Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja 2014. gadā Latvijā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, tad šogad šie skaitļi ir attiecīgi 19 un 24. Taču, kā rāda Pietiek apkopotie dati par pagājušā gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, lauvas tiesu no lielajiem darījumiem nodrošinājusi dzīvokļu pārdošana 3-4 jaunajos ekskluzīvajos projektos Rīgā un Jūrmalā.

1. 1,7 miljoni eiro

SIA Bulduru 19 (uzņēmumam saskaņā ar Lursoft datiem ir virkne īpašnieku, lielākais ar 45% - Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited) pagājušajā gadā slēgusi virkni līgumu par domājamo daļu pārdošanu Jūrmalā, Bulduru prospektā 19. Lielākais no tiem ir 1,7 miljonus eiro vērtais līgums ar 1959.gadā dzimušo ārvalstnieku Rubenu Dišdišjanu, kura īpašumā nonāca telpas, stāvvieta un noliktavas telpas. Šo darījumu ar miljona eiro kredītu finansēja Meridian Trade bank.

2. 1,55 miljoni eiro

Vēl viens prāvs darījums ar nekustamo īpašumu Bulduru prospektā 19, kuru realizēja SIA Bulduru 19. Pircēja bijusi Krievijas iedzīvotājai Jeļenai Borodinai piederošā SIA STS Invest, kuras īpašumā tāpat nonākušas telpas, autostāvvieta un noliktava. Šī kompānija īpašumu pirkumu veikusi bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

3. 1,41 miljons eiro

1954.gadā dzimušais Rietumu bankas akcionārs Leonīds Esterkins pērn oktobrī pārdevis 38/205 daļas no īpašuma Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33. Pircēja bija 1948.gadā dzimusī ārvalstniece Ludmila Karlova, kas ar šī īpašuma citām domājamām daļām veikusi vēl vairākus darījumus. Īpašums kopumā sastāv no 3447 kvadrātmetriem zemes ar dzīvojamo māju, viesnīcu un nedzīvojamo ēku. Laikā, kad notikuši šie darījumi, uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Rietumu bankai, kurās kā ķīlas devējs norādīta 1955.gadā dzimusi ārvalstniece Bella Kupsina.

4. 1,3 miljoni eiro

Pagājušā gada jūnijā divi ārvalstnieki – 1981.gadā dzimušais Sergejs Martiņenko un 1956.gadā dzimusī Jeļena Martiņenko no SIA Jūrmalas zemes fonds nopirka domājamās daļas no viesu nama ar 2045 kvadrātmetriem zemes Jūrmalā, Dzimtenes ielā 1. Pirmais ieguva 1257/19029 domājamās daļas, bet otrā – 838/12029 daļas. Nevienā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

5. 1,19 miljoni eiro

1989.gadā dzimusī Darja Bragina pērn novembrī nopirka 221,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 33 k-2, Jūrmalā. Iepriekš tas piederēja SIA DMJ Development. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 609 410 latu (867 112 eiro) hipotēka, kas bija uzlikta par labu Nordea Bank Finland Plc.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

1988.gadā dzimusī ārvalstniece Elena Lomakina pagājušā gada janvārī nopirka telpas, stāvvietu un noliktavas telpas Jūrmalā, Bulduru prospektā 19, ko pārdeva jsau pieminētā SIA Bulduru 19. Pircējai nebija nepieciešami hipotekārie kredītlīdzekļi šī īpašuma iegādei.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

SIA Dzintaru 34 (īpašnieki – pieci Krievijas iedzīvotāji un pašmāju uzņēmēja Nataļja Rudzīte) pērn aprīlī pārdeva dzīvokli 148,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 3, Rīgā. To nopirka 1974.gadā dzimusī Inga Kuzovļeva par saviem līdzekļiem.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

Neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, 1962.gadā dzimušais Vladimirs Soha septembrī nopirka 162 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. To pārdeva SIA Bulduru 17 (uzņēmumam ir virkne īpašnieku, kuru vidū lielākais ar 45% ir jau minētais Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited).

9. 1,01 miljons eiro

UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns jūlijā nopirka 161,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72 jeb Ģipša fabrikā. Dzīvokli pārdeva SIA Ģipša fabrika (īpašniece – Kiprā reģistrēta ārzonas kompānija Donne Investments Limited). Pircējam nav bijis nepieciešams hipotekārais aizdevums dzīvokļa iegādei.

10. 1 miljons eiro

1966.gadā dzimušais Gintauts Kersnausks septembrī nopirka nedzīvojamās telpas 622,2 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 47. Tās pārdeva SIA Doma investīcijas. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

11. 0,98 miljoni eiro

Par šādu summu veselības ministrs Guntis Belēvičs maijā nopirka 156,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ģipša fabrikā Balasta dambī 72, ko pārdeva SIA Ģipša fabrika. Dzīvokļa iegādei ministrs ņēmis 0,74 miljonu eiro kredītu Swedbank.

12. 0,97 miljoni eiro

Vēl viens darījums ar īpašuma Bulduru prospektā 19 domājamām daļām, ko veikusi SIA Bulduru 19, divām ārvalstu privātpersonām pārdodot 2507/73932 daļas par 969 199 eiro. 1975.gadā dzimusī Maija Bolotova ieguva 1253/73932 daļas, bet 1972.gadā dzimušais Andrejs Bolotovs - 1254/73932 domājamās daļas. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

13. 0,95 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko SIA Bulduru 17 pārdevusi Bulduru prospektā 17. Martā par 371 kvadrātmetru liela dzīvokļa īpašnieci kļuva SIA LVP. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SMP Bank.

14. 0,95 miljoni eiro

Par šādu cenu 1970.gadā dzimušais Deniss Korņilovs no SIA Tal Residence oktobrī nopirka 171,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 39. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta ķīlas zīme.

15. 0,94 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko pārdevusi SIA Dzintaru 34. Šoreiz pie 267 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Elizabetes ielā 3, Rīgā tikusi ārvalstniece, 1963.gadā dzimusī Tatjana Jermolajeva. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

16. 0,85 miljoni eiro

Martā vēl vienu dzīvokli par šādu summu pārdevusi SIA Bulduru 17. 1975.gadā dzimusī Darja Lisičenko un 1974.gadā dzimušais Staņislavs Lisičenko uz pusēm nopirkuši 460 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. Lai nopirktu šo īpašumu, viņiem hipotekārais kredīts nav bijis nepieciešams.

17. 0,82 miljoni eiro

Divi ārvalstnieki no SIA Bulduru 19 pērn nopirkuši 2488/73932 domājamās daļas 3895 kvadrātmetrus lielajā jaunbūvē ar atpūtas un sporta kompleksu Bulduru prospektā 19, Jūrmalā: telpas, stāvvietu un noliktavas telpas savā īpašumā ieguvuši 1945.gadā dzimušais Vladimirs Gusevs un 1976.gadā dzimušais Dmitrijs Gusevs. Viņi darījumu veikuši bez hipotekārajiem aizdevumiem.

18. 0,81 miljons eiro

273,5 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2 pērn maijā iegādājies SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Andris Riekstiņš. Dzīvokļa iegādei bijis nepieciešams kredīts, tādēļ uzņēmējs ņēmis 595 tūkstošu eiro aizņēmumu Meridian Trade Bank.

19. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu Britu Virdžīnu salās reģistrētā Tuney Estate S.A. pērn novembrī nopirka 1477/1000 domājamās daļas no atpūtas nama Dzintaru prospektā 50, iegūstot īpašumā divus apartamentus šajā namā – viens 172,5 kvadrātmetrus liels, bet otrs – 217,3 kvadrātmetrus liels. Tāpat pircējs ieguva divas autostāvvietas un uzglabāšanas kameru. Visu to pārdeva SIA Dzintaru 50, kas pērn pārdevusi arī citas šī nama daļas. Piemēram, oktobrī par 458 tūkstošiem eiro 1980.gadā dzimušajam ārvalstniekam Aleksandram Cvetkovam tika realizētas 790/10000 daļas no šī īpašuma, un viņš kļuva par 183 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku. Savukārt augustā par 437 tūkstošiem eiro 818/10000 daļas tika pārdotas 1975.gadā dzimušajam Andrejam Maļcevam, kurš kļuva par 216,9 kvadrātmetrus lielu apartamentu īpašnieku. Jūnijā 554/10000 daļas pārdotas 1962.gadā dzimušajai ārvalstniecei Mikalai Piskunou (zemesgrāmatā reģistrēta ķīla 508 tūkstošu eiro apmērā par labu pārdevējam, lai gan kā pirkuma summa reģistrēta 254 245 eiro): viņa ieguva 99,6 kvadrātmetrus lielus apartamentus. Tāpat jūnijā tika realizētas 520/10000 no šī īpašuma, kuras par 250 800 eiro iegādājās 1960.gadā dzimis ārvalstnieks Vasilijs Kločkovs, kļūstot par 92,7 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku.

20. 0,77 miljoni eiro

1969.gadā dzimusī Baiba Visocka pērn oktobrī nopirka no Ģipša fabrikas 148,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72. Dzīvokļa iegādei viņa ņēmusi 409 tūkstošu eiro kredītu DNB bankā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...