties simtprocentīgi piederošajai holdingkompānijai un finanšu pakalpojuma sniedzējai SIA Telecom Investments, kas pagājušo gadu noslēdza ar 19,33 miljonu eiro peļņu. Tāpat ar peļņu strādājusi arī otra viņam vienpersoniski piederošā SIA CAC, kura gada laikā guva 12 301 eiro peļņu. 15 829 eiro peļņa pērn bijusi SIA Wprod logistic, kurā uzņēmējam pieder puse kapitāldaļu.
5. Leonīds Esterkins (18.) – 19 223 290 eiro
Rietumu bankas līdzīpašnieks tradicionāli var lepoties ar iespaidīgu peļņu. Tāpat kā līdz šim lauvas tiesu peļņas – 19,22 miljonus eiro - ģenerējusi viņam vienpersoniski piederošā holdingkompānija SIA Esterkin Family Investments, caur kuru viņam pieder Rietumu bankas akcijas. Bankas peļņa pērn bija 18,43 miljoni eiro.
6. Josifs Apts (4.) – 18 447 815 eiro
Jau gandrīz desmitgadi starp lielākajiem pelnītājiem ir farmācijas koncerna AS Repharm līdzīpašnieks, kuram tajā saskaņā ar publiski pieejamo akcionāru sarakstu pieder puse akciju. Repharm piederošais uzņēmums SIA Recipe plus pērn strādājis ar 18,45 miljonu eiro peļņu, bet SIA Sentor Farm aptiekas – ar 3,42 miljonu eiro peļņu.
7. Andrejs Kologrejevs (-) - 14 580 229 eiro
Pēc neilga pārtraukuma lielāko pelnītāju topā atgriezies uzņēmējs, kurš iepriekš bija pazīstams kā apdrukas un iepakojuma kompāniju SIA Polipaks un SIA Multipack vienīgais īpašnieks. Šoreiz viņam rekordlielu peļņu sarūpējusi holdingkompānija SIA KFF holding, kurā viņam pieder 80% un kas pagājušo gadu noslēdza ar 18,22 miljonu eiro peļņu. Šis uzņēmums ir abu pieminēto apdrukas un iepakojuma kompāniju īpašnieks. Uzņēmējam pieder arī 50% SIA KFBF, kas pērn nopelnīja 10 004 eiro.
8. Mihails Gaņevs (41.) - 14 565 241 eiro
Stividorkompānijas SIA Strek lielākais līdzīpašnieks, kuram pieder 58,27%, jau ilgstoši atrodams starp lielākās peļņas guvējiem. Pērn gan viņa personīgā peļņa bija vien 3,29 miljoni eiro, kas nozīmē, ka gada laikā tā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Viņam joprojām pieder arī 8,24% no tagadējās Industra bank jeb kādreizējās Meridian Trade bank, kurā viņš savulaik bija otrs lielākais īpašnieks. Uzņēmējam pieder arī 50% no SIA Omega Coal Terminal.
9. Jeļena Ņikitina (14.) – 14 489 331 eiro
Starp megapelnītājiem ir arī otra AS Repharm oficiālā līdzīpašniece, koncerna iepriekšējā līdzīpašnieka Vadima Telicas dzīvesbiedre, kurai uzņēmumā tāpat saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder 50% akciju. Repharm peļņa pērn bija 14,49 miljoni eiro.
10. Kirovs Lipmans (-) – 11 759 340 eiro
Ar iespaidīgu personīgo peļņu var lepoties arī miljonāru saraksta veterāns, kuram par iekļūšanu šajā topā jāpateicas zāļu ražotāja AS Grindeks 21,70 miljonu eiro peļņai, jo viņam oficiāli pieder 33,29% no šī uzņēmuma. Vēl viņam pieder 43,33% SIA Liplat Holding, kuras peļņa pērn bija 10,48 miljoni eiro. Jāpiebilst, ka uz uzņēmēja vārda joprojām reģistrēti 19,57% bankrotējušās AS Liepājas metalurgs akciju.
Pilns pagājušā gada 100 lielāko pelnītāju saraksts ir publicēts izdevumā Miljonārs, kas tapis sadarbībā ar Lursoft.
* Vieta lielāko pelnītāju sarakstā pirms gada.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
