Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo mēnešu laikā aktualizējies jautājums, vai nepieciešams daļēji atjaunot robežkontroli Šengenas zonas ietvaros. Uz šo jautājumu tagad jau ir atbildējušas vairākas valstis – Austrija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un citas, reaģējot uz imigrācijas krīzi, ir ieviesušas pagaidu robežkontroli. Notiekošās masveida imigrācijas iemesli ir dažādi – gan bēgļu gaitas, gan ekonomiskā migrācija, izmantojot tos drošības „caurumus”, kas izgaismojušies šīs krīzes gaitā.

Esam fakta priekšā – Eiropas Savienība (ES) nespēj kontrolēt savas ārējās robežas. Situācijā, kad nespējam nosargāt ārējo robežu, iekšējas robežkontroles atjaunošana, nacionālām valstīm rūpējoties primāri par savu iedzīvotāju drošību, ir tikai pašsaprotama.

Nelegālās imigrācijas un ārējo robežu vājuma dēļ jau 2011. gadā Francijas un Itālijas premjeri iniciēja diskusiju par nepieciešamību ārkārtas apstākļos atjaunot robežkontroli Šengenas zonā, to pamatojot ar pārmērīgu imigrantu skaita palielināšanos.

Tagad, laikā, kad imigrācijas apmēri ir divdesmitkāršojušies, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri; kad vairāku ES dalībvalstu drošības dienesti ziņo, ka migrācijas ceļus izmanto ar teroristiskajiem grupējumiem saistītas personas; kad tikai nepilni 30% no imigrantiem, kas ieradušies ES 2015.gadā, ir no kara plosītajām valstīm… Šī situācija atbilstoši ES līgumos noteiktajam ir definējama kā ārkārtas situācija, kas ļauj īstenot tos pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu savu neatkarību un valsts un tās iedzīvotāju drošību.

Parīzes teroraktus pastrādājušie ES ieradās caur Grieķiju un caur Grieķiju arī to pameta. Esam pieteikuši karu terorismam, kas ir apsveicami, bet, lai sakārtotu iekšējo vidi, jāpiesaka karš arī organizētajai noziedzībai. Nav noslēpums, ka, pateicoties nelegālo imigrantu pārvietošanas (smuggling) biznesam, ES plaukst un zeļ organizētā noziedzība – par to ziņo visas vadošās ES institūcijas -, paziņojot, ka pagājušajā gadā šie „biznesmeņi” nopelnījuši miljardu eiro.

Eiropas Savienības ārējās robežas joprojām netiek adekvāti aizsargātas – kas ir faktisks Šengenas līguma pārkāpums, starp citu -, caur Grieķiju Eiropā nu jau gadiem ieplūstot simtiem tūkstošiem imigrantu, kuru ierašanās netiek reģistrēta, kuru personas identitātes netiek noskaidrotas; ierodošās personas netiek iekļautas kopējā patvēruma meklētāju uzskaites sistēmā un masveidīgi, neregulēti pārvietojas no vienas valsts uz otru Šengenas zonas ietvaros. Nekas, par ko ES vienojusies pagājušā gada ietvaros, diemžēl nav strādājis. Apņemšanās stiprināt Frontex un ārējās robežas nav nesušas vajadzīgos rezultātus.

Jāatzīst, ka par ārējās robežas vājumu akmens metams arī mūsu dārziņā. Nav izpildīti tie mājasdarbi, kas paredzēti efektīvas un drošas Šengenas zonas funkcionēšanai – ne pie mums, ne Grieķijā, ne Itālijā, ne arī citur. Apdraudējumi, ko nes neaizsargātas robežas, ir pārāk lieli. Robežkontroles pagaidu atjaunošana, līdz situācijas normalizēšanai un reālo drošības apdraudējumu novēršanai, būtu racionāls un likumsakarīgs solis.

Drošības cena nav ES ekonomika

Līdz ar diskusiju par Šengenas zonas pagaidu „iesaldēšanu”, izskanējuši paziņojumi no EK, kas pildīti ar draudiem, ka Šengenas zonas apturēšana varētu iznīcināt ES iekšējo tirgu un pat visu eirozonu. Apokaliptiskie pareģojumi šoreiz nav īsti vietā – nav ne praktiskas, ne ekonomiskas saiknes starp Šengenas zonu un eiro vai kopīgo tirgu. Kopīgā valūta nozīmē kopīgu monetāro politiku, noteikumus un uzraudzības mehānismu bankām, kam nav nekādas saistības ar robežām. Šengenas pagaidu apturēšana arī nenozīmē muitas nodevu ieviešanu, kas varētu ietekmēt vienotā tirgus darbību. To atzīst arī ekonomikas un politikas eksperti no vadošajiem pētījumu centriem un domnīcām Eiropā – piemēram, Briselē bāzētā Eiropas Politikas pētījumu centra direktors Daniels Gross (Daniel Gross) un Žolts Darvašs (Zsolt Darvas) no domnīcas Brēgels. Vai Lielbritānija, Dānija un Rumānija – valstis, kas nav Šengenas zonas dalībvalstis – vairs neatrodas un nedarbojas kopīgajā tirgū? Jā, Šengenas apturēšana vienotajā tirgū varētu palielināt, galvenokārt, transporta izmaksas, bet, pret ES tirgus triljonos mērāmo apgrozījumu, tās būs niecīgas un tirgu būtiski neskars.

Turklāt, ieviešot papildu kontroles un drošības mehānismus dalībvalstīs, ES beidzot kvalitatīvi varēs ķerties pie vienas no apkaunojošākajām problēmām visas savienības mērogā – nelegālās nodarbinātības izskaušanas. Nelegālā nodarbinātība pašlaik sastāda 18% no visa Eiropas Savienības IKP un liela daļa šādi strādājošo ir tieši (nelegālie) imigranti – tie var būt gan bijušie patvēruma meklētāji, kam patvērums atteikts (nesenais gadījums Minhenē, kad grupa afgāņu imigrantu pēc bēgļa statusa nesaņemšanas Vācijā turpinājusi uzturēties vēl četrus gadus), gan arī nekur nereģistrēti nelegālie imigranti.

Atkāpei – par Šengenu un robežām

Šengenas zonas aizsākumi meklējami 1985.gadā, un kopš pirmo nolīgumu parakstīšanas, tajā paredzētie procesi un procedūras tiek pastāvīgi pilnveidotas. Šengena paredz ne tikai brīvu pārvietošanos, bet arī virkni kompensācijas mehānismu – nepieciešamību stiprināt ārējo robežu kontroli, izveidot un pastāvīgi uzlabot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu (SIS un SIS II), kā arī radīt vienotas institūcijas, lai cīnītos pret starptautisko organizēto noziedzību. Līgumā ir iestrādātas tiesības dalībvalstīm arī atjaunot pagaidu robežkontroli Šengenas zonā.

Varbūt ironiski, bet Šengenas darbības formu varam pielīdzināt federālās ASV sistēmai, kur, pēc nepieciešamības, ir iespējams atjaunot robežkontroli uz štatu robežām, kas, dažādu apdraudējumu vai saasinājumu kontekstā, arī salīdzinoši regulāri ticis darīts. Arī Šengenā robežkontroles pagaidu atjaunošana nav nekas unikāls – tas ticis darīts pat 2008. gada Eiropas futbola čempionāta laikā, Šveicei atjaunojot robežkontroli ar Franciju, lai novērstu potenciālo futbola huligānu iekļūšanu valstī.

Jāatceras, ka atjaunota robežkontrole nenozīmē žogu būvēšanu – ir iespēja radīt elastīgus mehānismus; tas ir vadāms un ierobežojams process, radot atsevišķas sistēmas, kas atbalsta kravu operatīvu robežšķērsošanu, bet kontroli attiecina tikai uz cilvēkiem.

Galu galā, ir jāsaprot, kas Eiropai patlaban ir svarīgāks – drošība vai ekonomika? Jo bez drošības nav iespējama ekonomiskā attīstība. Ir skaidrs, ka pastāv bailes par „Eiropas sapņa” sagraušanu, bet vai tiešām tie būs nelieli apgrūtinājumi, nevis pieaugošā nedrošība, terorisms un bezspēcība apdraudējuma priekšā būs tie, kas sagraus vienotās Eiropas vīziju?

Eiropas ārējās robežas gan dienvidos, gan austrumos turpinās atrasties pastāvīgu drošības izaicinājumu – to turpinās nodrošināt nelegālās imigrācijas ceļi un ģeogrāfiskais tuvums teroristu bāzes punktiem. Ja tiešām nevēlamies pieredzēt pilnīgu Šengenas zonas sabrukumu, tai ir jāevolucionē uz to principu ievērošanu, kas ir noteikti tās sākotnējos līgumos. Virzību uz zonas sakārtošanu un drošības atjaunošanu varam sākt, tikai uz laiku apturot Šengenas zonas darbību, atjaunojot iekšējo kārtību un nostiprinot ārējo robežu. Iespējams, ka tad arī robežkontrole notiks tikai uz ES ārējām robežām un iekšējās atkal varēsim droši atvērt.

Pārpublicēts no nacionalaapvieniba.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...