Iesaki rakstu: 
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Citās ar politiķiem saistītās lietās tiesas procesi tika uzsākti un izbeigti, bet rezultāts vienmēr bija viens un tas pats - atteikums uzsākt kriminālprocesu. Tas ir tā, it kā KNAB piever acis uz naudu, kas smaržo pēc politikas.
Valsts policija vienmēr ir gatava aizturēt opozīcijas žurnālistu, bet ne atrisināt universālveikala "Centrs" sprādziena lietu. Šā gada augustā apritēs 25 gadi kopš terorakta tirdzniecības centrā. Drīz vien šim noziegumam iestāsies noilgums, un mape ar krimināllietu vairs nav redzama putekļu dēļ.
Vai jūs vēl atceraties ziņas par Grigorija Ņemcova slepkavību Daugavpilī 2010. gadā? Policija vairs neatceras, jo nav nekādu izredžu, ka šī lieta tiks atrisināta.
Valsts drošības dienests sarunājas ar Salaspils skolēniem, jo videoierakstā viņi neveiksmīgi joko par valsts valodu. Tajā pašā laikā VDD izsaka rakstisku brīdinājumu Rosļikovam, lai gan ir acīmredzams, ka viņu vajadzētu vispār izraidīt no valsts.
Tātad VDD uzskata, ka bērnu video un Rosļikova darbības ir valstij vienlīdz kaitīgas? Kāda nekompetence. VDD lieliski ķer narkotiku tirgotājus un ieroču tirgotājus, ja vien tas nav saistīts ar politiku.
Visas struktūras meklē, kur tām tiek pavēlēts. Straume, Ruks un Mežviets dara to, kas viņiem tiek pavēlēts, un par to saņem naudu. Tāpēc neviens neiedziļinās, kur Arta Pabrika laulenei izdevās nopelnīt naudu villai drošā vietā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
